Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz dažu autoru optimismu, ko tie nedēļas nogalē pauduši sociālajos tīklos, un jūsmīgu publikāciju portālā Delfi, situācija autoratlīdzību nodokļu reformas jomā joprojām ir kritiska.
Iespējams, kādam viss kārtībā likās arī pirms tam, kad situācijas risināšanā bija spiests iejaukties valsts prezidents Egils Levits. Viņš “lielisko likumprojektu” nosauca par brāķi. Debatēs tika lietots arī vārds „bardaks”.
Man bija iespēja būt klāt brīdī, kad tas notika, un vērot savām acīm tipisku mūsu ierēdņiem un politiķiem raksturīgu traģikomēdiju – dažādu ministriju amatpersonas vienus un to pašus jaunievedumu autoratlīdzību jomā skaidroja pilnīgi pretēji.
Prezidenta ieteikumi bija divi. Pirmais, reformas atlikšana un kvalitatīva likuma izstrāde. Otrais, sagatavošanas periods, kurā autori tiktu informēti par izmaiņām.
Politiķi ļoti ātri amortizēja prezidenta teikto, mudīgi atzīstot, ka tomēr esot drusciņ kļūdījušies. Tomēr faktiski brāķa likumprojekta sasteigtā virzīšana turpinās. 28. oktobrī Saeima to apstiprinās 1. lasījumā. Iesniegt labojumus drīkstēs tikai politiķi un, iespējams, tikai 24 stundas. Vienīgais, kas šobrīd ir labots – pasīvajām autoratlīdzībām joprojām būs 25 un 50 % attaisnoto izdevumu. Pārējais ir miglā tīts un nekādu lielo optimismu nevieš.
Fakti ir nepielūdzami: autori reāli saņems mazāk par savu darbu, palielināsies nodokļu slogs, un nav skaidrs, vai 2022. un 2023. gadā netiek iecerēta tālāka nodokļu celšana. Turklāt autoratlīdzība kā režīms ar šo reformu tiks iznīcināta un izskausta no likumiem, pielīdzinot to saimnieciskajai darbībai vai darba ņēmēja un devēja attiecībām.
Sabiedrība un daļa autoru tiek maldināti ar prātuļojumiem par solidaritāti un sociālo nodrošinājumu. Tā ir vistīrākā demagoģija. Patiesībā runa ir par visai minimāliem sociāliem ieguvumiem (paternitāte, maternitāte, slimības pabalsts no 11 dienas un iemaksa pensiju fondā minimālajā variantā).
Tas reāli izdevīgi varbūt ir vien tiem, kas līdz šim bija tikai autori un kuriem līdz 2017. gadam likums būtībā liedza veikt sociālos maksājumus. Tie, kuri atradās darba attiecībās ar valsti (un tādu ir vairākums), no šī neiegūs praktiski neko. Visi nodokļi darbavietās viņiem tika maksāti arī līdz šim.
Toties kā autori viņi turpmāk saņems krietni mazāk par to pašu darbu. Ministrs Reirs piektdien zoom sanāksmē runāja par apmēram 15% zaudējumiem. (Sākumā ierēdņi apgalvoja, ka to nebūšot vispār.) Tēlnieks Kristaps Gulbis ir aprēķinājis, ka viņa zaudējumi būs 300%, un tā nav tukša fantāzija.
Rakstošie autori, kuri, visticamāk, pēc reformas izmantos vienkāršoto kontu, faktiski paliks bez jebkādas iespējas saņemt attaisnotos izdevumus. Būtībā viņi, nesaņemot neko pretī, iegūs tikai zaudējumus un cerību uz niecīgu pensiju vecumdienās, jo turpmāk autoriem no katriem 100 eiro būs jāatskaita paredzētais nodoklis 25% un no atlikušās summas pilnībā jāsedz visi savi izdevumi, kas rodas, piemēram, romāna rakstīšanas un tam nepieciešamo materiālu izpētes procesā.
Visi solījumi par kompensējošo mehānismu ir vistīrākā fikcija. 2021. gada Kultūras ministrijas budžetā tam nav līdzekļu. Kultūras ministrs sola tos prasīt no ārkārtas līdzekļiem, tomēr neesmu dzirdējis Kariņa kungu sakām – jā, mēs tos piešķirsim.
Nezinu, varbūt kādam tiešām šķiet, ka autori ļoti iegūs, tomēr es ierosinātu apvaldīt optimismu, lai pēc tam nebūtu kauns par to, kas noticis. Manuprāt, vienīgais labums, ko sabiedrība no šī brāķa iegūs grāmatniecībā, ir grāmatu cenu kāpums apmēram par 3-5 eiro.
Kopā ar Latvijas Mākslinieku savienības priekšsēdētāju Igoru Dobičinu pagājušo piektdien esam lūguši valsts prezidentu Egilu Levitu turpināt sekot autoratlīdzību nodokļu reformai.
Seko mums 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
