Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan pirms pieciem gadiem noslepkavotā skandalozā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus māte viņam ir noorganizējusi kapavietu netālu no Jāņa Čakstes atdusas vietas un uzstādījusi tur iespaidīgu pieminekli, patiesībā šim kapam ar nogalināto nav nekāda sakara, - Bunkus ģimene joprojām plosās ap urnu ar nogalinātā maksātnespējas administratora pelniem, un tā, kā apgalvo kašķīgajai ģimenei tuvu stāvoši informācijas avoti, vēl aizvien atrodas plauktā viņa tēva mājoklī.

Viņš man par teritorijas uzkopšanu deva desas un citu pārtiku, - tā nogalinātā administratora tēvs Ojārs Bunkus aizvadītās nedēļas tiesas sēdē pamatoja simtus tūkstošu eiro, ko viņš papildus miljonos lēstajām morālajām ciešanām pieprasījis no apsūdzētajiem kā ciestos materiālos zaudējumus.

Taču daudziem nebūs zināms, ka, pēc visa spriežot, tieši ar desām atalgotais O. Bunkus ir tas, kurš, turpinoties Bunkus ģimenes savstarpējiem asajiem kašķiem par naudu un ietekmi, vēl joprojām nav ļāvis nogalinātā dēla pīšļus guldīt zemes klēpī, kā rezultātā kaps ir tukšs, bet urna ar pelniem glabājas viņa mājoklī, neraugoties uz citu ģimenes locekļu asiem protestiem.

Cik zināms, visasāk pret šo situāciju ir mēģinājusi reaģēt nogalinātā M. Bunkus māte Dace Bunkus, taču domām par tiesvedību nav bijis praktiska iznākuma un urna ar pelniem viņas rokās joprojām nav nonākusi.

To, cik naidīgas ir attiecības Bunkus ģimenē, lieliski rāda notiekošais tiesas prāvā, - māte turas pa milzīgu gabalu no sava emocionāli nestabilā dēla Kristapa. Viņi abi ir vienīgie, kurus vispār regulāri interesē prāvā notiekošais, - tikai aizvadītajā nedēļā, kad bija jāpiesakās uz miljonu kompensācijām un tās jāpamato, tiesā ieradās O. Bunkus un trešais Bunkus brālis – bēdīgi slavenais izbijušais Valsts ieņēmumu dienesta darbinieks Kaspars Bunkus, par kura sadarbību ar pēcāk nogalināto brāli ir ticis daudz runāts mediju publikācijā.

Pietiek atkārtoti publicē pirms dažiem mēnešiem atklātībā nonākušo D. Bunkus iesniegumu, kas vēl spilgtāk ilustrē Bunkus ģimenē valdošos tikumus un attiecības:

„Es, Dace Bunkusa, personas kods XXX, ar šo iesniegumu vēršos pie tik plaša adresātu loka, jo uzskatu, ka manā rīcībā ir informācija, kas liecina par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri no atbildīgo tiesībsargājošo institūciju puses netiek pienācīgi izmeklēti. Manā ieskatā tas liecina par būtiskām nepilnībām valsts pārvaldes iestāžu un tiesībsargājošo iestāžu darbībā un rada aizdomas par iespējamu valsts amatpersonu un tiesībsargājošo iestāžu darbinieku iesaisti noziedzīgās darbībās, to atbalstīšanā vai slēpšanā.

2018.gada 30.maijā es piedzīvoju personīgu traģēdiju, kas ir sagriezusi kājām gaisā visu manu līdzšinējo dzīvi un ir radījusi sekas, kuras diemžēl nav cilvēku spēkos izmainīt – šajā dienā, raidot vairākus šāvienus no automātiskā ieroča, atklātā, publiskā vietā tika noslepkavots mans dēls, Mārtiņš Bunkus.

