Brīvības brauciens uz Daugavpili: brauciens joprojām ir gājiens, „Omega” un Viņķeles muca

Māris Bērziņš*
13.01.2021.
Komentāri (1)

Iesaki rakstu:

Bet nu par visu pēc kārtas. Viss sākās jau no paša rīta, kad stāvlaukumā pie t/c Zoom sabrauca vairāki cilvēki, kuri apbrīnojamas sakritības rezultātā bija nolēmuši tieši šajā dienā apciemot Latvijas otro lielāko pilsētu. Taču viņus visus tur uz vietas jau silti gaidīja. Protams, neviens cits kā visiem jau labi pazīstamie personāži.

Bija aizdomas, ka nominālos līderus mēģinās noņemt no trases jau pašā sākumā, un tas arī tika darīts, to mēģināja darīt. Jānim Pļaviņam, Robertam Klimovičam un vēl dažiem jau rakstīja administratīvā pārkāpuma protokolus — par pašizolācijas neievērošanu.

Šeit jāpiebilst, ka tādā gadījumā nav saprotams, kādēļ kolonnai vispār ļāva izkustēties un lielos pārkāpējus ar Omegu nešņorēja uzreiz pie t/c? Varbūt baidījās..? Jo, manuprāt, redzot šādu šovu pie t/c, tur esošie pircēji varētu būt pārsteigti, un nevar izslēgt, ka dotos aizstāvēt līdzcilvēkus.

Pārējos it kā lika mierā, līdz parādījās mana “draudzene” Mironova, kurai jau dažas dienas iepriekš likās, ka kāds ir salietojies, un arī visos iepriekšējos pasākumos ar viņu ir bijusi vārdu pārmaiņa. Šoreiz pērle bija par to, ka viņa gribot mani brīdināt. Jo, redz, es esot savos sociālo tīklu profilos aicinājis uz gājienu... Kā tad!! Norādīju, ka tekstā “09.01. ar auto ar karogiem Brīvības Brauciens uz Daugavpili” nekur īsti nav redzams aicinājums.

Momentā pieslēdzās Griķis, kura dzimtajai valodai, šķiet, būtu jābūt latviešu. Sāka nevis kaut ko paskaidrot, bet uzreiz — uzbrukumā. “Kas tad tas ir?” Uz to atbildēju, ka, manuprāt, tas ir paziņojums, informācijas izplatīšana, bet nekādi ne aicinājums. Taču Mironovu tas vispār neinteresēja, viņa tikai turpināja: “Ja gājiens notiks, tad Jūs tiksiet saukts pie atbildības.”

Vēl jāpiebilst, ka sabiedrības polarizēšanās jeb drošībnieku iespējas ir paplašinājušās: visu šo laiku pa laukumu vizinājās kāds auto, uz kura sāniem bija palagi ar uzrakstiem “brauciet mājās” un “galvā slimie”. Iekšā sēdēja viens gudrinieks maskā.

Kārtīgi izvillojušies ar pirmo zonderkomandu, devāmies ceļā. Visi, arī tie, kuriem it kā bija jāievēro pašizolācijas prasības. Tālu gan netikām, — pirms Rumbulas jau atkal visiem auto ar karodziņiem lika apstāties. Lielāko daļu palaida, bet divas mašīnas aizturēja. Vienu — par pašizolācijas neievērošanu, otru — par to, ka tajā sēdošie puiši, iespējams, neesot no vienas mājsaimniecības un tad nu vienā mašīnā braukt gan nedrīkstot. Jau vēlāk noskaidrosies, ka pat pēc MK noteikumiem šis viss ir pilnīgs bleķis, bet to jau lems tiesa.

