Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Būs "bagātā brūte" veselības budžetam?

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK
30.03.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ārstu, citu mediķu un viņu pacientu attiecībās ar valdību ir pazemojuma pilnas. Pērn viņi politiķiem skaļi un cītīgi, pat ar protestiem, bet velti skaidroja pašsaprotamo – kāpēc medicīnā jāiegulda vismaz tik daudz naudas, cik solīja Saeimas pieņemts likums.  

Valdošās koalīcijas sociālās drošības un īpaši veselības aprūpes politika paliek izaicinoši taupīga. Koronavīrusa plosīšanās "aitu barā", šķiet, rada vien pārliecību, ka tiešām vairs nav jēgas "iet uz veikalu pēc suņu barības".

Igaunija cīņai ar pandēmiju no Ziemeļu Investīciju bankas uz 15 gadiem aizņēmās 750 miljonu eiro. Latvijas valdība vīrusu cer apkarot ar plānveida ārstniecībai atrautiem resursiem. Ārstu, bijušās nozares ministres, bez cerībām atstāto pacientu protesti – vārīti zirņi pret betona sienu…

Patlaban vairākas smagu slimību skarto pacientu atbalsta organizācijas, Pensionāru federācija, ārsti un veselības aprūpes vadības speciālisti jūtas spiesti spert soli dziļāk savās pazemojošajās attiecībās ar valdību. Uzņemoties darīt politiķu vietā darbu, par ko viņiem tauta algu maksā.

Šīs organizācijas, izvaicājot nodokļu un ekonomikas ekspertus, ar RISEBA zinātnisko atbalstu izstrādā savus priekšlikumus Saeimai un Ministru kabinetam: kā īstenot pieteikto nodokļu reformu, lai tā ievāktu vairāk naudas arī sociālās un veselības aizsardzības vajadzībām.

Koalīcijai nāksies šos priekšlikumus uzklausīt un ļaunākajā gadījumā krietni izurbināt degunus, lai savārstītu attaisnojumus to publiskai noraidīšanai. Varas attieksme pret savām sociālajām saistībām liek atcerēties pirmskara stāstus par izmisušiem kreditoriem. Viņi, saprotot, ka no hroniska parādnieka neko neatgūs, centās tam piemeklēt līgavu ar lielu pūru, no kura norēķināties.

Vai vispār var ko paņemt?

Galvenie iespējamo līdzekļu avoti jau ir bieži piesaukti – atviegloto nodokļu režīmi un, protams, ēnu ekonomika. Vēl valdībai iesniedzamo priekšlikumu izstrādātāji izvērtē, cik lietderīgi varētu būt jau koalīcijas politiķu piesauktie "zaļie", vides saudzēšanai kalpojošie nodokļi. Diskusija par tiem, tāpat kā citu priekšlikumu izstrāde, tika sabremzēta COVID-19 dēļ. Taču nekas nav atcelts.

Atšķirībā no valdības un īpaši Finanšu ministrijas paustā, ka mikrouzņēmumu statusa likvidēšana radīs ievērojamu sociālo iemaksu pieaugumu, tagadējie “bagātās brūtes” meklētāji tās fiskālo efektu vērtē piesardzīgi. Taču viņi principiāli norāda: nav taisnīgi prasīt vienlīdzību veselības aprūpē, pašiem izvairoties no sociālām iemaksām.

Atbilstoši divu iepriekšējo gadu statistikai Latvijā mikrouzņēmumos strādā 8 procenti no visiem nodarbinātajiem, savukārt viņiem obligātie sociālie maksājumi veido tikai ­~2 procentus no kopējās summas. Mikrouzņēmumu nodokli maksā ap 12 procentiem no visiem Latvijas uzņēmumiem, un pērnā gada beigās to kopējais skaits mazliet pārsniedza 34 tūkstošus.

Latvijas Bankas speciālisti sola 100 miljonu eiro papildus ieguvumu budžetā, ja MUN un citi nodokļu atvieglojumu režīmi tiek pārskatīti. Šo summu apstrīd LDDK eksperts Pēteris Leiškalns, sarēķinot varbūtējus 17,5 miljonus.