Par minēto noziegumu Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess Nr.11511001018, un izmeklēšanu šajā procesā veic procesa virzītājs – Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes 1.nodaļas vecākais inspektors O.Koļcovs. Lai arī kopš izmeklēšanas sākuma ir pagājuši vairāk nekā divi gadi*, vainīgās personas joprojām nav noskaidrotas un pie likumā noteiktās atbildības nav sauktas. Uzskatu, ka šī nozieguma izmeklēšanā objektīvi bija iespējams panākt lielāku progresu un, iespējams, izmeklēšanu ir kavējusi pretlikumīga trešo personu ietekme uz izmeklēšanas gaitu, tajā skaitā, manu dēlu Kaspara Bunkus, personas kods XXX, un Kristapa Bunkus, personas kods XXX, kā arī viņu tēva Ojāra Bunkus, personas kods XXX, darbības.

Fakti, kas rada aizdomas par prettiesiskām darbībām un nepieļaujamu ietekmi

2018. gada 16. martā mana māte Aina Ieva Pentjuša, personas kods XXX, pēc Mārtiņa Bunkus lūguma un ar Mārtiņa Bunkus palīdzību uz sava vārda noslēdza individuālo seifu īres līgumu AS “SEB banka” un AS “SEB banka” Rīdzenes filiālē uzsāka individuālā seifa (turpmāk - Seifs) īri. Seifa saturs tika pārvietots no Mārtiņa Bunkus iepriekšējā seifa AS “ABLV Bank”. Seifa lietošanas tiesības Aina Ieva Pentjuša uz universālpilnvaras pamata piešķīra savam mazdēlam Mārtiņam Bunkum, jo Mārtiņš Bunkus seifu izmantoja tikai savām vajadzībām, savukārt Aina Ieva Pentjuša pati seifu neizmantoja.

Turklāt, ņemot vērā savu cienījamo vecumu un faktiski ierobežoto rīcībspēju, Aina Ieva Pentjuša Seifa īres laikā viena pati AS “SEB banka” Rīdzenes filiāli neapmeklēja, jo pa pilsētu viena praktiski nemaz nevarēja pārvietoties. Šādi Mārtiņš Bunkus rīkojās, jo seifā glabājās viņam svarīgi dokumenti un informācija, kam viņš vēlējās nodrošināt augstāko iespējamo konfidencialitāti, lai gadījumā, ja kāds prettiesiski vēlētos šo informāciju iegūt, būtu apgrūtināta ne tikai tās iegūšana, jo informācija atrodas seifā, bet arī tās atrašana, jo seifs ir uz citas personas vārda.

Atbilstoši manā rīcībā esošajai informācijai 2018. gada 31. maijā (nākamajā dienā pēc mana dēla Mārtiņa Bunkus slepkavības) Ojārs Bunkus, kā mans bijušais vīrs, kopā ar Jolantu Krastiņu, personas kods XXX, kura iepriekš strādāja mana mirušā dēla Mārtiņa Bunkus birojā, iespējams, izmantojot manas mātes uzticēšanos un viņas cienījamo vecumu, ieradās pie manas mātes Ainas Ievas Pentjušas un aizveda viņu uz AS “SEB Banka” Rīdzenes filiāli, Vaļņu ielā 11, Rīgā. Ierodoties AS “SEB Banka” Rīdzenes filiālē, Ojārs Bunkus un Jolanta Krastiņa, iespējams, lika manai mātei norādīt, ka Seifa atslēgas ir nozaudētas un lūgt izsniegt jaunu atslēgu. Ņemot vērā, ka Seifu pirms nāves izmantoja Mārtiņš Bunkus, faktiski seifa atslēgas šajā laikā, visticamāk, atradās Valsts policijā kā Kriminālprocesa ietvaros izņemti priekšmeti.

Pēc Seifa atslēgas saņemšanas, iespējams, Ojārs Bunkus un Jolanta Krastiņa iztukšoja Seifu un tā saturu piesavinājās, jo, iztaujājot māti, kur ir palicis Seifa saturs, viņa nevarēja to paskaidrot, kā arī nevarēja pateikt, kas Seifā glabājās. Uzskatu, ka šādas darbības tika veiktas mana dēla Kaspara Bunkus uzdevumā.

