Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ceļu valdībā sākušas tieslietu ministra Jāņa Bordāna virzītās nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņas, - valsts sekretāru sanāksmē uzsaukts likumprojekts „Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"”. Pietiek šodien publicē pašu likumprojektu un tā Tieslietu ministrijas sagatavoto anotāciju, kurā pirmoreiz atrodami arī Tieslietu ministrijas sagatavotie aprēķini.

Likumprojekts „Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"”

Izdarīt likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13., 24. nr.; 1998, 24. nr.; 1999, 4., 24. nr.; 2001, 1., 24. nr.; 2003, 2., 15. nr.; 2005, 24. nr.; 2007, 21. nr.; 2008, 1. nr.; 2009, 6., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2010, 106., 170., 206. nr.; 2011, 202. nr.; 2012, 190. nr.; 2013, 194., 232. nr.; 2014, 57. nr.; 2015, 248. nr.; 2016, 254. nr.; 2017, 78., 132. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likumu ar 3.2 pantu šādā redakcijā:

"3.2 pants. Speciālās vērtības nodoklim izmantošana nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam

(1) Speciālo vērtību nodoklim aprēķina Valsts zemes dienests atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma prasībām.

(2) Speciālo vērtību nodoklim piemēro primārajam mājoklim.

(3) Primārais mājoklis šā likuma izpratnē ir:

1) fiziskai personai piederoša viena dzīvokļa māja vai divu dzīvokļu māja, kas nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, vai dzīvokļa īpašums, kurā ir dzīvojamo telpu grupa, vai dzīvojamā māja, kurā nav nevienas telpu grupas, vai dzīvojamo telpu grupa mājā, kura nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, vai kura ir daļēji sadalīta dzīvokļu īpašumos, kurā īpašnieks ir deklarējis savu dzīvesvietu;

2) fiziskai personai lietošanā esoša viena dzīvokļa māja vai divu dzīvokļu māja, kas nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, vai dzīvokļa īpašums, kurā ir dzīvojamo telpu grupa, vai dzīvojamā māja, kurā nav nevienas telpu grupas, vai dzīvojamo telpu grupa mājā, kura nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, vai kura ir daļēji sadalīta dzīvokļu īpašumos, kuru fiziskā persona lieto saskaņā ar īres līgumu un īres tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, un kurā attiecīgā persona ir deklarējusi savu dzīvesvietu.

(4) Viena dzīvokļa mājai un divu dzīvokļu mājai, kas nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, nekustamā īpašuma nodokli aprēķina no šīs dzīvojamās mājas speciālās vērtības nodoklim.

(5) Dzīvokļa īpašumam, kurā ir dzīvojamo telpu grupa, nekustamā īpašuma nodokli aprēķina no dzīvokļa īpašuma speciālās vērtības nodoklim.

(6) Dzīvojamajai mājai, kurā nav nevienas telpu grupas, nekustamā īpašuma nodokli aprēķina no visas šīs dzīvojamās mājas speciālās vērtības nodoklim.

(7) Dzīvojamo telpu grupai mājās, kuras nav sadalītas dzīvokļu īpašumos vai kuras ir daļēji sadalītas dzīvokļu īpašumos, nekustamā īpašuma nodokli aprēķina no dzīvojamo telpu grupas speciālās vērtības nodoklim.

(8) Dzīvojamās apbūves zemes nekustamā īpašuma nodokli aprēķina no dzīvojamās apbūves zemes speciālās vērtības nodoklim, ja uz zemes vienības atrodas viena dzīvokļa māja vai divu dzīvokļu māja, kas nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, vai dzīvojamā māja, kurā nav nevienas telpu grupas un minētās dzīvojamās mājas ir nekustāmā īpašuma sastāvā.

(9) Nekustamā īpašuma nodokli aprēķina no nekustamā īpašuma nodokļa objekta speciālās vērtības nodoklim pēc stāvokļa taksācijas gada 1.janvārī.  Ja nekustamā īpašuma nodokļa objekts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts taksācijas gada laikā, nodokli aprēķina no speciālās vērtības nodoklim objekta reģistrācijas brīdī.

(10) Ja taksācijas gada laikā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tiek reģistrētas kadastrālo vērtību ietekmējošās kadastra datu izmaiņas, aktualizētā speciālā vērtība nodoklim nodokļa aprēķinam tiek piemērota ar nākamo taksācijas gadu."

