Brīnumaino „aptaujas lapu par NILLTFN likumu” pasūtījusi valdība, izstrādājusi „Deloitte Latvija”, izmaksas nav zināmas
PIETIEK09.03.2017.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Pietiek jau publicēto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzņēmējiem izsūtīto „aptaujas lapu par NILLTFN likumu” ir pasūtījusi valdība, izstrādājusi auditorkompānija Deloitte Latvija, bet VID nav pat apstiprinājis, vien izsūtījis, savukārt detaļas par iepirkumu un to, cik īsti nodokļu maksātājiem izmaksājis šis brīnumainais dokuments, pagaidām nav zināmas. Šodien Pietiek publicē saraksti ar VID, kas daļēji izskaidro, kur, kā un kāpēc šī „aptaujas lapa” radīta.
Sakiet, lūdzu, kādiem uzņēmumiem un ar kādu nolūku VID izsūta šo anketu? Kuras tieši VID amatpersonas (vārds, uzvārds, amats) sastādījušas šo anketu, kas no VID vadības (vārds, uzvārds, amats) šo anketu apstiprinājušas? Kādu rezultātu VID cer saņemt no šīs anketas? Kāds sakars šīs anketas tapšanai ir uzņēmumam Deloitte? Vai uzņēmums Deloitte vai kādi tā darbinieki ir saņēmuši atlīdzību par šīs anketas sastādīšanu?
Atbildot uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem, informējam, ka šīs anketas ir vajadzīgas, lai sagatavotu Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu, izstrādātu pasākumu plānu šo risku mazināšanai un sniegtu informāciju Eiropas Padomes atbildīgajai komitejai, kas veic šo risku novērtēšanu Eiropā kopumā.
Šogad 14. februārī apstiprinātais Ministru kabineta rīkojums Finanšu ministrijai noteica izveidot augsta līmeņa projekta vadības grupu šīs pašas ministrijas vadībā.
Rīkojumā noteikts, ka atbalstu Nacionālā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējuma sagatavošanā sniedz SIA Deloitte Latvia, kas arī ir anketas autors.
Esiet tik laipni un sniedziet atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.
Atkārtoti sniedzam atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem. Papildus iesakām arī iepazīties ar 2017. gada 14. februāra Ministru kabineta rīkojuma Nr.93 “Par Nacionālā noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu” saturu.
Sakiet, lūdzu, kādiem uzņēmumiem un ar kādu nolūku VID izsūta šo anketu?
Anketēšana tiek veikta visiem Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem (tie ir noteikti šī likuma 3.pantā).Šīs anketas ir vajadzīgas, lai sagatavotu Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu, izstrādātu pasākumu plānu šo risku mazināšanai un sniegtu informāciju Eiropas Padomes atbildīgajai komitejai, kas veic šo risku novērtēšanu Eiropā kopumā.
Kuras tieši VID amatpersonas (vārds, uzvārds, amats) sastādījušas šo anketu, kas no VID vadības (vārds, uzvārds, amats) šo anketu apstiprinājušas?
2017. gada 14. februāra Ministru kabineta rīkojums Nr.93 “Par Nacionālā noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu” nosaka, ka atbalstu Nacionālā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējuma sagatavošanā sniedz SIA "Deloitte Latvia", kas arī ir anketas autors.
Kādu rezultātu VID cer saņemt no šīs anketas?
Šīs anketas ir vajadzīgas, lai sagatavotu Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu, izstrādātu pasākumu plānu šo risku mazināšanai un sniegtu informāciju Eiropas Padomes atbildīgajai komitejai, kas veic šo risku novērtēšanu Eiropā kopumā.
Kāds sakars šīs anketas tapšanai ir uzņēmumam Deloitte? Vai uzņēmums Deloitte vai kādi tā darbinieki ir saņēmuši atlīdzību par šīs anketas sastādīšanu?
Minētais Ministru kabineta rīkojums nosaka, ka atbalstu Nacionālā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējuma sagatavošanā sniedz SIA Deloitte Latvia, kas arī ir anketas autors.
Paldies, bet lūgums sniegt atbildes uz šiem jautājumiem: 1) kas [kuras amatpersonas] no VID vadības (vārds, uzvārds, amats) šo anketu apstiprinājušas? 2) Vai uzņēmums Deloitte vai kādi tā darbinieki ir saņēmuši atlīdzību par šīs anketas sastādīšanu?
Papildus informējam, ka šī ir vienota Latvijas Republikā izmantojama anketa, ko saviem uzraugāmajiem subjektiem izsūta visas tās iestādes un dienesti, kas ir iekļauti Finanšu ministrijas izveidotā augsta līmeņa projekta vadības grupā (saskaņā ar minēto 2017.gada 14.februāra MK rīkojumu Nr. 93) - tostarp Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Ārlietu ministrija, Satiksmes ministrija, Ģenerālprokuratūraa, Valsts policija, Drošības policija, Valsts ieņēmumu dienests, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Latvijas Banka un Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija.
Paldies, bet lūgums sniegt atbildes uz šiem diviem jautājumiem.
Papildinot iepriekš sniegtās atbildes, informējam, ka VID vadības amatpersonas šo anketu nav apstiprinājušas. Kā jau minēts iepriekš, anketas autors ir SIA Deloitte Latvia. VID ir tās izsūtījis uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem. Valsts ieņēmumu dienests nav līguma slēdzējs no valsts puses, un attiecīgi arī nav atlīdzības izmaksātājs SIA Deloitte Latvia.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.