Iesaki rakstu: 
Iesākumā tika noteikts dažu nedēļu lokdauns. Mums apgalvoja, ka tas ir vienīgais veids, kā apturēt vīrusu. Dažas nedēļas ievilkās dažos mēnešos. Pēcāk izrādījās, ka vīruss ir ļoti inteliģents, tas spēj mērīt ne vien attālumus starp cilvēkiem, bet arī šķirot preces un pakalpojumus. Tam, piemēram, ļoti patika dejojoši, dziedoši un sportojoši cilvēki, un tādēļ šādas aktivitātes bija jāierobežo. Mums apgalvoja, ka citādi šo neganto vīrusu neapturēsim.
Tikai nejaušas sagadīšanās dēļ brīdī, kad kļuva acīmredzams, ka ieviestie vīrusa apkarošanas pasākumi pie solītā rezultāta īsti neved, pie orbītas parādījās vakcīna. Un līdz ar to - sākotnēji klusiņām un kautrīgi, taču nu jau ļoti uzstājīgi tiek izteikts apgalvojums, ka vīrusu apturēs tikai vakcinēšanās.
Jums nav pieņemami epidemioloģiskās drošības noteikumi, jums tie šķiet absurdi – ejiet vakcinēties, un ierobežojumu nebūs. To sola valsts vīri (nez vai viņi ir pelnījuši, ka tik pagodinoši tiek saukti!).
Un te rodas jautājums – ja neviens no iepriekš ieviestajiem vīrusa apkarošanas pasākumiem nav bijis īpaši sekmīgs, kādēļ lai ticam solījumiem par brīvlaišanu noteiktas vakcinācijas aptveres gadījumā. Ja nu valsts vīri tomēr arī šoreiz kļūdās un vīruss tik un tā turpina izplatīties?
Protams, protams, līdz šim pie neizdošanās ir bijis vainojams kāds ārējs apstāklis. Piemēram, bezatbildīgie tautieši, kas nesēdēja pietiekami cītīgi mājsēdē, nevalkāja pietiekami centīgi maskas vai pa kluso nofrizēja matus. Šobrīd notiekošajā savukārt esot vainojami tikai un vienīgi nevakcinētie.
Nenoliedzami, ka pirksta rādīšana uz citiem ir ļoti ērta, jo tā vismaz uz kādi brīdi un vismaz šķietami noņem atbildību no sevis. Tikai vainīgo meklēšana nekad nesniedz risinājumu, tā tikai nostiprina duālismu, segregāciju un upura sindromu.
Un tagad katram ir jāizšķiras, cik ilgi gribi dzīvot ilūzijā, ka par tavā dzīvē notiekošo ir atbildīgs kāds cits. Diemžēl šī ilūzija ir daudz briesmīgāka par vīrusu, ko it kā mēģinām apkarot.
Visvairāk cilvēkam pāri nodara viņš pats ar saviem uzskatiem, paradumiem, domāšanas veidu. Diemžēl to nevar izmainīt ar vakcīnu. Tam nepieciešams iekšējs darbs, un tas ne vienmēr ir viegls un patīkams. Iekšējs darbs prasa neatlaidību, pūles un gatavību ieraudzīt, pieņemt un transformēt savu ēnas pusi. Taču tas arī palīdz atskārst, ka pats esi izejas punkts it visam tavā dzīvē notiekošajam.
Jau Einšteins savulaik teica, ka problēmu nevar mainīt ar to pašu apziņas līmeni, kurā tā ir radusies. Varbūt esam nostājušies krustcelēs, kurās cilvēcei beidzot ir pienācis laiks mainīt savu apziņu, pārvarēt bailes un atvērties jaudīgākajam cilvēcei pieejamam resursam - sirdij. Dari, ko darīdams, dari to no sirds, un viss būs labi!
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