2. Papildināt 4. panta pirmo daļu pēc vārdiem "Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību" ar vārdiem "un speciālo vērtību nodoklim".

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 76. punktu šādā redakcijā:

"76. Šā likuma 3.2 pants stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī."

Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija) 

Tiesību akta projekta anotācijas kopsavilkums

Mērķis, risinājums un projekta spēkā stāšanās laiks (500 zīmes bez atstarpēm)

Projekts izstrādāts, lai stiprinātu ikviena iedzīvotāja tiesības uz privātīpašumā esošu mājokli un veidotu godīgāku nekustamā īpašuma nodokļa politiku, ieviešot neapliekamo minimumu primārajam mājoklim un mazinot konkurenci starp pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanā.

Projekts jāpieņem līdz 31.12.2020., tam jāstājas spēkā 01.01.2022. Nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam speciālo vērtību nodoklim (nekustamā īpašuma nodokļa vajadzībām no kadastrālās vērtības ar noteiktu algoritmu aprēķināta vērtība) sāks izmantot no 01.01.2022.

 

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Tieslietu ministrijas iniciatīva.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Pašreizējais tiesiskais regulējums (likums "Par nekustamā īpašuma nodokli") paredz, ka nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam, izņemot lauku zemi, kā nodokļa bāze tiek izmantota nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālā vērtība pēc stāvokļa taksācijas gada 1. janvārī.

Lauku zemēm - ārpus pilsētu administratīvajām teritorijām esošajām zemes vienībām (to daļām), kuru platība pārsniedz 3 ha un viens no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem ir "Lauksaimniecības zeme", "Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu" vai "Ūdens objektu zeme" kā nodokļa bāze tiek izmantota speciālā vērtība. Speciālo vērtību aprēķinu veic Valsts zemes dienests ārpus Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas.

Ņemot vērā, ka spēkā esošā kadastrālo vērtību bāze ir izstrādāta pamatojoties uz 2012., 2013. gada nekustamā īpašuma tirgus informāciju, tad, izstrādājot vērtību bāzi atbilstoši jaunai Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumos Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" ietvertai metodikai, paredzams kadastrālo vērtību pieaugums. Ņemot vērā, ka saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3. panta pirmo daļu nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes no 0,2 līdz 3 procentiem pašvaldība nosaka no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, sagaidāms arī attiecīgs nekustamā īpašuma nodokļa apmēra pieaugums.

Liela un būtiska nodokļa maksātāju grupa ir dzīvojamo īpašumu īpašnieki, kuriem jau šobrīd pie esošām nodokļa likmēm un kadastrālajām vērtībām nodokļa slogs ir nesamērīgs. Līdz ar to, pieaugot nekustamā īpašuma kadastrālajām vērtībām, ir nepieciešams tiesiskais regulējums, kas primārā mājokļa īpašniekiem, kā arī īrniekiem, nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa sloga pieaugumu.

Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" (turpmāk – projekts) paredz nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam izmantot divu veidu nodokļa bāzes – nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību (vispārīgā gadījumā) un speciālo vērtību nodokļa vajadzībām.

Projekts paredz, ka speciālo vērtību aprēķinās Valsts zemes dienests.

Projekts paredz, ka nekustamā īpašuma nodokli no speciālās vērtības noteiks primārajam mājoklim.

Saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 2. pantu pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli var gulties kā uz nekustamā īpašuma īpašnieku, tā arī uz nekustamā īpašuma tiesisko valdītāju. Savukārt situācijās, kad nekustamais īpašums atrodas citas personas lietošanā (ir izīrēts), nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs ir īrnieks. Minēto paredz arī likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 11. panta piektā daļa.

Ņemot vērā īrniekiem uzlikto pienākumu maksāt nekustamā īpašuma nodokli, projekts paredz neapliekamo minimumu primārajam mājoklim attiecināt arī uz īrniekiem, tādējādi aizsargājot arī dzīvojamo māju un dzīvokļa īpašumu īrnieku tiesības uz primāro mājokli.

Lai uz īrniekiem varētu attiecināt speciālās vērtības nodoklim piemērošanu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam, nodokļu administrācijai nepieciešama informācija par noslēgtiem īres līgumiem. Lai nodokļu administrācija varētu iegūt šo informāciju, tai ir jāizriet no publiskiem reģistriem, proti, īres tiesībām ir jābūt nostiprinātām zemesgrāmatā.

