Bordāns paklusām iekārtojis „Tiesu namu aģentūrā” bijušo Tautas partijas "finanšu pumpi", tagadējo JKP ziedotāju Kaijaku
PIETIEK17.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par padomnieku – konsultantu valsts akciju sabiedrībā Tiesu namu aģentūra paklusām iekārtots bijušais redzamais tautpartijietis Māris Kaijaks. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, tagadējais regulārais Jaunās konservatīvās partijas ziedotājs pie amata ticis, pateicoties tieslietu ministram Jānim Bordānam, - tieši viņa vadītā ministrija ir Tiesu namu aģentūras kapitāldaļu turētāja.
Ja ticēt Tiesu namu aģentūras oficiālajam skaidrojumam, M. Kaijaks no nezināmiem avotiem uzzinājis, ka valsts kapitālsabiedrībā kā reiz ir vakants padomnieka (konsultanta) amats, un personīgi vērsies Tiesu namu aģentūrā. Pēc tam arī ar aģentūras vadību un personāla vadītāju „klātienē tika pārrunātas darba iespējas Tiesu namu aģentūrā”. Konkurss uz šo amatu nav rīkotes.
Sarunas beigušās ar attiecīgu Tiesu namu aģentūras valdes lēmumu, un M. Kaijaks pieņemts darbā par padomnieku (konsultantu) ar šādam amatam pietiekami labu – 1414 eiro mēneša atalgojumu un darba pienākumiem – rūpēties par tieslietu ministra iecerētā jaunā Liepājas cietuma būvi.
„M. Kaijaka darba pienākumi saistīti ar jaunā cietuma kompleksa, Alsungas ielā 29, Liepājā (Cietuma komplekss), projektēšanu un būvniecību – darbs Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā par Cietuma kompleksa projektēšanu un būvniecību, konsultāciju sniegšana projekta vadības un kontroles jautājumos, kas attiecas uz Cietuma kompleksa būvprojektēšanu un būvniecību, informācijas plūsmas organizēšana starp Tieslietu ministriju un Tiesu namu aģentūru par Cietuma kompleksa būvprojektēšanas un būvniecības gaitu, problēmjautājumu risināšana, sadarbība ar institūcijām Cietuma kompleksa būvprojektēšanas un būvniecības procesa gaitā,” skaidro Tiesu namu aģentūra.
Kā rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāze, gandrīz desmit gadus M. Kaijaks bija nozīmīgs Tautas partijas „finanšu pumpis”:
Tautas partija (likvidēta 15.05.2012.)
Nauda LVL 6000.00 Māris Kaijaks
101062-***** 10.09.2002
Tautas partija (likvidēta 15.05.2012.)
Nauda LVL 9000.00 Māris Kaijaks
101062-***** 10.11.2003
Tautas partija (likvidēta 15.05.2012.)
Nauda LVL 8000.00 Māris Kaijaks
101062-***** 30.01.2004
Tautas partija (likvidēta 15.05.2012.)
Nauda LVL 6000.00 Māris Kaijaks
101062-***** 22.06.2005
Tautas partija (likvidēta 15.05.2012.)
Nauda LVL 4000.00 Māris Kaijaks
101062-***** 07.04.2006
Tautas partija (likvidēta 15.05.2012.)
Nauda LVL 9000.00 Māris Kaijaks
101062-***** 07.01.2010
Tautas partija (likvidēta 15.05.2012.)
Nauda LVL 5000.00 Māris Kaijaks
101062-***** 10.05.2011
Pēc Tautas partijas likvidēšanas M. Kaijaks uz pieciem gadiem pazuda no publiskās aprites, bet tad atgriezās jau kā Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis – tiesa, viņa oficiāli ziedotās summas tagad ir daudz mazākas nekā savulaik Tautas partijai, taču, kā redzams, arī ar to ir pieticis lojalitātes apliecināšanai un noderīga cilvēka statusa iegūšanai:
Jaunā konservatīvā partija
Nauda EUR 50.00 Māris Kaijaks
101062-***** 13.04.2017
Jaunā konservatīvā partija
Nauda EUR 160.00 Māris Kaijaks
101062-***** 14.06.2017
Jaunā konservatīvā partija
Nauda EUR 90.00 Māris Kaijaks
101062-***** 22.11.2017
Jaunā konservatīvā partija
Nauda EUR 50.00 Māris Kaijaks
101062-***** 20.06.2018
Jaunā konservatīvā partija
Nauda EUR 55.00 Māris Kaijaks
101062-***** 19.07.2018
Jaunā konservatīvā partija
Nauda EUR 90.00 Māris Kaijaks
101062-***** 19.07.2018
Jaunā konservatīvā partija
Nauda EUR 40.00 Māris Kaijaks
101062-***** 27.08.2018
Jaunā konservatīvā partija
Nauda EUR 120.00 Māris Kaijaks
101062-***** 19.09.2018
Jaunā konservatīvā partija
Nauda EUR 20.00 Māris Kaijaks
101062-***** 15.10.2018
Jaunā konservatīvā partija
Nauda EUR 100.00 Māris Kaijaks
101062-***** 11.12.2018
Jaunā konservatīvā partija
Nauda EUR 25.00 Māris Kaijaks
101062-***** 18.06.2019
Jaunā konservatīvā partija
Nauda EUR 90.00 Māris Kaijaks
101062-***** 16.12.2019
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
