„Būtu tik cilvēks, pants atradīsies”: Latvijā visi ir vienlīdzīgi likuma priekšā, bet daži ir vienlīdzīgāki par citiem
Vladimirs Lindermans17.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šajās dienās ir nodotas tiesā to Latvijas žurnālistu lietas, kuri sadarbojušies ar portāliem “Sputnik Latvija” un “Baltnews”. Rakstu “lietas” daudzskaitlī, jo prokuratūra ir sadalījusi sākotnēji kopējo krimināllietu pret 14 žurnālistiem (tai skaitā mani) individuālās lietās.
Sadalīšanas mērķis ir acīmredzams: 14 žurnālisti reizē uz apsūdzēto sola – tas ir skandāls. Vistīrākais uzbrukums vārda brīvībai. Pat savā pašreizējā verdziskajā stāvoklī plašsaziņas līdzekļi nevarētu ignorēt šādu prāvu.
Savukārt, ja tiesā pa vienam, dažādos laikos, skandāls nogludinās, un plašsaziņas līdzekļi ierobežosies ar lakoniskiem un sausiem ziņojumiem.
Īsumā atgādināšu Valsts drošības dienestā 2020. gadā uzsāktās lietas būtību.
Portāli “Sputnik Latvija” un “Baltnews” ietilpst Starptautiskās informācijas aģentūras “Rossija segodņa” struktūrā. Šīs aģentūras ģenerāldirektors ir TV raidījumu vadītājs Dmitrijs Kiseļovs. Viņš ir iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā.
VDD un prokuratūras viedoklis ir šāds: sadarbojoties ar “Rossija segodņa”, žurnālisti pārkāpuši personīgi pret D. Kiseļovu ieviesto sankciju režīmu. Tāpēc tiek saukti pie atbildības pēc Latvijas Krimināllikuma 84. panta “Starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšana”.
Tagad nepievērsīšos lietas politiskajam aspektam, kā arī tiem juridiskajiem argumentiem, kurus labāk būtu pietaupīt tiesas sēdei. Īsumā skaršu tikai vienu fundamentālu principu.
Proti, likumu nedrīkst piemērot selektīvi. Ja pilsonis X un pilsonis Y ir veikuši vienādas darbības un X darbības ir atzītas par prettiesiskām, tad prettiesiskas ir arī Y darbības. Atšķirties var sods, kas ir atkarīgs no daudziem apstākļiem, nevis pats darbību novērtējums.
Tajā pašā 2020. gadā, kad tika uzsākts process pret žurnālistiem, Jūrmalā notika Eiropas čempionāts pludmales volejbolā. Tajā piedalījās gan Latvijas, gan Krievijas sportisti. Acīmredzami abu valstu volejbola federācijas cieši sadarbojās savā starpā.
Bet Viskrievijas volejbola federācijas Novērošanas padomes priekšsēdētājs tak ir – ak, šausmas! – Nikolajs Patruševs. Nevis propagandists D. Kiseļovs, bet viens no Krievijas politikas veidotāju šaurā loka. Eiropas Savienības sankciju sarakstā – kopš 2014. gada.
Taču kaut kā neesmu dzirdējis, lai pie Latvijas volejbola federācijas vadītājiem vai sportistiem ar kratīšanu būtu ieradušies Valsts drošības dienesta darbinieki.
Vēl viens piemērs. Krievijā ir tāda valsts korporācija “Roskosmos”. 2020. gadā tās priekšgalā bija Dmitrijs Rogozins, kas atrodams tajā pašā ES “melnajā sarakstā”. Kas nemaz netraucēja Eiropas Kosmosa aģentūrai (EKA) sadarboties ar “Roskosmos”. Citu starpā – kopīgi izstrādāt Marsa izpētes projektu.
Latvija kļuva par asociēto EKA dalībvalsti. EKA un “Roskosmos” sadarbības līgumi kļuva saistoši arī Latvijai. Tātad Latvijas amatpersonas un zinātnieki pastarpināti sadarbojās ar Krievijas iestādi, kuras vadītājs bija persona no sankciju saraksta. It kā būtu jāsauc palīgā un jāceļ trauksme. Bet VDD pat nesakustējās.
Ar ko šī situācija tiesiskajā ziņā atšķiras no mūsējās? Gan Dmitrijs Kiseļovs, gan Dmitrijs Rogozins ir bijuši Krievijas valstij piederošo juridisko personu ģenerāldirektori. Sankciju pret pašām juridiskajām personām tobrīd nav bijis. Kur ir principiāla atšķirība? Es to neredzu.
Toties es redzu, ka nupat acu priekšā Latvijā sabrūk tiesību pamatprincipi, kurus nomaina cinisks sauklis “Būtu tik cilvēks, pants atradīsies”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