Pirms mana dēla Mārtiņa Bunkus nāves, 2018. gada 12. aprīlī mūsu tikšanās laikā Mārtiņš man ieminējās, ka viņa vecāsmātes Ainas Ievas Pentjušas Seifā AS “SEB Banka” Rīdzenes filiālē glabājas nauda un viņam nozīmīgi dokumenti. Atbilstoši manā rīcībā esošajai informācijai, Mārtiņš pēdējo reizi ir atvēris Seifu 2018. gada 12. aprīlī plkst. 16.12. Savukārt jau nākamajā dienā pēc viņa nāves 2018.gada 31.maijā Seifa saturs tika iztukšots un nobēdzināts. Šāda notikumu hronoloģija nepārprotami liecina, ka Seifa saturs kādam ir bijis ļoti nozīmīgs un svarīgs. Uzskatu, ka par šīm darbībām ir atbildīgs mans dēls Kaspars Bunkus, personas kods XXX, un viņa tēvs Ojārs Bunkus, personas kods XXX, un Seifa saturs ir nonācis viņu kontrolē.

Uzskatu, ka Seifā ir glabājusies Mārtiņam Bunkum ļoti svarīga informācija un dokumenti un Seifa saturs varētu dot vērtīgu pavedienu Mārtiņa Bunkus slepkavības lietas izmeklēšanā. Par minētajiem notikumiem esmu informējusi policiju un izmeklētājus, taču līdz pat šim brīdim policijas darbinieki šo informāciju ir absolūti ignorējuši un nav veikuši nekādas darbības, lai šie apstākļi tiktu pārbaudīti un noskaidroti.

Tāpat Mārtiņam Bunkum ļoti svarīga informācija un dokumenti glabājās viņa dzīvesvietā – mājā Meža prospektā 38A, Rīgā un zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus birojā, Alberta ielā 12-5, Rīgā, taču arī attiecībā uz šajās vietās glabāto informāciju un dokumentiem tiesībsargājošās iestādes faktiski nekādas darbības nav veikušas, kam nav rodams saprātīgs izskaidrojums.

Turpmākie notikumi man rada aizdomas, ka tiesībsargājošo iestāžu pasivitāte šajos jautājumos nav bijusi nejaušība, bet, iespējams, ir saistāma ar mana dēla Kaspara Bunkus nepieļaujamu ietekmi tiesībsargājošajās iestādēs un citās valsts struktūrās, kā arī attiecībā uz kriminālprocesa virzītāju, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes 1.nodaļas vecāko inspektoru, Oļegu Koļcovu.

Par minēto Seifa jautājumu es vairākkārt esmu vērsusies policijā, tajā skaitā, esmu vērsusies policijā manas mātes vārdā kā pilnvarotā persona. Šajā sakarā ļoti aizdomīgas darbības norisinājās Valsts policijas RRP Rīgas Centra iecirknī, iesnieguma un liecību sniegšanas laikā policijas darbinieks aptuveni piecas reizes devās laukā no telpas, lai konsultētos un sazvanītos ar kādu personu. Manā ieskatā policijas darbinieki informāciju par manu iesniegumu neatļauti nodeva Kasparam Bunkus, jo nekavējoties pēc šī iesnieguma iesniegšanas mana māte tika aizvesta pie notāra un man tika atsaukta mātes izdotā pilnvara, kā arī vēlāk it kā mana māte ir atsaukusi policijā iesniegto iesniegumu par Seifa jautājumu. Ņemot vērā gan manas mātes cienījamo vecumu, gan veselības stāvokli un ierobežoto rīcībspēju, iniciatīva veikt šādas darbības nav nākusi no manas mātes un viņa pati šādas darbības nebūtu varējusi un nebūtu gribējusi veikt.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 31.oktobra lēmumu lietā Nr.C30685319 tiesa nolēma nodibināt manai mātei Ainai Ievai Pentjušai, personas kods XXX, pagaidu aizgādnību, piešķirot pagaidu aizgādnim vest Ainas Ievas Pentjušas maksājumu izdarīšanu un saņemšanu, darījumu slēgšanu, rīcību ar mantu un tās pārvaldību.

Ar Rīgas bāriņtiesas 2019.gada 26.novembra lēmumu Nr.1-6/2471 lietā Nr.7-1/63-2019, es, Dace Bunkusa, tiku iecelta par savas mātes, Ainas Ievas Pentjušas, pagaidu aizgādni.