Līdz ar to, uzskatot, ka neko nav pārkāpis, cilvēks atteicās uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Lai arī kā Mironovas, Orlovi, Savčenko un citi varoņi centās, puisis tomēr nepadevās un dokumentus nedeva, uzstājot, ka nav neko pārkāpis. Taču muskuļi tomēr jāparāda varai bija. Kā vēlāk noskaidrojās, pavēle it kā bija nākusi no pašas augšas, un uzdevums bija saraustīt kolonnu un noņemt no trases līderus, kas gan neizdevās, vismaz ne pilnībā. Drīzāk tika radīti jauni līderi, piemēram, šis puisis, kuru dažas minūtes vēlāk Omega kaujinieki brutāli izrāva no mašīnas, pat nepiedāvājot izkāpt un mierīgi aizbraukt uz VP iecirkni, pildot policistu nemaz ne tik likumīgās prasības.

Ļoti būtisks ir jautājums par šo darbību samērīgumu. Vai tiešām situācija bija tik draudīga, ka bija jāaiztur cilvēks, apmetot viņam cilpu ap kaklu un ar varu izvelkot no automašīnas..? Cilvēks, kurš pat neizrādīja nekādu pretestību? Manuprāt, tā bija brutāla nesamērīgas varas izrādīšana, tādējādi liekot pārējai sabiedrībai saprast – ja nepakļausies, mēs tevi ar varu pakļausim.

Jā, piemirsu, īpaši agresīvs pie Rumbulas bija tāds Pūpols, histēriski auroja, mētājās ar pavēlēm, kur nu kuram būtu jāstāv, grūstījās un tamlīdzīgi. Brīžiem viņa pavēlošais tonis pārauga spiegšanā. Bet mērķis tam visam bija – atvirzīt tos cilvēkus, kuri ar telefoniem fiksēja notiekošo, pēc iespējas tālāk, lai tauta neredz, kā strādā Omega. Stājās priekšā kamerām, bet tāpat nekas dižs viņiem nesanāca. Šīs aizturēšanas videoieraksts jau ļoti drīz uzspridzināja internetu. Par visiem pārējiem pārkāpumiem šajā brauciena etapā tiks lūgts uzsākt kriminālprocesu, uz ko atsevišķos gadījumos VP ir ļoti naski, taču par to turpinājumā.

Kolonnu bija izdevies saraustīt. Aizturēts tika arī Roberts Klimovičs, arī par pašizolācijas neievērošanu (nez kādēļ tas netika darīts jau pie t/c Zoom). Jānis Pļaviņš palika stāvot un kaut ko gaidot, bet vēl dzīvi palikušie turpināja braucienu.

Jau pa ceļam saņēmām ziņas, ka nākamais punkts, kurā apstādina visas mašīnas — tās, kuras ar karodziņiem, pilnīgi noteikti ir Klidziņā. Šeit Orlovs un kompānija jau bija nomainījuši plati. Tika kontrolēts, vai mašīnās atrodas tikai vienas mājsaimniecības pārstāvji. Tie, kuri nebija no vienas mājsaimniecības un to paši atzina, saņēma pārkāpuma protokolus par iespaidīgām summām. Diemžēl, bet jau kārtējo reizi VP nebija līdz galam izlasījusi slavenos MK noteikumus. Bet šo pagaidām atstāsim noslēpumā, jo neapšaubāmi Orlova, Mironovas un Savčenko modrā acs seko līdzi katram mūsu solim.

Jau izbraucot no Klidziņas, uzzinājām, ka Jēkabpilī ir pats Orlovs ar visu zonderkomandu, plus vietējie policisti. Tas, ka kolonnu mēģinās neizlaist pat no Rīgas, bija skaidrs jau pirms brauciena. Tāpēc vienīgo instalāciju — mucu ar uzrakstu “Viņķeles miskaste” — un divus nu jau leģendāros krēslus uz treilera pa kluso palaidām pa priekšu.

Taču Jēkabpilī puišiem sagribējās ielikt bildi un uztaisīt dzīvo translāciju, jo visiem pārējiem kontrolposteņiem taču bija tikuši cauri. Laikam to ieraudzīja arī Ilžuks, kas acīmredzot pa kluso tomēr sekoja līdzi notiekošajam. Tas laikam viņai bija par daudz, un gan jau viņa uzreiz pazvanīja Sandim un lūdza, lai noņem to mucu no trases. Nevarēja taču pieļaut, ka viņas uzvārds tik ļoti aizskarošā veidā vizinās pa dzimtās apkārtnes ārēm.

