Būvfirmu īpašnieku pāris nemaksā piegādātājiem - naudu aizpludina uz Franciju
Pietiek lasītājs11.08.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā uzvarēt daudzos valsts un pašvaldību iepirkumos, kā nesamaksāt par būvmateriāliem un pakalpojumiem, kā ievest maksātnespējā uzņēmumus, kā naudu no Latvijas pārcelt uz Vidusjūras reģionu un mācīt vientiešus, kā celt pašapziņu, - to visu demonstrē uzņēmēja Gata Zonberga (attēlā) un viņa biznesa kompanjones, dzīvesbiedres un bērna mātes Ksenijas Mlikovas pieredze.
Vietnes Instagram cienītāju aprindās ir pazīstama influencere, sieviešu pašnovērtējuma celšanas mentore, luksusa dzīves veida reklamētāja K. Mlikova. Raugoties viņas Instagram konta ierakstos, rodas jautājums, vai patiesi pievilcīgā dāma ar sieviešu pašapziņas celšanas kursiem sapelnījusi tik daudz naudas, lai piekoptu miljonāra cienīgu dzīvesveidu Monako, Francijas un Itālijas piejūras pilsētās?
Dati Latvijas un Francijas uzņēmumu reģistros un publiski pieejamā informācija liecina, ka naudu patiesi ir iespējams iegūt un to viegli tērēt Vidusjūras reģionā, taču ne ar sieviešu pašapziņas celšanu.
K. Mlikovai Latvijā bija un faktiski joprojām ir kopīgs bizness ar G. Zonbergu. Viņiem piederēja un pieder vairāki būvniecības uzņēmumi, tādi kā SIA “Buildimpeks”, SIA “ZFF”, SIA “Zeng”. Pateicoties uzvarām valsts un pašvaldību iepirkumos, vēl pirms dažiem gadiem caur tiem apgrozījās apjomīgas naudas summas.
Piemēram SIA “Buildimpeks” apgrozījums 2021.gadā bija 6,38 miljoni eiro, peļņa - 23 399 eiro. Uzņēmumā 90% kapitāldaļu piederēja SIA "ZFF", kurā 57,14% pieder G. Zonbergam, bet 42,86% - K. Mlikovai. Atlikušie 10% kapitāldaļu abu biznesa partnerim Edijam Ekmanim. G. Zonbergs un K. Mlikova ir arī būvniecības uzņēmumu SIA “Zeng” un SIA “ZFF” dalībnieki un patiesā labuma guvēji.
Lai arī Zonberga-Mlikovas biznesam vairāku gadu garumā spīdējusi veiksme - viņu uzņēmumi uzvarējuši ļoti daudzos valsts un pašvaldību iepirkumos, taču kopš 2021. gada abu biznesu sākusi vajāt uzkrāto parādu ēna.
Šā gada aprīlī informācijas apstrādes kompānijas “Lursoft” blogā “Iepirkumi būvniecības nozarē. Kuri uzņēmumi uzvar konkursos visbiežāk?” lasāms: “Pētot būvniecības iepirkumos uzvarējušo kompāniju statusu, redzams, ka trīs uzņēmumiem, kuri vēl pērn pasludināti par konkursu uzvarētājiem, šobrīd ir tiesiskās aizsardzības process. Viens no tiem ir SIA “ZENG”, kas 2022. gadā atzīts par uzvarētāju divos VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” publiskajos iepirkumos par slimnīcas vajadzībām nepieciešamo būvdarbu veikšanu no 2022. līdz 2026. gadam.
Tiesiskās aizsardzības process SIA “ZENG” pasludināts pagājušā gada novembrī, tāpat arī „Lursoft” datu bāzē atrodama informācija par vairākiem desmitiem kavēto maksājumu, kuru apmaksu nav veicis minētais būvkomersants. Jānorāda, ka pēdējos gados SIA “ZENG” strādājis ar mainīgiem rezultātiem – 2017. gadā tā apgrozījums bija 12,18 milj. EUR, bet jau nākamajā saruka līdz 3,32 milj. EUR, bet 2019.gadā nesasniedza pat 1 milj. EUR.