Pildot aizgādnes pienākumus, es saskāros ar ļoti agresīvu pretdarbību no sava dēla Kaspara Bunkus puses, kas bija vērsta uz to, lai jebkādiem līdzekļiem tiktu slāpēti mani centieni panākt Seifa satura pazušanas apstākļu, kā arī citu aizdomīgu darījumu, kuros mana māte, visticamāk pašai to neapzinoties, ir bijusi iesaistīta, noskaidrošanu un izmeklēšanu.

Tā, piemēram, manā rīcībā nonāca informācija, ka Valsts ieņēmumu dienests, veicot manas mātes nodokļu auditu, ir piemērojis viņai nodokļu uzrēķinu vairāk nekā EUR 25 000,00 apmērā. Minētais nodokļu uzrēķins ir piemērots par to, ka manas mātes rīcībā ir bijuši naudas līdzekļi, kuru izcelsme nav zināma un pierādāma. Atbilstoši manā rīcībā esošajai informācijai manas mātes nodokļu jautājumus ir kārtojis un nodokļu deklarācijas ir sagatavojis Andrejs Škarupins, personas kods, kurš ir mana dēla Kaspara Bunkus ilggadējs sadarbības partneris.

Tāpat 2018.gada 25.jūlijā un 2018.gada 26.jūlijā no manas mātes bankas konta Kristapam Bunkum ir veikti divi maksājumi, attiecīgi EUR 70 000,00 (septiņdesmit tūkstoši euro) un EUR 20 000,00 (divdesmit tūkstoši euro) apmērā, kopā EUR 90 000,00 (deviņdesmit tūkstoši euro) apmērā. Kaut arī mana māte neprot rīkoties ar datoru, abi minētie maksājumi ir veikti ar internetbankas starpniecību, izmantojot bankas piešķirtos autentifikācijas rīkus. Sarunā ar Rīgas bāriņtiesas pārstāvi mana māte ir norādījusi, ka viņa neko nezina nedz par šādu naudas līdzekļu esamību, nedz to pārskaitīšanu Kristapam Bunkus. Par minēto esmu informējusi Valsts policiju un lūgusi veikt pārbaudi, tomēr nekādas aktīvas darbības no Valsts policijas puses nav sekojušas un man ir sniegta tikai formāla atbilde, ka minētajos apstākļos nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Manā rīcībā ir nonākusi arī informācija, ka 2016.gada 20.oktobrī mana māte ir izsniegusi SIA “IMMOCOMFORT.LV”, reģistrācijas numurs 40003825272, aizdevumu EUR 41’040,00 (četrdesmit viens tūkstotis četrdesmit euro) apmērā. Uzskatu, ka minētais darījums ir veikts Kaspara Bunkus ietekmē. Par to liecina tas, ka 2017.gadā ir veikta SIA “IMMOCOMFORT.LV” reorganizācija, kuras rezultātā no SIA “IMMOCOMFORT.LV” ir atdalīta jauna sabiedrība SIA “ADELO COMMERCE”, reģistrācijas Nr. 40203138466. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem SIA “ADELO COMMERCE” vienīgā dalībniece un vienīgā valdes locekle ir Kaspara Bunkus laulātā Egija Bunkus, savukārt SIA “IMMOCOMFORT.LV” vienīgais valdes loceklis ir Edmunds Kalniņš, personas kods XXX, kas man ir zināms kā Kaspara Bunkus ilggadējs draugs, kuru viņš ir aicinājis arī uz ģimenes kopējiem pasākumiem. Arī attiecībā uz šo darījumu mana māte sarunā ar Rīgas bāriņtiesas pārstāvi ir norādījusi, ka viņa neko par to nezina. Zīmīgi, ka kā SIA “IMMOCOMFORT.LV” pārstāvis dažādos procesos ir darbojies arī Dainis Bergmanis, personas kods XXX, kurš ir izbijis maksātnespējas procesa administrators ar apšaubāmu reputāciju un no kura tiesa civillietā Nr.C04460913 par labu Danske Bank A/S ir piedzinusi zaudējumu atlīdzību vairāk nekā EUR 1 300 000,00 apmērā.

