Bordāns mēģina klusēt un novilcināt laiku saistībā ar dīvainībām ap partiju finansējuma palielināšanas likumprojektu
PIETIEK20.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Likumprojekta neoficiāla izsūtīšana Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Finanšu ministrijai, sanāksmes ar īpaši atlasītu partiju pārstāvjiem, it kā veikta politisko partiju aptauja, kuras metodika un rezultāti netiek atklāti, - mēģinot novilcināt laiku, Jāņa Bordāna vadītā Tieslietu ministrija klusē gan par šiem īpatnajiem faktiem, kas ierakstīti viņa Jaunajai konservatīvajai partijai un citām valdošajām partijām daudzkārtēju finansējuma palielinājumu nodrošinošā likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” anotācijā, gan par milzīgo steigu, kas neesot Bordānam un viņa vadītajai ministrijai ļāvusi nodrošināt sabiedrības līdzdalību tā apspriešanā. Pietiek šodien publicē ministrijai uzdotos jautājumus, kuri tagad tai nosūtīti oficiāla informācijas pieprasījuma formā:
1) likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” anotācijā ir minēts, ka sabiedrības līdzdalību un komunikācijas aktivitātes saistībā ar iecerētajiem grozījumiem pilnvērtīgi nebija iespējams nodrošināt. Kas tieši, kad tieši un ar kādu motivāciju izdarīja secinājumu, ka sabiedrības līdzdalību un komunikācijas aktivitātes saistībā ar iecerētajiem grozījumiem pilnvērtīgi nebija iespējams nodrošināt? Atbildei pievienojiet attiecīgo lietvedības dokumentu kopijas.
2) anotācijā ir minēts, ka Tieslietu ministrija 2019.gada 24.jūlijā un 17.septembrī rīkoja sanāksmes par politisko partiju finansējumu, kur uzklausīja koalīcijas politisko organizāciju (partiju) paustos viedokļus. Kad tieši, kur tieši un kādā tieši formā tika rīkota katra no šīm sanāksmēm? Kas, kad un kādā formā veica uzaicināšanu uz šīm sanāksmēm? Pēc kādiem kritērijiem tika izvēlētas uzaicināmās partijas. Atbildei pievienojiet attiecīgo lietvedības dokumentu kopijas, tostarp, bet ne tikai uzaicināmo partiju/personu sarakstus, dokumentus, kas apliecinātu uzaicināšanas faktu, kā arī sanāksmju dalībnieku sarakstus un sanāksmju protokolus.
3) anotācijā ir minēts, ka likumprojekts ticis neoficiāli nosūtīts KNAB un FM. Kāpēc šī Likumprojekta nosūtīšana augstāk minētām iestādēm notika neoficiāli un nevis oficiāli? Kas, kad un kādā formā pieņēma šādu lēmumu? Kādā formā likumprojekts tika nosūtīts un kādām tieši amatpersonām tika adresēts? Kādu iemeslu dēļ likumprojekts netika nosūtīts nevienai citai valsts iestādei? Kas, kad un kādā formā pieņēma attiecīgo lēmumu? Atbildei pievienojiet attiecīgo lietvedības dokumentu kopijas, tostarp, bet ne tikai likumprojekta pavadvēstuļu kopijas katram no adresātiem, kā arī FM un KNAB sniegtos apsvērumus un priekšlikumus tādā formā, kādā tie tika iesniegti Jūsu iestādei.
4) anotācijā ir minēts, ka ir veikta politisko partiju aptauja. Iepazīstiniet ar pilnu lietvedības dokumentāciju šai sakarā, tostarp aptaujas veikšanas metodiku, lēmumu par tās apstiprināšanu, apliecinājumu par aptaujātajām partijām, informāciju par katras partijas sniegtajām atbildēm.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
