Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut gan publiski daudzkārt apgalvots, ka plānotās ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica darbība būšot ekonomiski izdevīga, patiesībā triju Baltijas valstu kopuzņēmumam – Baibas Rubesas jau divus gadus vadītajai akciju sabiedrībai RB Rail AS joprojām nav pat sava ilgtermiņa biznesa plāna. Nule šāds dokuments par vairāk nekā 400 tūkstošiem eiro (ieskaitot PVN) beidzot pasūtīts ārpakalpojuma sniedzējam, taču šī vilcināšanās citu iepirkumu īpatnību kontekstā met nopietnu šaubu ēnu pār uzņēmuma vadības darbības efektivitāti un saimnieciskumu.

Beidzot būs biznesa plāns?

Lai gan B. Rubesa RB Rail AS valdes priekšsēdētāja postenī tika apstiprināta jau 2015. gada 30. oktobrī, uzņēmumam, kā izriet no tā oficiāla paziņojuma, vēl pašlaik, vairāk nekā divus gadus vēlāk joprojām nav ne aktuāla un skaidra projekta pārvaldības modeļa, ne ilgtermiņa stratēģijas un biznesa modeļa, ne pakalpojumu un ieņēmumu analīzes, ne mārketinga politikas un risku un scenāriju analīzes.

Visu iepriekš uzskaitīto šis uzņēmums, kas jau kopš dibināšanas uzsvēris savas vadības un darbinieku profesionālismu un stratēģisko skatījumu, tagad pusgada laikā „Rail Baltica Globālā projekta Biznesa plāna” ietvaros cer saņemt no ārpakalpojuma sniedzēja – 1966. gadā dibinātā Vācijas dzelzceļa kompānijas Deutsche Bahn AG meitasuzņēmuma DB Engineering & Consulting GmbH.

Šis uzņēmums nule ir pasludināts par uzvarētāju iepirkumā – sarunu procedūrā par „Rail Baltica Globālā projekta Ilgtermiņa biznesa plāna izstrādi projekta ieviešanas fāzei un biznesa modeļa izstrādi projekta darbības fāzei”. Biznesa plānu RB Rail AS vadības vajadzībām tas par aptuveni 435 tūkstošiem eiro (ieskaitot PVN) apņēmies izstrādāt līdz „šā gada vasarai” (RB Rail AS nevēlas nosaukt konkrētus termiņus).

Uzņēmuma vadības solījumi nav pildīti

Tiesa, ja ticēt B. Rubesas parakstītajam RB Rail AS 2016. gada pārskata vadības ziņojumam, jau pērn viņa uzņēmuma vadības vārdā bija solījusies „analizēt projekta biznesa un komerciālos aspektus, izstrādājot 10 gadu biznesa plānu, darbības plānu, komercializācijas plānu, veicot projekta infrastruktūras pārvaldības izpēti, piegādātāju tirgus izpēti un telpiskās plānošanas izpēti”.

Vai tas patiešām ir izdarīts? „RB Rail nodrošinās atbilstošu projekta vadību, kas garantēs caurspīdīgu un efektīvu projekta īstenošanu, kā arī labu un efektīvu biznesa praksi,” – tā B. Rubesa savulaik paziņoja, parakstot 442 miljonu eiro Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanu Rail Baltica projekta attīstības pirmajam posmam.

Taču nu publiski solītais caurspīdīgums ir piemirsts, un B. Rubesa vairs nevēlas atbildēt uz šo un arī citiem Dienas uzdotiem jautājumiem saistībā ar uzņēmuma solīto veikumu 2017. gadā. Solīts ir bijis tiešām daudz – no projekta izmaksu un ieguvumu analīzes līdz būvprojektēšanas vadlīnijām visai dzelzceļa infrastruktūrai.

Kavēšanās ar šo solījumu izpildi ir galvenais iemesls, kura dēļ šie jautājumi RB Rail AS vadībai nav patīkami, un biznesa plāna neesamība vēl trīs gadus pēc uzņēmuma dibināšanas ir tikai viens piemērs tā vadības saimniekošanai un darbības efektivitātei.

Paši izstrādāt savu biznesa plānu nevēlas

Kad 2015. gada oktobra beigās B. Rubesa tika apstiprināta par RB Rail AS valdes priekšsēdētāju un izpilddirektori, uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Anti Moppels cildināja viņas „ilggadējo pieredzi nozīmīgu starptautisku projektu vadīšanā un profesionālās iemaņas”, kas ļaušot „pacelt gan kopuzņēmuma, gan Rail Baltica projekta attīstību nākamajā kvalitātes līmenī”.