Labi pārzinot savas mātes dzīves gaitas, es ar pārliecību varu teikt, ka manas mātes ienākumi vienmēr ir bijuši visai pieticīgi un viņa nebūtu varējusi tik ievērojamus naudas līdzekļus iekrāt. Tāpēc tiesībsargājošo iestāžu pasivitāte šādu apstākļu pārbaudē un izmeklēšanā man rada izbrīnu, jo uzskatu, ka šādi naudas līdzekļi nav iegūti likumīgā ceļā un darījumi ar tiem faktiski ir vērsti uz šo naudas līdzekļu legalizāciju.

2020.gada 8.janvārī es biju devusies ceļojumā uz ārvalstīm, savukārt mana māte šajā laikā uzturējās senioru aprūpes iestādē “Dzintara melodija”. Šajā laikā mani dēli Kaspars un Kristaps Bunkus vērsās Valsts policijā ar iesniegumu par manas mātes nolaupīšanu/pazušanu, lai gan manas mātes atrašanās vieta bija iepriekš saskaņota un bija zināma Rīgas bāriņtiesai. Uzskatu, ka no Kaspara Bunkus un Kristapa Bunkus puses šādas darbības tika veiktas, jo pirms tam es biju informējusi viņus, ka par atklātajiem iepriekš minētajiem aizdomīgajiem darījumiem es informēšu tiesībsargājošās iestādes. Tā rezultātā 2020.gada 15.janvārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa darbinieki apsekoja manu māti senioru aprūpes iestādē un pārliecinājās, ka viņa tur atrodas labprātīgi un jūtas labi. Lai arī policijas darbiniekiem tika lūgts neizpaust informāciju par manas mātes atrašanās vietu, jau nākamajā dienā pie manas mātes ieradās Kristaps Bunkus un, izmantojot manas mātes ierobežoto rīcībspēju, aizveda viņu prom no aprūpes iestādes. Uzskatu, ka minētajā situācijā ir notikusi prettiesiska Valsts policijas darbinieku ietekmēšana un Valsts policijas darbinieki ir izmantoti, lai manas prombūtnes laikā operatīvi noskaidrotu manas mātes atrašanās vietu un, iespējams, veiktu darbības noziedzīgu nodarījumu pēdu slēpšanai.

Manā ieskatā policijas darbinieku ietekmēšanā ir bijusi iesaistīta Liene Zamazlova-Kazikova, personas kods XXX, iespējams, kopā ar izbijušu Drošības policijas un Iekšējās drošības biroja augsta ranga amatpersonu. Attiecībā par šo jautājumu esmu gatava sniegt arī papildus manā rīcībā esošo informāciju.

Zīmīgi, ka šajā pašā dienā 2020.gada 16.janvārī mana māte no aprūpes iestādes tika aizvesta uzreiz pie zvērinātas notāres Ingūnas Bobrovskas, kur, neskatoties uz manas mātes ierobežoto rīcībspēju tika atsaukta man iepriekš izdotā pilnvara un manas mātes vārdā tika izdota jauna, plaša satura pilnvara Kasparam Bunkus.

Uzskatu, ka Kaspars Bunkus manipulē ar manu māti un viņas vārdā veic apšaubāmas darbības savās interesēs, tajā skaitā, manas mātes vārdā tiek sastādīti dažāda veida dokumenti, kuru saturu visticamāk viņa neizprot, dokumenti viņas vārdā tiek parakstīti ar elektronisko parakstu un saziņai ar valsts iestādēm un tiesu tiek norādīta elektroniskā pasta adrese, lai gan sarunā ar Rīgas bāriņtiesas pārstāvjiem mana māte ir norādījusi, ka viņai nav datora un viņa nemaz neprot ar to rīkoties. Uzskatu, ka no Kaspara Bunkus puses šādas darbības tiek veiktas, lai slāpētu gan Seifa jautājuma izmeklēšanu, gan citu iespējamu pretlikumīgu darbību atklāšanu un izmeklēšanu.

