Čakša ievieš jaunas kvalitātes prasības, bet realitātē tikai veicina haosu
Pietiek lasītājs05.01.2017.
Komentāri (56)
Iesaki rakstu: 
Veselības ministre Anda Čakša līdz šim publiskā telpā ir izcēlusies ar kvēliem solījumiem par uzlabojumiem veselības jomā valstī - gan to, ka viņa izprotot, kā jūtas pacients, gan to, kā jāuzlabo kvalitāte, gan to, ka kontrolēs sliktos ģimenes ārstus un nodrošinās vienādu pieejamību - un vispār visiem viss būs. Tomēr realitāte ir cita – par to liecina kārtējais fakts par nozares valdošā haosa attīstīšanu.
2016. gada 20. decembrī Ministru kabinetā ir pieņemti grozījumi MK noteikumos Nr.60 no 2009. gada 20. janvāra, kas laikam ir kā solījuma turpinājums par veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanu un Ziemassvētku dāvana visām Latvijas ārstniecības iestādēm, paredzot būtisku procedūru ieviešanu, kas pieskatāmas ārstniecības kvalitātes vadībai.
MK noteikumi līdz šim paredzēja, ka katrā veselības aprūpes iestādē ir jābūt ārstniecības pakalpojuma kvalitātes vadības sistēmai, tikai nepastāv nekādi metodoloģiskie materiāli, paraugi, pamatprincipi vai vadlīnijas, kā tad šai sistēmai būtu jāizskatās un, kas vēl svarīgāk, jādarbojas, lai Latvijas ārstniecības iestādēs (visu veselības aprūpes veidu, līmeņu un īpašumpiederības) pacienti saņemtu vienota un līdzvērtīga standarta veselības aprūpi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, par kuriem tāpat nav nekādas informācijas (ne arī mērāmu kritēriju).
Šos MK noteikumus katrā vietā katrs var izpildīt (vai neizpildīt) pa savam, pēc principa "kā es māku, tā es maunu" - vai nu formāli "atrakstoties", vai arī patiešām ieviešot augstas klases kvalitātes sistēmu (-as) un pat sertificējot to. MK noteikumu grozījumi pieļauj jebkādu variantu.
Līdz ar to līdz šim katra ārstniecības iestāde ir rakstījusi savu kvalitātes vadības dokumentu, kurš robežojas no divām lapiņām līdz apjomīgiem sējumiem, jo ir taču atbildīgie darbinieki, kas par to saņem algu, turklāt vairākās veselības aprūpes iestādēs vienlaicīgi.
Šo procesu uzrauga Veselības inspekcija (VI), kuras mājas lapā gan nav atrodami nekādi dati par VI veiktajiem kvalitātes vadības sistēmu auditiem, auditu rezultātiem un salīdzinošu izvērtējumu pakalpojumu kvalitātē par iepriekšējiem periodiem.
Jaunie MK noteikumi nāk kā papildinājums, nosakot, ka jau divas nedēļas (Ziemsvētku periodā no 20. decembra līdz jaunā gada 1. janvārim) pēc MK noteikumu pieņemšanas visās ārstniecības iestādēs ir jāievēro jaunas obligātās prasības.
Te gan rodas virkne jautājumu, jo arī par šīm prasībām nav nekāda skaidrojuma, ieviešanas instrumentu, papildus informācijas vai normatīvo aktu bāzes, saskaņā ar kuru prasības būtu jāievieš.
Tāpat aktuāls ir jautājums par jauno MK noteikumu prasību realizēšanai nepieciešamā finansējuma un citu ieviešanas resursu pieejamību ikvienā Latvijas ārstneicības iestādē, arī ģimenes ārstu praksēs.
Bet kā var runāt par kvalitātes prasību ieviešanu, ja valstiskā līmenī nav definēti veselības aprūpes pakalpojumu standarti vai vismaz vadlīnijas, par ko tik bieži savās prezentācijās runā veselības ministre Anda Čakša.
Par šādas sistēmas ieviešanu runā arī Pasaules bankas pētnieki (http://www.vmnvd.gov.lv/uploads/files/58104a91b624c.pdf), kurus piesaukt tik ļoti patīk veselības ministrei (apkopojums - beigu tabulā).
Gribētos zināt, kura ārstniecības iestāde (tostarp ģimenes ārstu prakse) pašlaik spēj uzrādīt visu šo prasību izpildi pēc būtības un apmācītus darbiniekus, jo maz ticams, ka slimnīcu vadība būtu likusi atbildīgiem darbiniekiem saistībā ar šiem MK noteikumiem un to izpildi strādāt Ziemassvētku brīvdienās.
Ir labi superīsos termiņos uzlikt pienākumus citiem, bet kad Veselības ministrija sāks vērtēt savu un padotības iestāžu darba kvalitāti, kur strādā vairāki simti ierēdņu?
Gads jau ir sācies, bet neviena ārstniecības iestāde vai ārstu prakse nav saņēmusi līgumu vai vismaz līguma projektu par darbu 2017. gadā no Nacionālā veselības dienesta, līdz ar ko pašlaik nav likumīga pamata valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai. Kaut budžeta aprises bija skaidras jau augustā, mēnesi iepriekš, kā tas pieņemts komercpraksē, līgumi nebija pieejami.
Lielākās valsts slimnīcas – P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valde jau ilgstoši strādā nepilnā sastāvā un bez priekšsēdētāja. Tieši tāpat kā Bērnu slimnīca.
Veselības ministrija nav spējusi laikā pārņemt elektronisko iepirkumu sistēmu, lai nebūtu problēmu tās lietotājiem, nepilnības e-veselības sistēmā neviens nesteidz novērst, tiek tikai uzskatīti noslēgtie līgumi (par e-veselības daļēji funkcionējošā pilotprojekta izmēģināšanu), kas nebūt neliecina, ka sistēma darbojas.
Kaut Čakša uz citu ministru fona izceļas ar lielu padomnieku sastāvu, darba efektivitāte ne tuvu nav darbinieku skaitam atbilstoša...
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