Neilgi pēc apstiprināšanas amatā jaunā uzņēmuma vadītāja solīja, ka saistībā ar Rail Baltica ekonomisko izdevīgumu jau 2016. gadā tikšot veikti dažādi rūpīgi pētījumi un aprēķini. Taču 2016. gada vasaras beigās, desmit mēnešus pēc B. Rubesas stāšanās amatā atklājās, ka RB Rail AS vadībai vēl nav nekādas skaidrības par iespējamo dzelzceļa uzņēmējdarbību.

Tā vietā nepilna gada laikā bija tikai izspriests, kādam vajadzētu būt uzņēmuma biznesa plāna saturam, taču izrādījās, ka labi atalgotā (aptuveni 8000 eiro mēnesī) uzņēmuma vadītāja ar „ilggadējo pieredzi nozīmīgu starptautisku projektu vadīšanā” pati nevēlas nodarboties ar biznesa plāna un stratēģijas radīšanu un izstrādi.

Pastāv dažādi „pārrobežu aspekti”, kuri „prasa izstrādātājam noteiktas zināšanas un prasmes”, un „īpašas ekspertīzes nodrošināšanai” nepieciešama „ārējo konsultantu piesaiste”, - tā uzņēmuma „komunikācijas un sadarbības ar valsts iestādēm vadītāja” Ilze Rassa 2016. gada rudenī skaidroja, kāpēc RB Rail AS vadība nolēmusi atvēlēt aptuveni 300 000 eiro (plus PVN), lai šo biznesa plānu tās vietā izstrādātu kāds ārpakalpojuma sniedzējs.

Iepirkums gandrīz pusotra gada garumā

Pieteikšanās termiņš šajā iepirkumā beidzās jau 2016. gada 31. augustā, taču tikai tagad, gandrīz pusotru gadu vēlāk B. Rubesas vadītais uzņēmums beidzot ir atradis sev ārpakalpojuma sniedzēju, kas tam izstrādās biznesa plānu, turklāt jau par būtiski lielāku summu nekā 2016. gadā lēstā.

„Pēc tam, kad 2016. gada otrajā pusē iepirkumi "Ilgtermiņa biznesa plāna izstrāde" un “Būvprojektēšanas vadlīnijas Rail Baltic/Rail Baltica dzelzceļam" beidzās bez rezultāta, tika nolemts tos atkārtoti izsludināt 2017. gadā,” – tas ir viss, kas par šo jautājumu atklāts RB Rail AS vadības ziņojumā. I. Rassa skaidro, ka neviens no iesniegtajiem pieteikumiem neesot kvalificējies iepirkuma kritērijiem.

Savukārt saistībā ar tagadējo iepirkumu uzņēmums vēloties „jūsu skaidrībai norādīt, ka veiktā iepirkuma priekšmets nav RB Rail AS ilgtermiņa biznesa plāns, bet gan visa Rail Baltica globālā projekta biznesa plāna tā ieviešanas fāzei (8 gadi) un operacionālajai fāzei (10 gadi) izstrāde”.

Tiesa, pēc lūguma precizēt atšķirības RB Rail AS tomēr atzīst, ka „saturiskā ziņā abos iepirkumos uzstādījums bija izstrādāt ilgtermiņa biznesa plānu, modelējot dažādus globālā projekta attīstības scenārijus, t.i., nesen kā noslēgtais iepirkums aizvieto iepriekš pārtraukto iepirkumu”.

Par pusmiljonu pirks „ietekmes grupu” labvēlību

Šis gan ir tikai viens no vairākiem šaubu ēnu radošiem uzņēmuma izsludinātiem iepirkumiem. Vēl viens ir tikko sācies – decembra beigās RB Rail AS bez plašākas izziņošanas ir izsludinājusi vērienīgu komunikācijas stratēģijas izstrādes un sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniegšanas iepirkumu.

Kā izrādās, sabiedriskajām attiecībām B. Rubesas vadītā uzņēmuma ieskatā ir nepieciešams atvēlēt iespaidīgāku finansējumu nekā biznesa plāna izstrādei: kamēr līgums par biznesa plāna izstrādi noslēgts pat 359 tūkstošiem eiro (bez PVN), sabiedrisko attiecību vajadzībām trīs gados plānots iztērēt līdz pat 400 tūkstošiem eiro bez PVN (vairāk nekā pusmiljonu eiro ar PVN).