Tādējādi projekts paredz definēt primāro mājokli kā fiziskai personai piederošu viena dzīvokļa vai divu dzīvokļu māju, kas nav sadalīta dzīvokļu īpašumos vai dzīvokļa īpašumu ar dzīvojamo telpu grupu, vai dzīvojamo māju, kurā nav nevienas telpu grupas, vai dzīvojamo telpu grupu ēkā, kura nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, vai kura ir daļēji sadalīta dzīvokļu īpašumos, kurā īpašnieks ir deklarējis savu dzīvesvietu vai kurā savu dzīvesvietu ir deklarējusi fiziskā persona, kas nav īpašuma īpašnieks, bet īpašumu lieto saskaņā ar īres līgumu, un īres tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, neatkarīgi no īpašuma tiesību piederības.

Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā pazīme, ka dzīvojamā māja nav pilnībā sadalīta dzīvokļu īpašumos tiek uzturēta tādām mājām, kurās nav izveidots neviens dzīvokļa īpašums. Kad dzīvojamā māja vēl ir privatizācijas procesā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā visi dzīvokļu īpašumi vēl nav reģistrēti. Lai nodrošinātu precīzu normu piemērošanu atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem, projektā dzīvojamās mājas, kas pilnībā nav sadalītas dzīvokļa īpašumos tiek definētas kā "dzīvojamās mājas, kuras nav sadalītas dzīvokļu īpašumos vai kuras ir daļēji sadalītas dzīvokļu īpašumos".

Ņemot vērā, ka dzīvokļa īpašums ir lietu kopība, kas sastāv no atsevišķa īpašuma (t.sk. dzīvokļa un neapdzīvojamām telpām) un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas, projekts paredz noteikt, ka dzīvokļa īpašumam, kurā ir dzīvojamā telpu grupa, nekustamā īpašuma nodokli aprēķina no dzīvokļa īpašuma speciālās vērtības nodoklim. Dzīvojamajai mājai, kurā nav nevienas telpu grupas, nekustamā īpašuma nodokli aprēķina no visas dzīvojamās mājas speciālās vērtības nodoklim. Savukārt, dzīvojamajai telpu grupa ēkā, kura nav sadalīta dzīvokļu īpašumos vai kura ir daļēji sadalīta dzīvokļu īpašumos, nekustamā īpašuma nodokli aprēķina no dzīvojamo telpu grupas speciālās vērtības.

Projekts paredz, ka nekustamā īpašuma nodokli no dzīvojamās apbūves zemes speciālās vērtības aprēķina, ja uz zemes vienības atrodas dzīvojamā māja.

Dzīvokļa īpašuma un dzīvojamo telpu grupas speciālā vērtība nodoklim sevī ietver arī zemes vienības vērtības daļu, tāpēc atsevišķi zemei vērtība šajos gadījumos netiks rēķināta. Tas atvieglo arī nodokļa administrēšanu, jo nebūs jāpiestāda atsevišķi nodokli par zemes daļu.

Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3. panta trešajā un sestajā daļā ir noteikts regulējums gadījumiem, kad taksācijas gada laikā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tiek reģistrēts jauns nodokļa objekts vai kadastra datu izmaiņas, kas saistītas ar objekta kadastrālās vērtības izmaiņām. Projekts paredz papildināt likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli" ar attiecīgu situāciju regulējumu gadījumos, kad nekustamā īpašuma nodokļa objektam ir noteikta speciālā vērtība. Tādējādi, lai fiziskai personai īpašumā esošu vai, pamatojoties uz zemesgrāmatā reģistrēta īres līguma, lietošanā piešķirtu nekustamā īpašuma nodokļa objektu varētu uzskatīt par primāro mājokli, kam piemēro speciālo vērtību nodoklim likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" izpratnē, fiziskās personas dzīvesvietai jābūt deklarētai nekustamā īpašuma nodokļa objektā taksācijas gada 1. janvārī, bet, ja nekustamā īpašuma nodokļa objekts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts taksācijas gada laikā, nodokli aprēķina no speciālās vērtības nodoklim objekta reģistrācijas brīdī, ar nosacījumu, ka persona objektā ir deklarējusi savu dzīvesvietu. Papildus tam projekts paredz, ka gadījumos, ja taksācijas gada laikā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tiek reģistrētas kadastrālo vērtību ietekmējošās kadastra datu izmaiņas, aktualizētā speciālā vērtība nodoklim nodokļa aprēķinam tiek piemērota ar nākamo taksācijas gadu. Citu kadastra datu izmaiņas, kas nav kadastrālo vērtību ietekmējošas, nav par pamatu speciālās vērtības nodoklim aktualizēšanai.