Vēršu Jūsu uzmanību arī uz to, ka šajā laika posmā kopš Kristaps Bunkus 2020.gada 16.janvārī aizveda manu māti no senioru aprūpes iestādes “Dzintara melodija” līdz pat šī iesnieguma sagatavošanai man ir bijusi liegta iespēja satikt un pat telefoniski sazināties ar savu māti, lai gan sarunā ar Rīgas bāriņtiesas darbiniekiem 2020.gada maija sākumā mana māte ir skaidri norādījusi, ka vēlētos ar mani satikties, bet maldīgi uzskata, ka es joprojām atrodos ceļojumā ārzemēs. Manā ieskatā, tas tiek darīts, lai nepieļautu, ka es mātei atklāju patiesību par šiem notikumiem.

Saskaņā ar 2020.gada 12.februārī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes 1.nodaļas vecākā inspektora Oļega Koļcova sniegto informāciju kriminālprocesa Nr.11511001018 izmeklēšanas darbību rezultātā ir bijuši izņemti Mārtiņa Bunkus naudas līdzekļi skaidrā naudā: EUR 54 500,00 (piecdesmit četri tūkstoši pieci simti euro un nulle centi); EUR 145 065,28 (simtu četrdesmit pieci tūkstoši sešdesmit pieci euro un divdesmit astoņi centi); MXN 100,00 (simts Meksikas peso); GBP 60,00 (sešdesmit Lielbritānijas sterliņu mārciņas) un USD 5420,00 (pieci tūkstoši četri simti divdesmit ASV dolāri). Atbilstoši Valsts policijas sniegtajai informācijai, minētie naudas līdzekļi 2018. gada 8. un 18. jūnijā ir izsniegti Ojāram Bunkum, personas kods: XXX. Par minēto naudas līdzekļu esamību un to izsniegšanu Ojāram Bunkum es netiku informēta un to uzzināju tikai 2020.gada sākumā. Uzskatu, ka šajā situācijā Valsts policija ir rīkojusies nepieļaujami un būtu veicama šo darbību tiesiskuma rūpīga izvērtēšana un pārbaude. Atbilstoši manā rīcībā esošajai informācijai minēto naudas līdzekļu izsniegšanu Ojāram Bunkus ir panācis Kaspars Bunkus, kā arī minētajā jautājumā būtisku palīdzību ir sniegusi sabiedrībā labi zināma advokāte, kura, izmantojot savu pazīšanos un ietekmi tiesībsargājošajās iestādēs un valsts struktūrās, ir prettiesiski ietekmējusi policijas darbības. Attiecībā par šo jautājumu esmu gatava sniegt arī papildus manā rīcībā esošo informāciju.

Tāpat vēršu uzmanību, ka Mārtiņa Bunkus iepriekšējā dzīvesvietā Meža prospektā 38A, Rīgā atrodošās mantas un dokumenti ir nonākuši Kaspara Bunkus kontrolē. Māja Meža prospektā 38A, Rīgā pieder SIA “Kentprom Investments”, reģistrācijas numurs 40103716059, un šo sabiedrību oficiāli kontrolē Ojārs Bunkus. Tomēr 2020.gada pavasarī Rīgas bāriņtiesai iesniegtajā iesniegumā Kaspars Bunkus ir paziņojis, ka bez viņa atļaujas neviens nedrīkst ienākt mājā Meža prospektā 38A, Rīgā. Ņemot vērā, ka mana dēla Mārtiņa Bunkus slepkavības lietas izmeklēšanai būtiska informācija un dokumenti ir atradušies Mārtiņa Bunkus dzīvesvietā Meža prospektā 38A, Rīgā, birojā Alberta ielā 12-5, Rīgā un Seifā, faktiski visa šī informācija un dokumenti ir nonākuši Kaspara Bunkus kontrolē, nevis kriminālprocesa virzītāju rīcībā. Uzskatu, ka šādā veidā tiek apgrūtināta un kavēta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietas izmeklēšana, jo Kaspars Bunkus varētu būt personīgi ieinteresēts, lai noteikta informācija nenonāktu policijas rīcībā, un tiesībsargājošajām iestādēm būtu nekavējoties jāveic atbilstošas darbības, lai krimināllietas ietvaros tiktu iegūta visa šī informācija un dokumenti.