Turklāt iepirkuma nolikums rāda, kā šo naudu prioritāti paredzēts tērēt: RB Rail AS vadību īpaši neuztrauc sabiedrības viedoklis, jo tā ietekmēšanai līdzekļus nav paredzēts tērēt, toties plānots koncentrēties uz vietējiem politiķiem, Eiropas institūcijām, regulējošām iestādēm un citām „ietekmes grupām”.

Tērējot vidēji gandrīz 14 tūkstošus eiro ik mēnesi trīs gadu laikā, RB Rail AS vadība vēlas „gūt atbalstu no viedokļu līderiem un nozares ekspertiem projekta īstenošanas un pārvaldīšanas komandai” un „organizēt komunikāciju veidā, kas samazina negatīvo viedokļu parādīšanos publiskajā telpā”.

Projekts tas pats, bet vajag jaunu stratēģiju

Jau pirms šī iepirkuma, 2017. gada augustā RB Rail AS ir piešķīrusi 64 tūkstošus eiro līdzīgiem mērķiem – mārketinga pakalpojumiem, bet pašlaik ir izsludināts vēl arī iepirkums par „riska vadības rokasgrāmatas” izstrādi.

Turklāt izrādās, ka vēl tikai salīdzinoši nesen - 2016. gada rudenī B. Rubesas vadītais uzņēmums rīkojis iepirkumu faktiski identiskai sabiedrisko attiecību vajadzībai - „lai nodrošinātu pakalpojumus, kas saistīti ar Baltijas mēroga komunikācijas stratēģiju RB Rail AS globālajam projektam Rail Baltic/Rail Baltica un tās īstenošanai Latvijā”.

Kāpēc tagad, gadu un trīs mēnešus vēlāk nepieciešama atkal jauna stratēģija, kaut projekts nav mainījies? Uzņēmums skaidro, ka iepriekšējais dokuments esot bijis domāts 2016.-2019. gadam, savukārt tagadējā iepirkuma ietvaros, triju gadu laikā sabiedriskajām attiecībām plānojot iztērēt astoņreiz lielāku summu, esot nepieciešama arī jauna Rail Baltica sabiedrisko attiecību stratēģija – laika posmam no 2020. līdz 2026. gadam.

Tas, kāpēc nav izmantojama iepriekšējā stratēģija un tam pašam projektam nepieciešams jauns, dārgs dokuments, netiek paskaidrots. Neraugoties uz deklarēto atklātību un caurspīdīgumu, RB Rail AS arī atsakās nodot atklātībai dārgā iepirkuma objektu, jo „komunikācijas stratēģija ir iekšējas lietošanas dokuments, līdz ar to tā publiski nav pieejama”.

Jautājumi, uz kuriem nevēlējās atbildēt RB Rail AS valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa:

1) kā uzņēmuma RB Rail AS valdei Jūsu vadībā 2017. gadā ir veicies ar caurskatāma un resursu ziņā efektīva Rail Baltica projekta īstenošanas procesa izstrādi?

2) vai ir izveidots skaidrs pārvaldības modelis, kas nodrošinātu ar interešu konfliktu iespējamību saistīto risku novēršanu, tajā pašā laikā sasniedzot ar CEF finansējumu saistīto darbību mērķus, lai demonstrētu projekta gatavību un nodrošinātu turpmāko finansējuma saņemšanu? Ja jā, kur un kā var ar šo modeli iepazīties?

3) vai ir izstrādātas līgumu veidnes, kas paredzētas izmantošanai visiem projekta īstenotājiem?

4) vai ir sniegts skaidrs redzējums par Rail Baltica infrastruktūras pārvaldību dzelzceļa ekspluatācijas posmā? Ja jā, kur un kā var ar to iepazīties?

5) vai ir nostiprināts "viena projekta" zīmols visās Baltijas valstīs? Kas par to liecina?

6) vai pagājušā gada pirmajā ceturksnī ir pabeigta projekta izmaksu un ieguvumu analīze? Ja jā, kur un kā var ar to iepazīties?

7) vai ir pabeigtas būvprojektēšanas vadlīnijas visai dzelzceļa infrastruktūrai? Ja jā, kur un kā var ar tām iepazīties?

8) vai ir izstrādāts 10 gadu biznesa plāns, darbības plāns, komercializācijas plāns, veicot projekta infrastruktūras pārvaldības izpēti, piegādātāju tirgus izpēti un telpiskās plānošanas izpēti?

9) ja kāds no pirmajos astoņos jautājumiem minētajiem darbiem nav paveikts, sniedziet skaidrojumu – kādu iemeslu dēļ tas nav izdarīts?

