Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šajās dienās ir nodotas tiesā to Latvijas žurnālistu lietas, kuri sadarbojušies ar portāliem “Sputnik Latvija” un “Baltnews”. Rakstu “lietas” daudzskaitlī, jo prokuratūra ir sadalījusi sākotnēji kopējo krimināllietu pret 14 žurnālistiem (tai skaitā mani) individuālās lietās.

Sadalīšanas mērķis ir acīmredzams: 14 žurnālisti reizē uz apsūdzēto sola – tas ir skandāls. Vistīrākais uzbrukums vārda brīvībai. Pat savā pašreizējā verdziskajā stāvoklī plašsaziņas līdzekļi nevarētu ignorēt šādu prāvu.

Savukārt, ja tiesā pa vienam, dažādos laikos, skandāls nogludinās, un plašsaziņas līdzekļi ierobežosies ar lakoniskiem un sausiem ziņojumiem.

Īsumā atgādināšu Valsts drošības dienestā 2020. gadā uzsāktās lietas būtību.

Portāli “Sputnik Latvija” un “Baltnews” ietilpst Starptautiskās informācijas aģentūras “Rossija segodņa” struktūrā. Šīs aģentūras ģenerāldirektors ir TV raidījumu vadītājs Dmitrijs Kiseļovs. Viņš ir iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā.

VDD un prokuratūras viedoklis ir šāds: sadarbojoties ar “Rossija segodņa”, žurnālisti pārkāpuši personīgi pret D. Kiseļovu ieviesto sankciju režīmu. Tāpēc tiek saukti pie atbildības pēc Latvijas Krimināllikuma 84. panta “Starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšana”.

Tagad nepievērsīšos lietas politiskajam aspektam, kā arī tiem juridiskajiem argumentiem, kurus labāk būtu pietaupīt tiesas sēdei. Īsumā skaršu tikai vienu fundamentālu principu.

Proti, likumu nedrīkst piemērot selektīvi. Ja pilsonis X un pilsonis Y ir veikuši vienādas darbības un X darbības ir atzītas par prettiesiskām, tad prettiesiskas ir arī Y darbības. Atšķirties var sods, kas ir atkarīgs no daudziem apstākļiem, nevis pats darbību novērtējums.

Tajā pašā 2020. gadā, kad tika uzsākts process pret žurnālistiem, Jūrmalā notika Eiropas čempionāts pludmales volejbolā. Tajā piedalījās gan Latvijas, gan Krievijas sportisti. Acīmredzami abu valstu volejbola federācijas cieši sadarbojās savā starpā.

Bet Viskrievijas volejbola federācijas Novērošanas padomes priekšsēdētājs tak ir – ak, šausmas! – Nikolajs Patruševs. Nevis propagandists D. Kiseļovs, bet viens no Krievijas politikas veidotāju šaurā loka. Eiropas Savienības sankciju sarakstā – kopš 2014. gada.

Taču kaut kā neesmu dzirdējis, lai pie Latvijas volejbola federācijas vadītājiem vai sportistiem ar kratīšanu būtu ieradušies Valsts drošības dienesta darbinieki.

Vēl viens piemērs. Krievijā ir tāda valsts korporācija “Roskosmos”. 2020. gadā tās priekšgalā bija Dmitrijs Rogozins, kas atrodams tajā pašā ES “melnajā sarakstā”. Kas nemaz netraucēja Eiropas Kosmosa aģentūrai (EKA) sadarboties ar “Roskosmos”. Citu starpā – kopīgi izstrādāt Marsa izpētes projektu.

Latvija kļuva par asociēto EKA dalībvalsti. EKA un “Roskosmos” sadarbības līgumi kļuva saistoši arī Latvijai. Tātad Latvijas amatpersonas un zinātnieki pastarpināti sadarbojās ar Krievijas iestādi, kuras vadītājs bija persona no sankciju saraksta. It kā būtu jāsauc palīgā un jāceļ trauksme. Bet VDD pat nesakustējās.

Ar ko šī situācija tiesiskajā ziņā atšķiras no mūsējās? Gan Dmitrijs Kiseļovs, gan Dmitrijs Rogozins ir bijuši Krievijas valstij piederošo juridisko personu ģenerāldirektori. Sankciju pret pašām juridiskajām personām tobrīd nav bijis. Kur ir principiāla atšķirība? Es to neredzu.

Toties es redzu, ka nupat acu priekšā Latvijā sabrūk tiesību pamatprincipi, kurus nomaina cinisks sauklis “Būtu tik cilvēks, pants atradīsies”.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...