Apskatot kaimiņvalstu regulējumu, ir norādāms, ka atvieglojumi primārajam mājoklim tiek piemēroti virknē Eiropas valstu. Piemēram, Lietuvā neapliekamais minimums mājoklim ir 220 000 euro, bet gadījumā, ja īpašnieku aprūpē ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni, neapliekamais minimums ir 286 000 euro. Igaunijā atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa ir zemei zem mājokļa līdz 1500 m2.

Jau šobrīd Latvijā nekustamā īpašuma nodokļa kopējais apjoms ievērojami pārsniedz kaimiņvalstu nodokļa kopējo apjomu (Lietuvas un Igaunijas nekustamā īpašuma nodokļa kopapjoms 2018. gadā 0,2 % no IKP, savukārt Latvijas nekustamā īpašuma nodokļa kopapjoms ir 0,6 % no IKP). Turklāt, Latvijas mājsaimniecību maksātspēja ir ievērojami zemāka nekā Igaunijā.

Saskaņā ar Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta provizoriskajiem aprēķiniem pašvaldību kopējie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa 2022. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, ja tiek apstiprināts projektā un likumprojektā "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" ietvertais piedāvājums par neapliekamo minimumu primārajiem mājokļiem, nesamazināsies. Pie vispesimistiskākā scenārija, salīdzinot ar 2018. gada ieņēmumiem, 2022. gadā kopējie ieņēmumi pieaugs par 14 milj. euro. Kopējie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa par mājokļiem 2022. gadā pie vispesimistiskākā scenārija varētu samazināties par 33 milj. euro, bet ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa par zemi – par 14 milj. euro. Vienlaikus ieņēmumi pieaugs no nekustamā īpašuma nodokļa par ēkām, kas kopā dod pozitīvu finansiālo efektu. Tādējādi kopējie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa lielākajai daļai pašvaldību, atskaitot atsevišķus Pierīgas novadus, pieaugs. Minētais pieaugums saistīts ar to, ka kadastrālās vērtības pēdējo reizi pārskatītas 2012. gadā un pa šiem gadiem tirgus cenas ir kāpušas vairākos segmentos, kā arī pēdējos 10 gados uzbūvētās ēkas līdz šim nav adekvāti novērtētas un to pašreizējās kadastrālās vērtības, no kurām tiek rēķināts nekustamā īpašuma nodoklis, bieži vien sastāda tikai 40-50 % no to patiesās vērtības.

Projektam jāstājas spēkā 2022. gada 1. janvārī, kad nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai sāks piemērot uz Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumu Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" pamata aprēķināto kadastrālo vērtību bāzi.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un publiskas personas kapitālsabiedrības

Nodokļu politikas plānošanas attīstības komiteja (Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra A. Zakatistova vadībā izveidota komiteja, kas ir valdības koalīciju veidojošo partiju – partiju apvienības "Jaunā Vienotība", politiskās partijas "KPV LV", Jaunās konservatīvās partijas, Nacionālā apvienības "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un partiju apvienības "Attīstībai/Par!" – izveidota koleģiāla, koordinējoša, konsultatīvā platforma nodokļu politikas jautājumos).

4.

Cita informācija

Nav.

 

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Projekts ietekmē fiziskas personas, kuru īpašumā ir  dzīvojamā māja vai dzīvoklis un tās tajā ir deklarējušas savu dzīvesvietu, kā arī fiziskas personas, kuru lietošanas tiesības attiecībā uz dzīvojamo māju vai dzīvokli ir reģistrētas zemesgrāmatā un tās tajā ir deklarējušas savu dzīvesvietu.

Valsts zemes dienesta nodarbinātie.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Projekts paredz pienākumu Valsts zemes dienestam noteikt pašvaldībām speciālās vērtības, kuras pašvaldības izmantos kā nekustamā īpašuma nodokļa bāzi nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām. Fiziskajām personām administratīvais slogs nemainās, jo nemainās tiesības, pienākumi un veicamās darbības.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo regulējumu, jaunas administratīvās izmaksas neveidojas un projekts tiešā veidā neietekmē administratīvās izmaksas privātpersonām.