10) kādu iemeslu dēļ Jūsu vadītā profesionālā un labi atalgotā valde (vai kāds no uzņēmuma 51 darbinieka) pati neuzņēmās izstrādāt Rail Baltica globālā projekta biznesa plānu?

11) kādu tieši iemeslu dēļ iepirkums saistībā ar šo plānu tika vilcināts vairāk nekā gadu?

Jautājumos minētās aktivitātes RB Rail AS 2016. gada pārskatā ir uzskaitītas kā 2017. gadā paveicamas. B. Rubesa uz uzdotajiem jautājumiem neatbildēja, savukārt anonīma persona uzņēmuma vārdā Dienai pavēstīja, ka jautājumi ir „saņemti un reģistrēti atbilžu sagatavošanai”.

Rail Baltica pirmsākumi – ne tikai bez biznesa plāna, bet pat bez ticama tehniski ekonomiskā pamatojuma 

Pirms diviem gadiem Saeimas deputāts Ivars Zariņš, izpētījis dokumentu, kas tika uzdots par Rail Baltica tehniski ekonomisko pamatojumu, sāka rakstīt deputāta pieprasījumus dažādām atbildīgajām institūcijām. Viņa secinājumi pēc atbilžu saņemšanas un to analīzes nav iepriecinoši:

„Reāla tehniski ekonomiskā pamatojuma Rail Baltica projektam, to sākot, nemaz nebija. Šis pamatojums vairāk izskatījās kā fikcija, kas bija vajadzīga, lai projektu varētu dzīt tālāk, - man radās sajūta, ka es esmu pirmais, kas ar to ir iepazinies.

Uz maniem jautājumiem par atklātajām neatbilstībām, loģiskajiem absurdiem un vienkārši bezjēdzīgu informāciju, kas nekādi neattiecās uz projektu, bet vienkārši pamatojumā bija iekļauta, lai tas izskatītos pamatīgāks, neviens nespēja atbildēt vai kaut vai paskaidrot, kāpēc šī projekta akceptētājiem neradās šādi jautājumi.

Lai projektam radītu ekonomisko pamatojumu, tika izmantoti neadekvāti izejas dati, monetarizēti visi iespējamie tieši un netiešie labumi no šī projekta – piemēram, par cik tīrāks kļūs gaiss, par cik mazāk būs satiksmes negadījumos cietušo tāpēc, ka brauks mazāk mašīnu. Šādi projekta labumi bija apmēram trešā daļa no visa projekta ekonomiskā pamatojuma.

Lai „uzdzītu” ekonomiskos labumus no Rail Baltica projekta, aprēķinos tika izmantotas neadekvātas demogrāfijas prognozes un reģiona iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozes, izdomājot neesošas korelācijas starp tām un iespējamo kravu/cilvēku apgrozījumu.

Tika ņemti vērā visi iespējamie labumi no projekta, taču tādi būtiski negatīvie iespaidi uz Latvijas ekonomiku kā, piemēram, sagaidāmais autokravu apgrozījuma samazinājums (kurš tika ierēķināts, kā pamatojums dzelzceļa kravu pieaugumam) aprēķinos netika ņemti vērā. Turklāt pamatojums tika taisīts vienam maršrutam, bet izvēlēts pavisam cits - nesaskaņots.

Izskatījās, ka šis projekts ir tīri politisks „dīls”: mūsu bāleliņiem iespēja apgūt kārtējos miljardus, bet lielajām puikām – īstenot savus ģeopolitiskos mērķus, nodrošinot ērtu, lētu, ātru (nosacīti) mūsu darbaspēka aizpumpēšanu vienā virzienā, bēgļu straumes un militārās kravas – otrā.

Kad visus biju iedzinis stūrī, un neviens nespēja jēdzīgi atbildēt uz maniem jautājumiem, izeja tika atrasta: lai es liekoties mierā ar saviem jautājumiem, jo tas ir tikai priekšprojekts, tāpēc nav ko ņemties ap to, reālais ekonomiski tehniskais pamatojums vēl tikai tiekot taisīts, un tur viss būšot OK! Bija arī - projekta izmaksas no 3,6 miljardiem eiro izmainījās uz apmēram 5 miljardiem.

Līdz ar to visa mana aktivitāte ar šo rezultējās ar kārtējo nopelnīto "Kremļa aģenta" birku, kurš ar saviem jautājumiem grauj Latvijas ģeopolitiskās stabilitātes iespējas. Tāpat kā savulaik, pirms gandrīz 10 gadiem, kad sāku runāt neērtas lietas par OIK, dabūju „Gazprom aģenta” birku...”

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...