Būs jauna pārbaude par ES līdzekļu izsaimniekošanu prezidenta Bērziņa ģimenes lauku īpašumā

Iesaki rakstu:

Kā jau ziņots, Bērziņa meitai Evai Manavadugei oficiāli piederošā un viņa dēla Aigara Bērziņa vadītais uzņēmums Kājiņas B jau kopš 2004.-2005. gada, kad tas saņēma 178 tūkstošus latu lielu Lauku atbalsta dienesta finansējumu „aktīvās atpūtas kompleksa celtniecībai”, visās oficiālajās atskaitēs apgalvo: „Plānots paplašināt saimniecisko darbību, piedāvājot daudzveidīgāku atpūtas kompleksa pakalpojumu klāstu.”

Taču pašā iespaidīgajā kompleksā ar tenisa kortiem, personisko slēpošanas kalnu un slēgtu peldbaseinu un tā apkaimē Amatas krastā nekas neliecina, ka šeit tiktu gaidīts kāds viesis, izņemot Bērziņu ģimenes locekļus, radus un draugus. Bērziņa ģimenes locekļiem piederošais „aktīvās atpūtas komplekss” pretēji publiskajiem paziņojumiem nemaz nealkst pēc atpūtniekiem „no malas”, un rodas iespaids, ka līdzīgi bijis arī iepriekšējos gados.

Pēc Pietiek pārstāvja iesnieguma Gata Gudermaņa vadītajā Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē bija sākta resoriskā pārbaude, taču šā gada 12. augustā tā pieņēma lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Turklāt Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde atteica kā iespēju iepazīties ar pieņemto lēmumu un atteikuma materiāliem, tā arī iespēju pieņemto lēmumu pārsūdzēt.

Taču, gatavojot izdošanai nule iznākušo grāmatu Latvietis parastais, izrādījās, ka Valsts policija lietu ir izmeklējusi tik pavirši, ka, piemēram, no paša Bērziņa nav pat pieprasījusi jelkādu informāciju par šiem faktiem – kaut gan tieši Bērziņš sev piederošo īpašumu Amatas krastā ES un valsts finansējumu saņēmušā projekta attīstīšanai iznomājis bija iznomājis savu bērnu uzņēmumam Kājiņas B.

Šo faktu netīši apliecināja arī pats Valsts prezidents, šā gada 12. novembrī izdevumā SestDiena uz jautājumu: „Vai tiesībsargājošās iestādes jums ir kaut ko prasījušas saistībā ar jūsu lauku īpašumu un iespējamo nelikumīgo Eiropas Savienības fondu līdzekļu saņemšanu, par ko rakstīja masu mediji?” atbildot: „Nē, nav.”

Pēc tam, kad Pietiek pārstāvis saistībā ar „jaunatklātiem faktiem šajā lietā, kuri liecina, ka pārbaude par manā iesniegumā minētajiem faktiem Valsts policijā ir veikta pavirši un virspusēji, pat nemēģinot noskaidrot lietas patiesos apstākļus”, vērsās Ģenerālprokuratūrā, tajā pieņemts lēmums veikt jaunu pārbaudi.

„Neskatoties uz to, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 373.panta 5.daļu, Jūs neesat tā persona, kas ir tiesīga pārsūdzēt šo lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, Jūsu iesniegums pārbaudes organizēšanai nosūtīts Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokuroram, uzdodot Jūs informēt par pārbaudes rezultātiem,” informē Ģenerālprokuratūras Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurore Viktorija Opincāne.

Seko mums