Briškens tāpat kā Linkaits pirms viņa ļoti dārgi izmaksā nodokļu maksātājiem
Aivars Strakšas24.01.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vakardienas Dombura raidījums - situācija ar un ap "airBaltic" ir vēl bēdīgāka nekā bija domāts līdz šim. Pirmais nepatīkamais pārsteigums - konflikts starp Satiksmes ministriju un "airBaltic" padomi.
Cik varēja saprast no teiktā, tad konflikts ir jau stipri ielaists un sens. Padomes priekšēdētājs esot rakstījis sūdzības par ministriju un ministru dažādām iestādēm un arī premjerei. Sūdzību saturs netika atklāts.
Šāda konflikta esamība pastiprina bažas par Satiksmes ministra, valsts sekretāra un uzņēmuma padomes profesionalitāti un spēju strādāt paaugstināta stresa apstākļos, kā arī nolikt personīgās simpātijas un antipātijas pie malas un pieņemt adekvātus lēmumus.
Otrais pārsteigums - nebija saprotams kurš tad uzdeva pieņemt lēmumu par padomes atlaišanu un kāpēc tas bija jādara 21. janvārī, ja padomei uzdots strādāt līdz 12. februārim. Tātad līdz nākošajai akcionāru sapulcei.
Valsts sekretārs A. Židkova k-gs, kurš formāli parakstīja šo lēmumu, liedzās, ka tas esot viņa lēmums. Atsaucās uz kaut ko virs viņa un ārpus ministrijas, kaut arī valdības lēmuma un pilnvarojuma šajā gadījumā nebija. Arī Briškens kratījās vaļā no atbildības par Padomes atlaišanu. Ar vienu vārdu sakot - bērnudārzs.
Izteikšu savu hipotēzi - Briškens uzdeva Židkovam atlaist padomi, jo vajadzēja publiski kaut kā reaģēt uz sabiedrības sašutumu un parādīt enerģisku rīcību. Tātad sava tēla spodrināšanai. Židkovs drošības dēl aizgāja pakonsultēties kaut kur un ar kaut ko "tur augšā" un padomi atlaida. Turklāt aizmirstot izskatīt pārējos četrus ārkārtas akcionāru sapulces jautājumus.
Viena saputrošanās/samelošanās - valdes loceklis P. Cālīša k-gs uz tiešu jautājumu, cik tad no 100 lidmašīnām ir paredzēts iznomāt citām kompānijām atbildēja - 30 procentus. Tātad secinam, ka 70% lidmašīnu operēs paši. Tātad 70 lidmašīnas. Tas ir pilnīgi neiespējami, jo šobrīd pat 30 lidmašīnām nespēj nodrošināt rentablus maršrutus. Varbūt tas bija pašsaglabāšanas instinkts, kas neļāva pateikt, ka iznomāt ir plānots 70%. Varbūt arī pārteicās.
Viena atbilde uz sarežģītu jautājumu - cik ilgi "airBaltic" spēs izvilkt bez papildu finansējuma? Ar pirmo reizi Domburs gribēto nedabūja, nācās būt uzstājīgam. Rezultātā no uzņēmuma vadības tika izmocīta atbilde, ka budžets esot sastādīts līdz gada beigām. Tātad šim gadam "dedzināmo" finanšu līdzekļu vajadzētu pietikt. Taču pārliecību runātāja balsī nejutu.
Papildus iegūtā informācija par "airBaltic".
Briest konflikts starp uzņēmuma vadību un darbiniekiem zemo algu dēļ. Tātad investoram finanšu situācija "airBaltic" būs vēl sliktāka, jo būs jāvienojas ar arodbiedrību par atalgojuma celšanu. Stjuartes un piloti nav īsti ar mieru lidot Lufthansas maršrutos par stipri zemāku atalgojumu. Tika minēts, ka stjuartēm alga ir 1200 eiro/mēnesī, bet Vācijā minimālā alga esot 1400 eiro.
Raidījuma laikā tika izteikta sajūsma par iznomāto lidmašīnu ar apkalpi rentabilitāti un to, cik tas ir labs bizness priekš "airBaltic". Tikai, kā norādīja nozares arodbiedrības vadītāja, rentabilitāte ir uz apkalpju pastiprinātas ekspluatācijas rēķina. Izrādās, ka Gauss papildus nespējai vadīt uzņēmumu ir arī tāds riktīgs vergturis, kurš nežēlo uzņēmuma darbiniekus sava miljona dēļ.
P.S. Viss šis jaunā gada sākuma cirks ap "airBaltic" investoram, tas ir „Lufthansai” dod fantastiskas iespējas iegūt savā īpašumā uzņēmumu par viszemāko iespējamo cenu. Briškens tāpat kā Linkaits pirms viņa ļoti dārgi izmaksā nodokļu maksātājiem.
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