Vēl viens Ilžuku sevišķi aizvainojošs fakts noteikti bija tas, ka uz bildes ar valsts karogu rokā blakus nolāpītajai mucai redzama jau iepriekšējās Atmodas aktīviste Diāna Ulme.

Tad nu Orlovam un kompānijai tika dota pavēle – nocelt Ilžuka apkaunojumu no trases. Iespējams, tikai šajā brīdī Orlova blice saprata (visticamāk, pēc daudz viedāku priekšnieku populārzinātniskā skaidrojuma), ka muca brauc uz todien burtiski par cietoksni kļuvušo Daugavpili un ka to tur var likt arī lieta.

Mucā bija plānots sadedzināt Ilžuka savulaik par bargu naudu iepirktās un nekam nederīgās maskas. Tad nu izdomāja. Ne jau Orlovs&co. Izdomāja kāds no augšas. Ilžuks, redz, sajuties dikti aizskarts un rakstīšot iesniegumu. Bet, lai varētu mucu noņemt no trases, vajadzēja uzsākt kriminālprocesu. Ar administratīvā pārkāpuma lietu to izdarīt nevarēja.

Tad nu bija nepieciešams piesaistīt 12 — jūs nepārlasījāties — 12!! VP ekipāžas, lai to paveiktu. Gandrīz visa Jēkabpils policija (pāris ekipāžas vēl citos DUS tvarstīja pārējos braucējus) kopā ar Orlovu vairākas stundas cīkstējās, lai atrastu juridisko pamatojumu veicamajam Ilžuka goda un cieņas aizstāvības aktam! Uz vakarpusi viņi to paveica, piekabe tika rekvizēta kopā ar visu mucu un diviem klubkrēsliem, paņemti paskaidrojumi no par noziedznieku atzītā Arnolda Babra un pagaidām liecinieka statusā esošā Kaspara Laša.

Taču, pazīstot VP gājienus, ja procesu tiešām ierosinās, Kaspars ātri var pārtapt no liecinieka par aizdomās turamo. Protams, neizpalika arī administratīvie protokoli par vienas mājsaimniecības noteikuma neievērošanu. Tā muca līdz Daugavpilij tomēr netika.

Pie pašas Daugavpils — nākamais postenis. Nu jau tikai no vietējiem sastāvošs. Tur nekas īpašs. Vecā dziesma par vienu mājsaimniecību, bet, paprasot viņiem, uz kāda pamata vispār tikām apturēti, un liekot nosaukt konkrētus tiesību aktu pantus, mūs zibenīgi atkal palaida vaļā ar laimīga ceļa novēlējumiem. Savu lomu nospēlēja arī kamera, kura gan šajā konkrētajā gadījumā pat nebija ieslēgta.

Kad Daugavpilī ieradāmies, visur bija izmētāta VP. Laukums, kurā teorētiski varētu satikties, jau bija slēgts. Tas nepārsteidza. Pieejot un pajautājot tur dežūrējošie VP pārstāvji nezināja neko, pašvaldības policija zināja teikt, ka laukumu slēgt esot lūdzis vietējais komunālais dienests, bet to apstiprinoša dokumenta šiem, protams, nebija. Esot tikai mutisks rīkojums no priekšniecības.

Tad nospriedām, ka sen nebija dzerta kafija, un visi, kas skatījās tiešo translāciju, uzzināja, kur precīzi Daugavpilī atrodas viens no CircleK benzīntankiem. Tā nu tie, kas vēlējās, brauca iedzert kafiju. Brauca arī Orlovs ar kompāniju un gandrīz visa Daugavpils policija.

