Iesaki rakstu: 
Savdabīgi, ka pēdējās nedēļas laikā ir atklājies fakts, ka nav publiskotas visas „čekas” kartītes. Medijos raksta, ka vēl ir aptuveni 447 kartītes, kuras arhīvs neesot tiesīgs publicēt. Izskatās, ka pirmajā „čekas” maisu publicēšanas vilnī sabiedrībai tika pasviesti tikai zemnieku, dzejnieku un dažu muzikantu vārdi kā tāds pliks kauls izbadējušam sunim saplosīšanai, pietaupot miesu 447 kartīšu izskatā. Loģisks jautājums rodas, vai tā ir tikai sakritība, ko radījusi birokrātiska kļūda dokumentu sagatavošanas procesā, vai arī apzināta sabotāža no kādas procesā iesaistītās personas/organizācijas.
Interesanti ir arī tas, ka šoreiz nav nekādas reakcijas no valsts drošības iestādēm (Satversmes aizsardzības biroja un Valsts drošības dienesta), kas liecina par to, ka 447 tā saucamo „stukaču” vārdu publiskošana neko ļaunu sabiedrības vienotībai un valsts drošībai nenodarīs. Manuprāt, tam varētu būt divi iemesli.
Pirmkārt, budžeta plānošana ir beigusies, un šobrīd nav vajadzīgs attaisnot savu pastāvēšanu, baidot tautu ar dažādām briesmām. Budžets par 100% tiks apstiprināts vēl pirms Lieldienām.
Lieki piebilst, ka tuvākajos gados paredzēts vairākkārt palielināt SAB budžetu, kas visus šos neatkarības gadus sēdēja uz čekas maisiem kā suns uz siena kaudzes, ik pa laikam skaļi rejot.
Budžeta līdzekļu palielināšana ir saistīta ar jaunas ēkas celtniecību, bet vai tad Valsts nekustamajiem īpašumiem nav pietiekami daudz neapsaimniekotu ēku, kuras varētu tikt izmantotas specdienesta vajadzībām, - kādēļ kaut ko būvēt no jauna?
Savukārt VDD loma šajā čekas sāgā laikam ir piesegt SAB, jo savu ir panākuši. Nosaukumu no neitrālā „Drošības policija” aizmainījuši uz draudīgo Valsts drošības dienestu, kas, patīk vai nepatīk, līdzinās VDK (Valsts drošības komitejai).
Otrkārt, ticot dažādām sazvērestības teorijām, pieļauju, ka, ar pirmo vilni nepublicētaj;as „stukaču” kartiņās ir bijuši vārdi, kas tieši saistīti ar augsta ranga amatpersonām, kas bija vai vēl joprojām ir pie „siles”.
Nevar izslēgt iespēju, ka baumas par deviņdesmitajiem, kad no maisiem rauts laukā viss liekais, ir apstiprinājušās ar notikumiem arī iepriekšējos mēnešos, - ja ne apzināti izņemts, tad profesionāli noviltots un samainīts, lai nemestu ēnu. Tikpat labi var pieļaut, ka „stukaču” vārdi ir saistīti ar specdienestu vadību.
Kāda nu ir taisnība, neviens to vairs neuzzinās, jo parastiem mirstīgajiem ir ļauts zināt tik daudz, cik saimnieki pateiks. Diskutabls jautājums ir arī par to, vai tā, kas mums visiem ir pieejama, ir pilnā VDK „stukaču” kartotēka vai tikai daļa no tās. Spiegu filmas vismaz reizi dzīvē ir skatījies ikkatrs no mums un apzinās, ka slepena informācija var būt arī tas, ka nav nekādas slepenas informācijas.
Viss kipišs no specdienestiem ir uzpūsts burbulis, kurš nu ir pārsprādzis un tā gļotas ir sasmērējušas Latvijas drošuma dienestu mundierus. Nepublicētās 447 kartītes pierāda, ka sabiedrība tiek turēta par muļķiem. Ja čekas „stukaču” kartītes būtu publicētas jau deviņdesmitajos, iespējams, tagad mēs kā sabiedrība būtu daudz lielāki uzvarētāji. Bet, kā būtu, ja būtu, ir tas pats stāsts, ja tantei būtu riteņi, tad...
Un man ir pēdējais jautājums - gadījumā, ja starp šiem 447 nepublicētajiem čekistu draugu vārdiem mēs ieraudzīsim, ja ieraudzīsim, vienu otru esošu vai bijušo darboni no Saeimas, Ministru kabineta, Prezidenta kancelejas un Latvijas drošuma dienestiem, vai mēs piedzīvosim vienas otras augsta ranga amatpersonas lidošanu ārā no amatiem Latvijas varas struktūrās? Laiks īstajai ilustrācijai.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.