Tomēr jau 2020. gadā SIA “ZENG” izdevās apgrozījumu atkal kāpināt līdz 9 milj. EUR. „Lursoft” pieejamais gada pārskats rāda, ka 2021. gadā būvkomersants apgrozīja 6,85 milj. EUR. „Lursoft” datu atlases rezultāti, apkopojot datus par būvniecības uzņēmumiem, kas 2022. gadā uzvarējuši publisko iepirkumu konkursos, rāda, ka tiesiskās aizsardzības process pasludināts arī SIA “ENFORT” un SIA “ Buildimpeks”. Tāpat kā SIA “ZENG”, arī SIA “ Buildimpeks” patiesie labuma guvēji ir Ksenija Mlikova un Gatis Zonbergs.
Pētījuma sagatavošanas brīdī SIA “ Buildimpeks” aktuāli četri liegumi, tāpat arī Lursoft datu bāzē pieejama informācija par vairāk nekā 130 kavētiem maksājumiem. Jānorāda, ka SIA “ Buildimpeks” tiesiskās aizsardzības process, gluži tāpat kā SIA “ZENG”, reģistrēts aizvadītā gada novembrī. Jāpiebilst, ka tajā pašā nedēļā SIA “ Buildimpeks” arī pasludināts par uzvarētāju Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra izsludinātajā konkursā par projektēšanas dokumentācijas izstrādi, būvdarbiem un autoruzraudzību Ādažu nacionālajā mācību centrā Kadagā. Līgumcena – 57,95 tūkst. EUR. Kopumā uzņēmums pērn uzvarējis piecos publisko iepirkumu konkursos.”
Uz šo brīdi jau faktiski visiem Latvijā reģistrētajiem G. Zonberga un K. Mlikovas uzņēmumiem uzlikti liegumi un pasludināta maksātnespēja.
Loģisks jautājums – kādēļ tik pēkšņi pāra biznesā radusies sūce? Publiski pieejamā informācija liecina, ka G. Zonberga un K. Mlikovas uzņēmumi palikuši parādā apakšuzņēmējiem un būvmateriālu tirgotājiem. Ja reiz ir tik daudz apjomīgu valsts un pašvaldības pasūtījumu, no kurienes gan parādiem rasties?
Atbilde rodama Francijas uzņēmumu reģistra datos. Tur redzams, ka tieši ap to laiku kad G. Zonberga un K. Mlikovas uzņēmumiem Latvijā sākušās nepatikšanas jeb problēmas ar parādu atmaksāšanu, kavētajiem maksājumiem, precīzāk ar nemaksāšanu, kāds Gatis Zonbergs no Latvijas ar Aizkrauklē izdotu pasi Francijas dienvidos pie Vidusjūras Nicas pilsētā reģistrējis uzņēmumu ar tādu pašu nosaukumu kā Latvijā “Zeng”. Uzņēmums Nicā reģistrēts 2021. gada novembrī. Tā direktors un arī 100% patiesā labuma guvējs ir G. Zonbergs. Uzņēmuma pamatkapitāls 10 000 eiro.
Uzņēmuma darbības veids būvniecība, ēku rekonstrukcija, remonts – līdzīgi kā Latvijā reģistrētajam SIA “Zeng” un pārējiem Zonberga-Mlikovas uzņēmumiem Latvijā.
Tātad 10 000 eiro, ko ieguldīt Nicā reģistrētajā uzņēmumā, G. Zonbergam bija, bet viņa uzņēmumiem Latvijā, lai apmaksātu apakšuzņēmējiem un piegādātājiem parādus, naudas nebija.
Nauda jau nekur nepazūd. Tā par savu klātbūtni parasti liek manīt. Arī G. Zonberga un K. Mlikovas gadījumā apjomīgas un šķietami viegli nopelnītās naudas klātbūtne jaušama K. Mlikovas fotoreportāžās Instagram. Tur tiek reklamēta 20 gadu garumā gūtā pieredze sieviešu pašapziņas celšanā. Spriežot pēc fotogrāfijās redzamā, saskaņā ar K. Mlikovas skolu, sievietes pašapziņa strauji ceļas, iepērkoties dārgo zīmolu veikalos Vidusjūras valstu pilsētās un apmeklējot dārgās, vienkāršam cilvēkam grūti pieejamās vietas, kurās pulcējas pasaules miljonāri.
Tikmēr garajās tiesvedību rindās sastājušies no K. Zonberga un K. Mlikovas uzņēmumiem naudu nesaņēmušie. Viņiem atliek vien klikšķināt Instagram un prātot, kā celt savu pašapziņu, gaidot kārtējo tiesu institūciju lēmumu parādu piedziņas lietās.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
