Būs tā, kā mēs lemsim un kā mēs darīsim. Jūs zināt, kuri ir tie „mēs”
Edgara Rinkēviča uzruna gadumijā01.01.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Labvakar, mīļie draugi! Jau atkal viens gads ir pagājis. Katram savs. Vienam paskrējis nemanot. Citam dienas vilkušās. Vienam gads bijis skaistiem notikumiem bagāts. Citam ir sajūta, ka laiks vienkārši izšķiests. Viens saredzējis iespējas. Citam virsū mākusies bezcerība, bailes un neziņa par nākotni.
Visticamāk, tādas sajūtas vismaz uz brīdi bijušas ikvienam. Arī man. Šis ir laiks, kuram dažbrīd tiešām gribētos pārlēkt pāri. Vai aiziet ziemas miegā līdz pavasarim.
Bet tādas iespējas mums nav. Taču mums ir iespēja mūsu laiku – mūsu kopīgo laikmetu – padarīt labāku. Nevis sēdēt rokas klēpī salikušam. Nevis nolaist rokas. Bet gan ņemt savu dzīvi tieši savās rokās. To dzīvot! Pa īstam dzīvot!
Ir dažādi iemesli, kāpēc mazos un lielos mērķus var nesasniegt. Lielākais un svarīgākais iemesls – ja nemēģināsi, tad nesanāks. Ir jāmēģina. Labāk smelt izlietu ūdeni. Nevis staigāt ap spaini un neuzzināt, kas tur iekšā.
Latviešu tautas pasakās ir daudz skaistā un vērtīgā – tās māca labestību un pazemību. Tās aicina neskatīties uz ārieni, bet ieraudzīt cilvēka personību. Tās ir ļoti svarīgas vērtības. Mums atliek klāt pielikt pašiem savus lēmumus un pašiem savu darbu.
Ir laiks atmest tik pierasto “Kā būs, tā būs”. Nē. Nevis būs tā, kā būs. Bet būs tā, kā mēs lemsim un kā mēs darīsim.
Mums nav vajadzīgs vienmēr klātesošais “Nu, ko tad es”. Tā vietā lai nāk “Tieši es!”.
Iztiksim bez tik ērtā “Es jau neko”. Nevis “es jau neko”, bet “es varu un daru”.
Lai pagātnē paliek nolemtības pilnais “Ja nu nesanāks”. A ja nu sanāk?
Nesamierināsimies ar netaisnību. Nedarīsim tikai “mīļā miera labad”. Jo patiess miers var pastāvēt tikai tad, ja tas ir balstīts taisnīgumā.
Ir laiks atmest aicinājumus nelēkt uz ecēšām. Jo dažreiz ir jālec. Dažreiz pat tieši uz ecēšām. Un pats galvenais – jālec tur, kur paši lemsim lēkt. Tik augstu un tik tālu, kā paši nolemsim.
Mums nav bezpalīdzīgi jāplūst pa straumi. Mums pašiem šī straume jāveido. Un, kā redzam, Latvijā ir cilvēki, kas paši var radīt TĀDU Straumi, kurai seko visā pasaulē. Un tas nav pārsteigums. Tā ir likumsakarība. Un par to es ļoti priecājos.
Mīļie draugi!
Nākamajā gadā veidosim jaunus stāstus un jaunus sapņus. Par mums. Par Latviju. Par mūsu laika brīnumiem:
Par uzņēmīgiem cilvēkiem.
Par drosmīgiem cilvēkiem.
Par neatlaidīgiem cilvēkiem.
Par mīlošiem cilvēkiem.
Rakstīsim mūsu Latvijas stāstu, kurā izceļam nevis citu kļūdas, bet gan savus darbus. Stāstu, kurā lēmumus pieņemam mēs. Stāstu, kurā galvenie varoņi esam mēs. Stāstu, kurā pareizs laiks vienmēr ir mūsu laiks. Mūsu Latvijas un mūsu cilvēku laiks. Tad tā vairs nebūs nekāda pasaka, bet īstenība.
Lai mums visiem daudz prieka un gandarījuma jaunajā gadā. Laimīgu divtūkstoš divdesmit piekto gadu!
Seko mums 
Kāds cilvēks man pārsūtīja iekšējās sarakstes vēstuli, rakstītu vēl 2022.gadā, kurā viena no galvenajām “progresīvajām ”ideoloģēm Krista Burāne apspriež un piedāvā kultūrpolitikas plānu Latvijai līdz 2027.gadam.
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