4.

Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Nav

5.

Cita informācija

Nav

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem*

Rādītāji

2020. gads

Turpmākie trīs gadi (euro)

2021.

2022.

2023.

saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam

saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru

izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021. gadam

saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru

izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022. gadam

izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
2022. gadam

1

2

3

4

5

6

7

8

1. Budžeta ieņēmumi

235 600 000

0

236 200 000

0

237 400 000

2 385 390

2 385 390

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

0

0

0

0

0

0

0

1.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

0

0

1.3. pašvaldību budžets

235 600 000

0

236 200 000

0

237 400 000

2 385 390

2 385 390

2. Budžeta izdevumi

0

0

0

0

0

0

0

2.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

0

0

0

2.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

0

0

2.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

3. Finansiālā ietekme

235 600 000

0

236 200 000

0

237 400 000

2 385 390

2 385 390

3.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

0

0

0

3.2. speciālais budžets

0

0

0

0

0

0

0

3.3. pašvaldību budžets

235 600 000

0

236 200 000

0

237 400 000

2 385 390

2 385 390

4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

X

0

X

0

X

0

0

5. Precizēta finansiālā ietekme

X

0

X

0

X

2 385 390

2 385 390

5.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

5.2. speciālais budžets

0

0

0

0

5.3. pašvaldību budžets

0

0

2 385 390

2 385 390

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

2020.-2022. gada plānotie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa norādīti atbilstoši likuma "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" paskaidrojumā iekļautajai informācijai izsakot tos pilnos tūkstošos.

Plānotā ietekme no nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem aprēķināta, ņemot vērā šobrīd prognozējamo kadastrālo vērtību mājokļiem, ēkām un zemei uz 2022. gada 1. janvāri. Vienlaikus jāņem vērā, ka šobrīd aprēķinam tiek izmantoti salīdzinoši piesardzīgi dati, jo šā brīža prognoze neietver sevī:

1) sabiedrisko/palīgēku ēku objektus, kas šobrīd tiek aplikti ar nekustamā īpašuma nodokļa tikai saskaņā ar pašvaldību saistošiem noteikumiem;

2) sadalījumu pa mājokļiem, kas pieder juridiskajām personām un kuriem  netiks piemērota speciālā vērtība nodokļa aprēķinam (šajos aprēķinos piemērota speciālā vērtība visiem mājokļiem);

3) sadalījumu pa mājokļiem, kas pieder fiziskām personām, kas nav deklarētas šajos īpašumos un kuriem netiks piemērota speciālā vērtība nodokļa aprēķinam (šajos aprēķinos piemērota speciālā vērtība visiem mājokļiem);

4) paaugstināto nodokļu likmi vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošām būvēm.

  Ņemot vērā iepriekš minēto, šā brīža prognoze nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumiem 2022. gadā objektiem, kas tiek aplikti ar NĪN ir 239 785 390 euro.

Aprēķinātais 2022.gada nodoklis (piemērojot NĪN pamatlikmi) pie jaunā regulējuma, piemērojot speciālās kadastrālās vērtības

Mājokļi:

2022.gads

1) Republikas nozīmes pilsētās

1 002 343

2) Novados

401 487

Kopā

1 403 830

Ēkas:

2022.gads

1) Republikas nozīmes pilsētās

104 577 863

2) Novados

23 017 468

Kopā

127 595 331

Zeme:

2022.gads

1) Republikas nozīmes pilsētās

46 562 150

2) Novados

64 224 079

Kopā

110 786 229

Pavisam KOPĀ

239 785 390

Atbilstoši Valsts kases mājaslapā pieejamai informācijai par pašvaldību 2018. gada pārskatā par pamatbudžeta izpildi iekļautajai informācijai, 2018. gadā nekustamā īpašuma nodokļa faktiskie ieņēmumi (neskaitot parāda maksājumus par iepriekšējiem periodiem) bija 207 145 208 euro (likuma "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam" paskaidrojumā iekļautajā prognozē 2018. gadam – 236 900 000 euro).