Norādot uz šiem apstākļiem Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes 1.nodaļas vecākajam inspektoram Oļegam Koļcovam, es esmu saņēmusi visai neizprotamu attieksmi un viņš man ir nievājoši norādījis, lai es sākumā pierādu, kas tad ir bijušas Mārtiņa Bunkus mantas.

Manā ieskatā viens no galvenajiem mana dēla Mārtiņa Bunkus slepkavības lietas izmeklēšanas virzieniem ir saistāms ar AS “TRASTA KOMERCBANKA” maksātnespējas procesa lietu. Patiesa ir jau iepriekš publiski izskanējusī informācija, ka Mārtiņš Bunkus ir bijis iesaistīts AS “TRASTA KOMERCBANKA” maksātnespējas procesa lietā un viņam ir bijusi liela ietekme uz tās administratoru Armandu Rasu. Tomēr nepelnīti tiek piemirst un bez ievērības tiek atstāts fakts, ka šajā lietā ļoti lielu lomu spēlē arī Kaspars Bunkus un viņam ir milzīga ietekme uz AS “TRASTA KOMERCBANKA” maksātnespējas procesa administratoru Armandu Rasu, tajā skaitā, jau pēc Mārtiņa Bunkus nāves Armands Rasa ir veicis ļoti liela apmēra maksājumus ar Kasparu Bunkus saistītām sabiedrībām. Par kādām darbībām šādi maksājumi ir veikti, kāda ir šo pakalpojumu reālā tirgus vērtība un vai šie maksājumi patiesībā nav veikti par nelegālām darbībām? Manā ieskatā šādas darbības tiesiskā valstī nebūtu pieļaujamas un katrs šāds gadījums būtu rūpīgi pārbaudāms un izmeklējams.

Kriminālprocesa Nr.11511001018 ietvaros man faktiski nav lūgts sniegt nekādas liecības un paskaidrojumus, kaut gan manā rīcībā varētu būt informācija, kas būtu noderīga lietas izmeklēšanā un es labprāt sniegtu visu manā rīcībā esošo informāciju izmeklētājiem (esmu bijusi liecināt 04.04.2019., tomēr manā ieskatā procesa virzītājs ir rīkojies ļoti formāli un neieinteresēti, un nav uzdevis uzvedinošus jautājumus, lai liecības tiktu sniegtas par lietā būtiskiem jautājumiem un būtu maksimāli lietderīgas). Uzskatu, ka tiesībsargājošajām iestādēm un citām valsts struktūrām būtu jāuzņemas lielāka iniciatīva noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā, un mana dēla slepkavības izmeklēšanas lietā būtu jāaicina mani liecināt vai sniegt paskaidrojumus, tajā skaitā, sniegt informāciju par manu dēlu Mārtiņa un Kaspara Bunkus veiktajiem darījumiem un šaubīgām darbībām, kas varētu būt kalpojis kā iemesls mana dēla slepkavībai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzu Jūs savas kompetences ietvaros izvērtēt šajā iesniegumā norādītos apstākļus un veikt atbilstošus pasākumus. Norādu, ka vēlos maksimāli novērst visus apstākļus, kas var traucēt izmeklēšanai, un nepieļaut pierādījumu slēpšanu. Līdz ar to esmu gatava sadarboties ar visām kompetentajām valsts struktūrām un iestādēm, sniegt papildus informāciju un cita veida atbalstu patiesības noskaidrošanai un vainīgo saukšanai pie likumā noteiktās atbildības, tajā skaitā, esmu gatava liecināt pret saviem ģimenes locekļiem – dēlu Kasparu Bunkus, kā arī manu bijušo laulāto Ojāru Bunkus. Ņemot vērā, ka sakarā ar saviem centieniem veicināt patiesības atklāšanu esmu saskārusies ar fizisku vardarbību no Kaspara Bunkus un Ojāra Bunkus puses, lūdzu nodrošināt man aizsardzību no iespējamām Kaspara Bunkus un Ojāra Bunkus pret mani vērstām darbībām.”

* Iesniegums datēts ar 2020. gadu, taču tajā daudz kas no tajā minētās informācijas ir aktuāls vēl joprojām.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...