Iesaki rakstu: 
Pirms nepilniem diviem gadiem nošautā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus un viņa sarežģīto īpašuma shēmu mantinieki ir nonākuši jaunā attiecību līmenī un sākuši mantu dalīt tiesā, - par to liek domāt fakts, ka Rīgas Pārdaugavas tiesā un Rīgas apgabaltiesā reģistrētas jau veselas divas tiesvedības, kurās piedalās nelaiķa māte un viņa izmantotā ārzonas kompānija.
Kā rāda tiesu datu bāze, šā gada 20. maijā Rīgas apgabaltiesā rakstveidā tiks izskatīta Daces Bunkusas prasība pret Lielbritānijā reģistrēto kompāniju Kentprom Management LLP par parāda piedziņu. Savukārt 9. septembrī vēl viena Daces Bunkusas prasība pret uzņēmumu – tāpat par parāda piedziņu – tiks izskatīta Rīgas Pārdaugavas tiesā.
Ar ko tieši saistītas abas prasības, drošu ziņu, taču nav šaubu, ka pamatā ir cīniņi par nelaiķa mantu. Lielbritānijā reģistrētais Kentprom Management LLP bija viens no nozīmīgākajiem uzņēmumiem, maksātnespējas administratoram Bunkum ar dažādu shēmu palīdzību mēģinot slēpt savas īpašumtiesības.
Pirms viņa nāves Lursoft datu bāzē nebija atrodamas neviena viņam piederoša uzņēmuma kapitāldaļas, kas nodrošinātu dividendes, nebija arī publisku ziņu par viņam piederošiem nekustamajiem īpašumiem un luksus automašīnām.
Tomēr vienlaikus Pietiek norādīja uz maksātnespējas administratora īpašumu "neredzamo pusi" – "paslēptiem" īpašumiem, kas jau liecināja par multimiljonāra cienīgu dzīvesstilu.
Formāli iespaidīgā un svaigi izremontētā ēka Mežaparkā, Meža prospektā 38A pieder Latvijā reģistrētajai SIA Kentprom Investments, kas to no AS Reverta meitasuzņēmuma NIF Dzīvojamie īpašumi 2013. gada oktobrī bija iegādājusies par aptuveni 535 tūkstošiem eiro.
Kā rādīja Lursoft dati, oficiālais SIA Kentprom Investments īpašnieks bija Lielbritānijā reģistrētais Kentprom Management LLP. Šī uzņēmuma īpašnieki publiski nav atklāti, bet tieši Bunkus bija tā persona, kas Kentprom Management LLP vārdā 2013. gadā bija apmaksājusi Latvijā reģistrētās SIA Kentprom Investments pamatkapitālu.
Tāpat oficiāli nebija saskatāma nekāda maksātnespējas administratora saistība ar divām luksus automašīnām, kuru valsts reģistrācijas numuriem MB39 un MB21 bija zināma līdzība ar Mārtiņa Bunkus iniciāļiem. Viena no šīm automašīnām bija 2013. gada izlaiduma Land Rover Range Rover, kura cena ir vismaz 90 000 eiro, bet otra - pilnīgi jauna, 2015. gada izlaiduma Aston Martin Vanquish, kuras cena atkarībā no modifikācijas un aprīkojuma ir 300 000 eiro vai vairāk.
Formāli gan abām automašīnām ar maksātnespējas administratoru Bunku tāpat nebija nekāda sakara, - to formālais īpašnieks bija 2013. gadā dibināts uzņēmums Hotel VIP Car Rent Services (gada apgrozījums – 12 300 eiro, zaudējumi – 41 744 eiro), kura vienīgais kapitāldaļu turētājs bija vēl viens Lielbritānijā reģistrēts uzņēmums bez zināmiem īpašniekiem Spritwell Commerce LLP. Jau pieminētā automašīna Range Rover tai bija ieķīlāta pat par 200 000 eiro.
Uz to, kam formāli varētu piedāvāt britu uzņēmums, gan skaidri norādīja fakts, ka tieši Hotel VIP Car Rent Services valdes loceklis Aivars Lācis bijis Spritwell Commerce LLP pilnvarotais pārstāvis, turklāt tieši viņš tai pašā 2013. gadā bija veicis uzņēmuma Hotel VIP Car Rent Services pamatkapitāla iemaksu. Uzņēmumu reģistra dati rādīja Lāča saistību ar Daci Bunkusu: uzņēmumā Consulting&Development viņa septiņus gadus ir bijusi valdes locekļa amatā, bet uzreiz pēc viņas uzņēmuma valdē bija nonācis Aivars Lācis.
Turklāt luksus auto patieso īpašnieku "paslēpes" nebija beigušās ar Lielbritāniju, kur uzņēmumu īpašnieki ir salīdzinoši vienkārši noskaidrojami: kā rādīja šīs valsts kompāniju reģistra dati, Spritwell Commerce LLP savukārt piederēja diviem citiem uzņēmumiem - Livorno Holding S.A.un Verona Inter S.A. Savukārt šo uzņēmuma patiesie īpašnieki - labuma guvēji - būtu ārkārtīgi grūti noskaidrojami pat tiesībsargāšanas iestādēm, jo abas šīs kompānijas ir reģistrētas īpaši "melnajā" ofšoru zonā - Centrālamerikas valstī Belizā.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