Vēl kategoriskāks diskusijā bija Jānis Endziņš, LTRK valdes priekšsēdētājs. Kameras apkopotā statistika uzrāda: 98 procenti MUN maksātāju ir divu darbinieku uzņēmumi ar apmēram 1100 eiro lielu ienākumu mēnesī un 460 eiro darba algu katram. "Ko te vispār var paņemt?" – viņš retoriski vaicāja.

Endziņš uzskata, ka sīkā biznesa atvieglojumi ir jāsaglabā kā cilvēka vai ģimenes pašnodarbināšanas forma, valstij nemeklējot tajā savu fiskālu izdevību un ļaujot iesācējiem vienkāršāk iesaistīties uzņēmējdarbībā. (Puse mikrouzņēmumu izveidotāju atzīst, ka neuzsāktu savu biznesu bez šāda statusa sniegtajiem atvieglojumiem.)

Abi uzņēmēju pārstāvji ļoti asi izteicās pret jau tagadējo nodokļu politiku – audzējot nodokļus, tiek samazināta ekonomiskā izaugsme un palīdzēts ēnu ekonomikai. Nodokļu masu var uzaudzēt tikai ar saimniecisku attīstību.

Savukārt valdībai iesniedzamo priekšlikumu izstrādātāji – ārsti, pacienti un viņu sabiedrotie, pensionāri – saredz risinājumu arī pakāpeniskā nodokļu sloga palielināšanā: šobrīd tas, rēķinot no iekšzemes kopprodukta, Latvijā ir starp zemākajiem ES un lēnām krīt, sasniedzot 31,4 procentus. Kā atgādina LU pasniedzējs Romualds Ražuks, valdības pēdējos gadus vairākkārt solīja nodokļu īpatsvaru palielināt vismaz līdz 33 procentiem.

Te nu tiešām nauda "žāvējas" 

Tāpat valsts ieņēmumu pieaugumā ieinteresētās sociālās grupas vēlas sagaidīt valdības lielāku apņēmību pelēkā biznesa apkarošanā. Tas jau ne pirmo desmitgadi tiek piesaukts kā cerīgs budžeta papildināšanas resurss, taču tikpat ilgi šai cīņai jūtami trūkst politiska entuziasma.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars ir ~28 procenti, rēķina RISEBA profesors Anatolijs Prohorovs. Mūsu priekšstatos "godīgajās" valstīs – Vācijā un Zviedrijā – šis rādītājs ir attiecīgi 14,3 un 15,8 procenti. Kā diskusijas kuluāros skaidroja rūdīts biznesa preses kolēģis, censties dabūt šo rādītāju zem 6 procentiem ir vienkārši nepraktiski.

Latvijas Banka spriež, ka vairāk nekā piektā daļa algu tiek maksātas aploksnēs (VID aplēsēs – ap 19,5 procentiem). Ja mums šajā ziņā būtu lietuviešu vai igauņu līmenis, kur "konvertu" ienākumus mēra 15-17 procentos, valsts iegūtu papildu 300-400 miljonus eiro budžetā.  

Celtniecības nozarē ēnu ekonomika aizņem pat veselu trešdaļu, un 2018.gadā tā valstij radījusi apmēram 65 miljonu eiro lielus zaudējumus no neiekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociāliem maksājumiem. Tāds ir Latvijas būvuzņēmēju partnerības aprēķins. Tā apvieno vairāk kā pusi nozares uzņēmēju (ar 56 procentiem no visa tās apgrozījuma), kas vēlas attīrīt tirgu.

Viens no efektīviem līdzekļiem cīņai ar pelēko biznesu, kā apgalvo partnerība, ir būvnieku noslēgtā ģenerālvienošanās – kopš 2019.gada novembra tās apvienotajos uzņēmumos minimālā darba alga ir 780 eiro. Savu risinājumu "baltie" būvnieki iesaka arī citām nozarēm.

Iespaidīgi uzskatāma bija autotirgotāja "Longo" prezentācija par Latvijas privāto transportlīdzekļu tirgu. Tas ir vismaz vienu miljardu vērts, no tā 60 procentus veido lietotu auto tirdzniecība.

