Bordāns savas un citu varas partiju finansēšanas likumu paklusām saskaņojis ar KNAB un FM, bet uzklausīt sabiedrību nav vēlējies
PIETIEK17.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bēdīgi slaveno likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, ar ko Saeimā iekļuvušās partijas paredzējušas pašas sev no nākamā gada 1.janvāra daudzkārt palielināt finansējumu no nodokļu maksātāju līdzekļiem, tā virzītāja – Jāņa Bordāna vadītā Tieslietu ministrija šovasar ir „neoficiāli” nosūtījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un Finanšu ministrijai (FM), taču nav uzskatījusi par nepieciešamu uzklausīt sabiedrības viedokli, - tas oficiāli atklāts likumprojekta anotācijā, ko sagatavojusi Tieslietu ministrija.
„Tieslietu ministrija 2019. gada 24. jūlijā un 17. septembrī rīkoja sanāksmes par politisko partiju finansējumu, kur uzklausīja koalīcijas politisko organizāciju (partiju) paustos viedokļus. Likumprojekts neoficiāli tika nosūtīts KNAB un FM, kas sniedza savus apsvērumus un priekšlikumus, turklāt 2019.gada 12.septembrī TM tika rīkota sanāksme ar KNAB, kurā tika izrunāti KNAB priekšlikumi, un sarunā atbalstītie iekļauti likumprojektā,” atklāts Bordāna virzītā likumprojekta anotācijā.
Šīs „neoficiālās” norises un vēl arī „veiktu politisko partiju aptauju, kas uzrādīja rezultātus, ka politiskās partijas pilnvērtīgai darbībai ir nepieciešams lielāks budžeta finansējums” Bordāna vadītā ministrija ir uzdevusi par „sabiedrības līdzdalību projekta izstrādē”.
Kaut gan no anotācijas izriet, ka Bordāns finansējuma celšanu savai un citām varas partijām „bīdījis” jau vismaz kopš šīs vasaras, viņa vadītā ministrija likumprojekta anotācijā apgalvo, ka „sabiedrības līdzdalību un komunikācijas aktivitātes pilnvērtīgi nebija iespējams nodrošināt”. Turklāt varas partiju finansējuma daudzkārtējai palielināšanai uz nodokļu maksātāju rēķina par piesegu izmantota arī bēdīgi slavenā „maksas politoloģe” Iveta Kažoka, kas „tika pieaicināta atzinuma projekta sagatavošanā”.
Kā zināms, Bordāna uzstājīgi „bīdītais” likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, kas paredz no 2020.gada 1.janvāra būtiski palielināt valsts budžeta finansējumu politiskām partijām, ir iekļauts Saeimas darba kārtībā.
Ja līdz šim par katru Saeimas vēlēšanās saņemto balsi partijas, kuras bija pārvarējušas 2% slieksni, saņēma 0,71 eiro, tad līdz ar jaunajiem grozījumiem finansējums palielināsies līdz 4,50 eiro par katru balsi. Papildus šim partijas, kuras ir pārvarējušas 5% slieksni, katru gadu no valsts budžeta saņems 100 000 eiro. Šim mērķim no valsts budžeta katru gadu tiks atvēlēti 4,5 miljoni eiro līdzšinējo 600 000 eiro vietā.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
