Caur "olšteiniešiem" Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrību vadībā nonāk Jaunupa ietekmes cilvēki
PIETIEK23.11.2012.
Komentāri (37)
Iesaki rakstu: 
Lai gan kopš attālināšanās no valdošās partijas Vienotība par tās finansēm iepriekš atbildīgais Edgars Jaunups šķietami zaudējis bijušo ietekmi uz politiskiem un saimnieciskiem lēmumiem, šī ietekme parādās caur Jaunupa bijušā partijas biedra Klāva Olšteina deputātu grupu. Šonedēļ ar "olšteiniešu" politisko ietekmi Satiksmes ministrijā (SM) tās kapitālsabiedrības a/s Pasažieru vilciens (PV) valdē iecelts jau otrais par Jaunupa cilvēku uzskatāmais pārstāvis.
"Tas nav svarīgi," bija bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa atbilde uz Pietiek jautājumu, kurš politiskais spēks viņam ieteicis PV valdē iecelt Egilu Zariņu, kurš septembrī zaudēja citu saimnieciski ietekmīgu amatu Privatizācijas aģentūrā, kad viņu pēc auditā atklātiem pārkāpumiem atlaida ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (Reformu partija).
Ronis, kuram jārēķinās ar Vienotības un Olšteina "sešninieka" kā par SM darbību politisko atbildību nesošu politisko spēku viedokli, uzskata, ka Zariņš guvis ievērojamu pieredzi vadošos amatos privātajā un valsts sektorā, tādēļ profesionāli spēcinās PV laikā, kad uzņēmumam jārisina ar starptautisko tiesvedību vilcienu iepirkuma lietā saistītās problēmas. PV realizētajam jauno vilcienu daudzmiljonu iepirkumam vēl nav pielikts punkts, kas arī izskaidro šī uzņēmuma pievilcību politiķiem un aizkulišu darboņiem, kuri ieinteresēti saimniecisku lēmumu ietekmēšanā.
Pats Zariņš telefonarunā ar Pietiek pat necentās savu nonākšanu PV valdē skaidrot ar kādiem profesionāliem kritērijiem vai vīziju uzņēmuma problēmu risināšanai. Uz jautājumu, kādēļ pēc amata zaudēšanas Privatizācijas aģentūras valdē nav izvēlējies atgriezties privātajā biznesā, kur algas ir lielākas, Zariņš neatbildēja, komentējot, ka "tas ir filozofisks jautājums". Amatā PV viņš esot nonācis pēc sarunas ar ministru Roni, uz kuru viņš saņēmis uzaicinājumu no SM. "Kāds tam sakars?" bija vienīgā pretjautājuma formā sniegtā Zariņa atbilde uz Pietiek jautājumu, kādas ir viņa attiecības ar Jaunupu, kura vadīto basketbola klubu VEF Rīga iepriekš sponsorējis Zariņa pārstāvētais autodīleris Baltic Motors.
Zariņš nav pirmais ar Jaunupa ietekmi saistītais cilvēks, kurš saimnieciskā amatā nonāk caur Olšteina deputātu grupas politisko kvotu, jo jau maijā PV valdē tika iecelts Anrijs Brencāns, kurš pirms tam 2010. gadā PV meitasuzņēmuma a/s VRC Zasulauks padomē bija nonācis vienlaikus ar Jaunupa tēvu Modri Jaunupu. Brencānu līdzīgi kā Zariņu ar Edgaru Jaunupu satuvinājusi sporta nauda. Brencāns šā gada septembrī neveiksmīgi kandidēja uz vietu Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejā, taču netika ievēlēts. Tieši LOK formāli atbild par valsts uzņēmumu ziedojumu sadali konkrētiem sporta veidiem un sporta klubiem.
2007. gadā, kad Zariņš bija autotirgotāja SIA Baltic Motors tirdzniecības vadītājs, šī firma noslēdza sponsorēšanas vienošanos ar Jaunupa vadīto basketbola klubu VEF. "Mēs jūtam atbildību par procesiem, kas norisinās mūsu valstī, arī par sporta attīstību. Tāpēc mēs nolēmām atbalstīt basketbola klubu VEF Rīga, kurā pārsvarā ir sapulcināti gados jauni spēlētāji. Mūsu atbalsts var būt labs piemērs tam, kā biznesā panākumus guvis uzņēmums var sekmēt jaunu projektu īstenošanu dzīvē," sadarbības uzsākšanu ar Jaunupa klubu toreiz medijiem komentēja Zariņš.
VRC Zasulauks uz pusēm pieder valstij un privātajam uzņēmumam a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca. Vairāk nekā 90% šīs PV meitassabiedrības apgrozījuma, kas ik gadu pārsniedz 6 miljonus latu, sastāda garantēts ikgadējs līgums par PV vilcienu sastāvu remontu un apkopi. Šī līguma necaurspīdīgie nosacījumi neoficiāli tiek minēti kā pelēkā zona, kas VRC Zasulauks dara tik pievilcīgu politisko partiju naudas lietu kārtotājiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