Šis segments ir ļoti fragmentēts – ne tikai ar vairāk kā 700 reģistrētām tirdzniecības vietām, bet ar milzīgu privātpersonu darījumu skaitu caur sludinājumu portāliem un sociālām lietotnēm, patlaban izvairoties maksāt nodokļus no acīmredzama biznesa. Tāpēc lietotu auto tirdzniecībā vien ir 100 000 000 eiro liels nodokļu ienākumu potenciāls.

Līdzīga situācija ir skaistumkopšanā, taksometru biznesā un citās pakalpojumos nozarēs. Valdībai, uzņemoties pastiprināt cīņu ar ēnu ekonomiku, būs uzticams un mutīgs sabiedrotais – godīgie uzņēmumi, kuri vēlas uzveikt savus "pelēkos" konkurentus. Aplokšņu algu maksātāji grauj likumbijīgu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju iekšējā tirgū un visā Baltijā, jo rada tiem jūtami augstākas darbaspēka izmaksas, salīdzinot ar Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem.

Kāda velna pēc?

Klausoties cerīgajās diskusijās, man sametās žēl "bagātās brūtes" meklētāju. Pārāk pieklājīgi, pārāk labticīgi paļāvībā uz valdības racionalitāti un publiskās domas spēku.

Baidos, ka apņēmība, ar kādu Krišjānis Kariņš piesaka nepieciešamību tieši tagad, "mēra laikos", steidzināt nodokļu reformu, sakņojas klajos apsvērumos pilnībā izmantot brīdi, kad neviens oponents vai priekšāteicējs valdībai "nemaisās pa kājām". Pat ne Saeima.

Mani joprojām turpina pārsteigt un brīžiem pat fascinē konsekvence, ar kādu divi, ārēji spriežot, politiskie mieramikas – šīs valdības vadītājs un finanšu ministrs Jānis Reirs – ciniski "ierāda vietu" valsts medicīnas sistēmai. Vēlētāji taču naivi cerēja, ka "jaunās politikas" sludinātāji, lai pārtrumpotu pašu asi kritizētos Māra Kučinska un Andas Čakšas centienus, būs vēl devīgāki.

Protams, te ir kas vairāk par abu kungu personisko un visas viņu partijas naidu pret renegāti Ilzi Viņķeli. It kā nu "Attīstībai/Par!" to nesaprata, taču starp vienotībniekiem pieņemamākām figūrām "neviens negribēja mirt".

Tāpat arī kas vairāk par Reira un FM konceptuāli pareizo ideologēmu (NRA.lv, 26.03) "Mēs varam pielikt jebkurai kategorijai algu vien tad, ja zinām, ka šo naudu nopelnīsim." Jā, Kučinskis 2018.gada finanšu uzrāvienu medicīnā, padarot savu ministri par miljardieri, sagādāja uz budžeta deficīta rēķina. Taču ne valstij, ne jaunajai valdībai – atļaušos vecā režīma izbijuša pakalpiņa bezkaunībā apgalvot – tas nekādu postu neradīja. Ja būtu, mēs par to joprojām dzirdētu rītā un vakarā, un ekspremjeram netiktu Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja sinekūra.

Pieļauju, ka te ir jārēķinās ar "Solvitiņas skolu" – nekādas piekāpšanās rokā kodējiem un varai acīs lecējiem, nekādas žēlastības viņu politiskā presēšanā! Mediķu organizācijas šobrīd var tikai nožēlot, ka pērn protestos negāja līdz galam, līdz uzvarai kaut vai uz valdības drupām. (Kā smejies, neesmu kūdītājs, bet visiem zināmo parakstu vākšanu koronavīruss neatceļ!)

Taču man – Brīvības ielas 72.namā degunu viegli pasildījušam – šķiet, ka visam tam ir jāpievieno arī paniskas bailes "paraut maisam galu vaļā, iedot velnam mazo pirkstiņu". Valsts veselības aprūpes sistēmas – ilgi badinātas un izšeptētas, savus "cilvēkresursus" noēdošas un bezcerīgai izdzīvošanai sen pielāgojušās – patiesai sakārtošanai noteikti nepietiek ar papildus pārsimt miljoniem gadā. Te "ož" pēc vismaz otra miljarda.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...