Bravūrīgākie mēģināja atkal piesieties par to pašu vienu mājsaimniecību. Kad viņiem jautāja, kas tad ir saprotams ar jēdzienu „viena mājsaimniecība”, atbilde nesekoja. Vēl vairāk — policisti atteicās pat runāt ar cilvēka aizstāvi, kuru šis konkrētais cilvēks likumā paredzētajā kārtībā bija pilnvarojis. Nav jau gan tā pirmā reize, kad cilvēkam tiek liegtas tiesības uz aizstāvību. Vēl pāris cilvēku saņēma administratīvo pārkāpumu protokolus par stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu.

Visi draudzīgi parunāja, iedzēra kafiju un devās mājupceļā, lai paspētu līdz “mājsēdei” ierasties savās mājās. Protokolu jau tāpat bija sakrāts ļoti daudz, taču tie nebūs jāmaksā, jo izrakstīti nelikumīgi. Tā ka Orlovs, Mironova, Savčenko, Griķis, Pūpols, Vagels un citi var nedomāt, ka būs atpelnījuši savu paaugstināto aldziņu.

Viens putniņš man pačivināja, ka par šī svarīgā darba veikšanu šie īpaši izredzētie policisti saņemot nevis vidējo 800 eiro mēnešalgu, bet gan 2800 eiro mēnesī. Ja tas tiešām tā ir, tad tas laikam izskaidro viņu dedzīgo vēršanos pret saviem līdzcilvēkiem.

Daudzi ir uzdevuši jautājumu, kādēļ mēs šo visu darām. Ir skaidrs, ka ne visi ir tik drosmīgi, lai atklāti nostātos pret to idiotismu, ko sauc par ierobežojumiem. Mēs braucam par Jums, braucam pie Jums, lai iedrošinātu Jūs kopā veidot tādu valsti, kādu mēs to gribam redzēt. Mēs braucam arī, lai Orlovs & Co saprastu, ka viņiem pat ar (iespējams) tik lielu atalgojumu ir kauns, — kauns pašiem no sevis, no savām ģimenēm un bērniem. Mēs braucam, lai pierādītu, ka problēma jau nav ierobežojumu ievērošanā vai neievērošanā.

Problēma vispār nav vīrusā. Problēma ir varas paniskajās bailēs no savas tautas! Un to mēs esam pierādījuši. Visa Daugavpils no visām pusēm bija VP ekipāžu ielenkta. Mums ziņoja gan no Balviem, gan no Ilžuka dzimtās pilsētas Rēzeknes, ka policisti centušies neizlaist no pilsētām mašīnas ar karodziņiem. VP izpratnē problēma ir tajā, ka ar karodziņu izrotāta automašīna norāda bezmaz uz valsts nodevību. Jāpiesaista taču bija tā Omega. Jo — izrādās — ir vēl palikuši cilvēki, kas nepiekrīt! Un ar viņiem izvēlas nevis runāt, bet mest tiem cilpu ap kaklu, ja jau paši neprotas.

Neviens neapgalvo, ka vīrusa nav! Bet vai tādēļ ir jāierobežo viss nu tik ļoti, ka tūliņ jau pat sekss būs aizliegts? Un, ticiet man, šī valdība uz to ir spējīga, ja jau to spējuši paveikt viena Austrālijas štata varneši. Tā ka, mīļās dāmas, vai nu meklējiet vīrus ar 2 m un vēl mazliet, vai arī varēsiet no divu metru attāluma, piedodiet, masturbēt sava mīļotā priekšā.

P.S. Ja kriminālprocess pret Arnoldu Babri tomēr tiks ierosināts, tad tiks radīts precedents. Precedents tam, ka jādomā par katru vārdiņu, ko runā vai raksti. Un šo es lieku pie sirds dažiem dedzīgiem komentētājiem. Jo, ja nedrīkst apvainot Ilžuku, tad nedrīkst arī šī raksta autoru. Viens likums, viena taisnība visiem, vai ne?

* Biedrības “Sabiedriskie Satversmes Sargi” valdes loceklis

Seko mums