Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut gan tieslietu ministrs Jānis Bordāns piektdien paziņoja, ka izskatīšanai Ministru kabineta sēdē esot iesniegts informatīvo ziņojumu par viņa uzticību zaudējušā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera iespējamu neatbilstību ieņemamajam amatam, ne viņš, ne viņa preses pārstāvis nespēj paskaidrot, kādu iemeslu dēļ viņš nevēlas šo ziņojumu atklāt sabiedrībai.

Kad pirms dažiem mēnešiem atklājās, ka Bordāns paslepus nosūtījis virknei ārvalstu vēstniecību vēstuli, kurā sūdzējies par viņa partijas biedra, bijušā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieka Jura Juraša saukšanu pie kriminālatbildības, kas esot nozīmīgs tiesiskuma pārkāpums, ministra vēlēšanās slēpt šīs vēstules tekstu no sabiedrības tika skaidrota ar to, ka to Bordāns parakstījis kā Jaunās konservatīvās partijas vadītājs, nevis tieslietu ministrs.

Tagad Bordāns informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam nosūtījis tieši kā tieslietu ministrs, taču, neraugoties uz to, arī šo dokumentu viņš vismaz pagaidām mēģina slēpt no sabiedrības, - tas izriet no Tieslietu ministrijas pārstāvja nedēļas nogales skaidrojumiem.

„Došu ziņu tiklīdz tas kļūs iespējams,” – tas bija viss, ko uz Pietiek aicinājumu publiskot ziņojumu par Kalnmeieru Bordāna vārdā varēja atbildēt viņa preses sekretārs, savulaik ar tieslietu ministra Dzintara Rasnača „līgavaiņa skapja” pārnēsāšanu slavu guvušais Andris Vitenburgs.

Vēl nerunīgāks Bordāna pārstāvis kļuva, kad viņam tika lūgts paskaidrot, vai tad ziņojumu ministrija nav sagatavojusi un nodevusi Ministru kabinetam un kāpēc, ņemot vērā nozīmīgo tēmu un ministra paziņojumu, tas nekavējoties nav pieejams sabiedrībai?

Viss, ko Bordāna pārstāvis varēja paskaidrot ministra vārdā, bija – dokuments „jūsu un citu rīcībā” nonākšot, tiklīdz tas kļūs publiski pieejams. Uz jautājumu, no kā atkarīga šī “publiskā pieejamība” un vai kāds pašlaik ir noteicis dokumentam ierobežotas pieejamības statusu, ministra pārstāvis atbildi sniegt vairs nevēlējās.

Interesanti, ka pašlaik Bordāns vairs pat nepiemin savu iepriekšējo solījumu saistībā ar tieslietu sistēmas sakārtošanu: trīs mēnešus pēc tam, kopš tieslietu ministrs pēc Saeimas lēmuma izdot kriminālvajāšanai viņa partijas biedru Jurašu paziņoja par profesionāla audita nepieciešamību izmeklēšanas un tieslietu institūcijās, viņa vadītā ministrija kļuvusi aizvien nerunīgāka par šāda audita veikšanas priekšdarbu virzību.

„Tas bija tiesiskuma pazemojums, kas notika, un mēs skaidrosim, kas ir par iemeslu. Bet - sistēmiski, nevis personiski,” – ar šādu paziņojumu Bordāns nāca klajā pēc Saeimas lēmuma ar Juraša izdošanu, pavēstot, ka viņa iecerētajā auditā tikšot „meklēts, kas ir efektīvs, kas ir traucējis šobrīd sistēmai, tieslietu sistēmai, kas traucē tiesiskumam”. Šis audits izmaksāšot līdz pat pusmiljonam eiro.

Taču, neraugoties uz politiskajiem apgalvojumiem par šāda audita steidzamu nepieciešamību, trīsarpus mēnešu laikā ministrija nav pat izsludinājusi atklātu, publisku iepirkumu par šāda audita veikšanu. Pats Bordāns nekādus komentārus nesniedz arī par šo tēmu, savukārt ministrija paskaidrojumos kļūst aizvien izvairīgāka un lakoniskāka.

Marta sākumā Tieslietu ministrija apliecināja, ka mēneša laikā esot nonākts tiktāl, ka notiekot „precīza uzdevuma sastādīšana, kā arī analītiskais darbs attiecībā uz ministrijas rīcībā jau esošo, starptautisko ekspertu un Valsts kontroles veiktajos novērtējumos izteikto rekomendāciju ieviešanu”.

Tāpat Tieslietu ministrija marta sākumā apliecināja, ka tā pilnā sparā strādājot „pie tā, lai apzinātu gan to, kā veicas ar ieteikumu analīzi un to ieviešanu, gan arī tos sektorus vai procesus, kuri nav līdz galam vēl izvērtēti”.

Attiecīgi noritot darbs „gan pie jau esošo iespēju apzināšanas (piemēram, Valsts kontrolei ir liela pieredze un augsta līmeņa eksperti, kas varētu būt efektīvs atbalsts izvērtējuma veikšanai), gan pie iepirkuma dokumentācijas izstrādes tajos jautājumos, kur Valsts kontrole nevar palīdzēt”.

Tiesa, jau martā bija skaidrs, ka, neraugoties uz tieslietu ministra un viņa partijas deklarēto maksimālo atklātību un godīgumu, iepirkumu plānots īstenot nevis atklātā konkursā, bet gan, izmantojot Publisko iepirkumu likumā paredzēto konkursa procedūru ar sarunām divos posmos.

Savukārt tagad, kad kopš Bordāna paziņojuma par steidzami nepieciešamo auditu pagājuši jau trīsarpus mēneši, Tieslietu ministrija nav gatava apliecināt pat to, ka šāda sarunu procedūra būtu sākta.

Izrādās, ka pašlaik joprojām notiekot „intensīvs darba pie izvērtējuma tvēruma definēšanas un iespējamo partneru apzināšanas”. Savukārt nekādas konkrētākas ziņas par jau paveikto Bordāna vadītā ministrija nav gatava atklāt, vien norādot, ka „pagaidām plašāku informāciju sniegt nevaram” un „tuvākā mēneša laikā par aktualitātēm informēsim medijus”.

Uz uzdoto jautājumu, vai Tieslietu ministrija jau ir izsludinājusi iepirkumu par ministra izziņotā tieslietu sistēmas audita veikšanu un, ja jā, kur var iepazīties ar iepirkuma dokumentāciju, bet, ja nē, kad gaidāma šī izsludināšana un kādā formā - atklāta konkursa vai citā, ministrija atbildi nesniedza.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...