Būtu jāsāk diskusija par ilgtspējīgiem risinājumiem infekcijas izplatības ierobežošanai ieslodzījuma vietās
Pietiek lasītāja22.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ieslodzījuma vietu pārvalde ir norādījusi, ka arī Rīgas Centrālcietumā ir konstatēti vairāki Covid - 19 inficēšanās gadījumi (https://www.ievp.gov.lv/lv/jaunums/covid-19-izplatibas-ierobezosanai-ari-rigas-centralcietuma-izsludina-karantinu). Taču patiesībā šobrīd inficēto skaits ir krietni lielāks. Inficēto ieslodzīto un darbinieku skaits mērāms vairākos desmitos. Kontaktpersonu skaits ir vēl dramatiskāks vairāk par 100 personām.
Ieslodzījuma vietas ir atzītas par īpaši apdraudētām, jo, kā zināms, ieslodzīto pārapdzīvotība, pavājinātā imunitāte, nepilnvērtīgs uzturs, vāja medicīniskās aprūpes sistēma ir īpaši labvēlīga vide infekciju izplatībai.
Infekcijas izplatība cietumos ir visas sabiedrības problēma ne tikai cietuma administrācijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes un/vai Tieslietu ministrijas problēma. Infekcijas izplatība cietumos rada būtisku visas veselības aprūpes sistēmas noslogojumu, jo ir nepieciešama ātra masveida testēšana, papildu medicīniskā aprūpe, papildu personāls un papildu līdzekļi.
Ieslodzīto īpašās aizsardzības nepieciešamība izriet no šo personu īpašā tiesiskā stāvokļa t.i. ierobežoto tiesību, rīcības brīvības un iespēju dēļ. Līdz ar to ieslodzītie atrodas valsts aprūpē un arī aizsardzībā.
Ieslodzītie ikdienā ir pakļauti vairākiem ierobežojumiem, tostarp tādiem, kuri būtiski un ilgstoši skar šo personu tiesības un brīvības (https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?page=6). Gan ārkārtas situācijas valstī, gan arī atsevišķi regulāri Ieslodzījuma vietu pārvaldes ieviesti ierobežojumi nolūkā mazināt infekcijas izplatību (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-centralcietuma-atklaj-saslimsanu-ar-covid-19-un-izsludina-karantinu.a381639/) būtībā samazina līdz nullei jau tā nelielo tiesību apjomu ieslodzītām personām. Šādā situācijā ieslodzītie atrodas jau ilgāku laiku un atradīsies nenoteiktu laiku.
Pasaules Veselības organizācija (WHO) par prioritāti Covid - 19 infekcijas izplatības cietumos minimizēšanai un problēmas risināšanai kopumā norāda ieslodzīto atbrīvošanu (primāri pēc noteiktiem kritērijiem). (https://www.euro.who.int/en/health-topics/health-determinants/prisons-and-health/focus-areas/prevention-and-control-of-covid-19-in-prisons-and-other-places-of-detention/faq-prevention-and-control-of-covid-19-in-prisons-and-other-places-of-detention).
Kā rāda citu valstu pieredze, šāds risinājums ir pietiekami efektīvs, un ieslodzīto atbrīvošana neizraisa masveida nekārtības un/vai jaunu noziegumu vilni. Saskaņā ar jaunākajiem Eiropas Padomes datiem laika posmā no šī gada marta līdz septembrim Covid - 19 izplatības ierobežošanai tikuši atbrīvoti vismaz 143 tūkstoši ieslodzīto 25 valstīs (https://www.coe.int/en/web/human-rights-rule-of-law/-/mid-term-impact-of-covid-19-on-european-prison-populations). Līdz ar ko arī Latvijā šāds risinājums vismaz būtu apspriešanas vērts.
Šāds risinājums daļēji atrisinātu arī citas ieslodzījuma vietās pastāvošās problēmas, piemēram, a) pārapdzīvotība (https://www.tvnet.lv/6752897/ievp-nobazijusies-ka-latvijai-varetu-likt-slegt-daugavgrivas-cietuma-grivas-nodalu-ar-700-ieslodzitajiem); un b) ilgstoši masveida cilvēktiesību pārkāpumi, kuri ir jānovērš (https://www.cilvektiesibas.info/raksti/satversmes-tiesa-atskirigai-attieksmei-starp-sievietem-un-viriesiem-kas-izdarijusi-vienada-smaguma-noziegumu-nav-pamata).
Ievērojot minēto, aicinu uzsākt diskusiju par ilgtspējīgiem un samērīgiem risinājumiem infekcijas izplatības ierobežošanai ieslodzījuma vietās, neatstājot novārtā ieslodzīto personu tiesības, intereses un brīvības, un iesaistīties situācijas risināšanā.
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.