Iesaki rakstu: 
Valsts budžeta projekts 2011. gadam, par kuru ceturtdien pēc vairāku stundu ilgām debatēm nobalsoja pārliecinošs Saeimas vairākums, pilnībā nav saņēmis saskaņojumu no starptautiskajiem aizdevējiem. Tas rada bažas par kritisku Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) pārskata ziņojumu janvāra beigās, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas kredītreitingus. Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) Pietiek apstiprināja, ka budžets, kurā līdz pieņemšanai otrajā galīgajā lasījumā neparedz lielas izmaiņas, būs jāgroza jau aprīlī vai, vēlākais, nākamās vasaras vidū.
„Latvija pašlaik starptautiski tiek uzskatīta par „labo bērnu”. Dabūt oficiālu pozīciju no SVF un EK, ka šis budžets neatbilst programmai un viņi to nevar atbalstīt, nozīmē sitienu pa Latvijas kredītreitingu,” ļaunāko iespējamo scenāriju Pietiek iezīmēja par sarunu gaitu informēta amatpersona. Runa ir par janvāra beigās gaidāmo pārskata ziņojumu, kurā aizdevēji varētu paust kritiku, ja budžets tiks pieņemts, neņemot vērā viņu iebildes. Šo ziņojumu kā atskaites punktu gaida starptautiskās kredītreitingu aģentūras. Šonedēļ Latvijas kredītreitingu paaugstināja viena no tām - Standard & Poor's. Finanšu ministrs Vilks uzskata, ka tas ir labs signāls, kurā ieklausīsies arī citi. Vienlaikus viņš atzīst: ja Latvijas valdībai jau pašlaik būtu pilnīga vienošanās, kredītreitingus varētu pārskatīt ātrāk, bet tagad būs nobīde par kādu mēnesi.
Finanšu ministrs Vilks Pietiek ceturtdien apstiprināja apņēmību virzīties uz priekšu ar budžeta piedāvājumu „kāds tas ir”, pat ja gala saskaņojums ar aizdevējiem netiks panākts. „Mēs nedrīkstam zaudēt tempu, ir jāpanāk stabilitāte, tāpēc jebkāda veida diskusijas var aizņemt pārāk daudz laika, un mēs nevaram garantēt, kad tās beigtos,” valdības pozīciju pamato Vilks.
Nākamā gada janvārī, kad Rīgā ieradīsies aizdevēju misija pārskata sagatavošanai, sarunas turpināšoties, „un, ja būs visticamāk nepieciešams no aizdevēju puses, tad mēs acīmredzot iesim cauri ar tādu risinājumu kā budžeta grozījumi kādā konkrētā brīdī”, apstiprina Vilks. „Tas nevar būt ātrāk par aprīli, es domāju, bet visticamāk – vasaras vidū. Budžeta grozījumi var būt uz vienu vai otru pusi – varbūt ekonomiskie apstākļi būs tādi, ka ieņēmumi būs lielāki un mēs varēsim paiet pretī kaut kādā jomā.”
No valdības pārstāvjiem jūtama pašpārliecinātība, ka aizdevēju publiska kritika ir maz ticama, ņemot vērā Latvijas panākumus aizdevuma programmas īstenošanā – ir izpildīts galvenie atskaites punkts, kas ir budžeta deficīta nepārsniegšana. Tas pat būs mazāks kā aizdevēju pieļautie 6% no IKP un nepārsniegs 5,4%. Valda arī paļāvība, ka premjeram Dombrovskim izdosies panākt politisku vienošanos 16.-17. decembrī gaidāmajā Eiropas Savienības Padomes sēdē Briselē, apejot aizdevēju tehniskās misijas iebildumus, kurai nav plašu pilnvaru kompromisa sasniegšanai.
Arī Vilks ir optimistiskāk noskaņots - ja arī pārskata ziņojums ietveršot kritiku par atsevišķām pozīcijām, kurās nav panākta vienošanās ar aizdevējiem, svarīgāk par pašu kritiku būtu tas, kādā formā tā ir izteikta. „Nevar jau mums pārmest aizdevuma programmas nepildīšanu – mums pat ir pārpildīšana. Politiski, es domāju, Briselē mums nevar teikt kaut ko ļoti negatīvu, jo mēs konsekventi izpildām aizdevuma programmu, mūs min kā paraugu. Drīzāk pārskata ziņojumā varētu būt kritiskas atrunas par ilgtspējīgām reformām, par budžeta grozījumiem, bet novērtējumam nevajadzētu būt negatīvam,” Pietiek ceturtdien teica finanšu ministrs.
Iemaksu samazināšana otrajā pensiju līmenī, valsts uzņēmumu dividenžu iemaksu palielināšana valsts budžetā, minimālās algas paaugstināšana – šie un citi pasākumi, pēc starptautisko aizdevēju domām, nav uzskatāmi par ilgtspējīgiem. Kopumā strīds ir par pasākumiem, kuru fiskālā ietekme 2011. gada budžetā ir aptuveni 70 miljonu latu. Otrdien, 7. decembrī Rīgā ir atgriezusies aizdevēju tehniskā misija, kas sarunās ar premjeru Valdi Dombrovski, finanšu ministru Vilku un nozaru ministrijām turpina diskusijas.
„Krīzes laikā valdībām jādod iespēju manevrēt,” iemaksu samazināšanu no aizdevējiem solītajiem 4% uz 2% pensiju otrajā līmenī argumentē finanšu ministrs. Vilks neslēpj, ka valdībai ir lielas cerības nākamnedēļ gaidāmajā Eiropas Savienības Padomes sēdē panākt Eiropas Komisijas piekāpšanos šajā jautājumā, jo diskusija starp par šo jautājumu neaprobežojas tikai ar Briseli un Rīgu. Vēlme izmantot otrā pensiju līmeņa iemaksas valsts budžeta deficīta lāpīšanai nāk arī no citām Austrumeiropas valstīm, piemēram, Bulgārijas, Polijas, Ungārijas. Arī minimālās algas palielināšana, pēc finanšu ministra domām, „nebūtu diskutējams jautājums no aizdevēju puses, jo tā ir katras valsts izšķiršanās”.
Seko mums 
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