Izvērtējot 2018. gada nekustamā īpašuma nodokļa izpildes faktu un salīdzinot to ar 2022. gada ieņēmumu prognozi, ieņēmumu apmērs ir par 32 640 182 euro lielāks, kas norāda, ka pozitīvā ietekme iespējams būs lielāka, kā iepriekš norādīts:

Teritorija

2018. gada faktiski iekasētais NĪN (neņemot vērā pagājušo gadu parāda maksājumus)

Prognozētais 2022. gada nodoklis (piemērojot NĪN pamatlikmi) pie jaunā regulējuma piemērojot speciālās kadastrālās vērtības

Starpība starp 2018. gadā faktiski iekasēto NĪN un 2022. gadam prognozēto pie jaunā regulējuma

Mājokļi:

1) Republikas nozīmes pilsētās

26 963 864

1 002 343

-25 961 521

2) Novados

7 853 552

401 487

-7 452 065

Kopā

34 817 416

1 403 830

-33 413 586

Ēkas:

1) Republikas nozīmes pilsētās

49 493 923

104 577 863

55 083 940

2) Novados

13 566 333

23 017 468

9 451 135

Kopā

63 060 256

127 595 331

64 535 075

Zeme:

1) Republikas nozīmes pilsētās

55 313 991

46 562 150

-8 751 841

2) Novados

53 953 545

64 224 079

10 270 534

Kopā

109 267 536

110 786 229

1 518 693

Pavisam KOPĀ

207 145 208

239 785 390

32 640 182

*Detalizēts nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu izklāsts iekļauts anotācijas 1. pielikumā "Pašvaldību provizoriskie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa, ņemot vērā Tieslietu ministrijas piedāvājumu atcelt vai būtiski samazināt nekustamā īpašuma nodokli primārajiem mājokļiem".

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

7. Amata vietu skaita izmaiņas

Nav.

8. Cita informācija

Nav.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Saistītie tiesību aktu projekti

Nepieciešami grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, paredzot nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ieviest speciālo vērtību nekustamā īpašuma nodoklim. Projekts un grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā tiek virzīti vienlaikus.

2.

Atbildīgā institūcija

Tieslietu ministrija.

3.

Cita informācija

Nav.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar.

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" (turpmāk – noteikumi Nr. 970) 7.4.1 apakšpunktu sabiedrības pārstāvji ir aicināti līdzdarboties, rakstiski sniedzot viedokli par projektu tā izstrādes stadijā. Sabiedrības pārstāvji ir informēti par iespēju līdzdarboties noteikumos Nr. 970 noteiktajā kārtībā, publicējot paziņojumu par līdzdalības procesu Tieslietu ministrijas mājaslapā https://tm.gov.lv/lv/cits/pazinojums-par-lidzdalibas-iespejam-likumprojekta-grozijumi-nekustama-ipasuma-valsts-kadastra-likuma un Ministru kabineta mājaslapā sadaļā "Ministru kabineta diskusiju dokumenti".

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Projekts publicēts Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē https://tm.gov.lv/lv/cits/pazinojums-par-lidzdalibas-iespejam-likumprojekta-grozijumi-nekustama-ipasuma-valsts-kadastra-likuma 2020.gada 14.janvārī. Sabiedrības pārstāvji varēja iesniegt rakstisku viedokli par likumprojektu un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju) līdz 2020. gada 29. janvārim

 Saņemti 9 fizisko personu priekšlikumi un 1 Jūrmalas pilsētas domes priekšlikums.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Kopumā sabiedrības pārstāvji atbalsta projektu.

Sabiedrības viedokļi ir apkopoti sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 2. pielikumā "Sabiedrības līdzdalības laikā saņemtie viedokļi par likumprojektu "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" un "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"", ar kuriem rosināts atcelt vai būtiski samazināt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) primārajam mājoklim".

Priekšlikumi, kas skar nekustamā īpašuma nodokļa politikas jautājumus un pārsniedz Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu tvērumu, sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 2. pielikumā nav attēloti. Attiecīgi priekšlikumi ir apspriežami kopā ar Finanšu ministriju kā atbildīgo institūciju par nekustamā īpašuma nodokļu politikas izstrādi.

4.

Cita informācija

Nav.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Tieslietu ministrija, Valsts zemes dienests, pašvaldības.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.
Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Jaunas institūcijas netiek veidotas. Valsts zemes dienests nodrošinās speciālo vērtību aprēķinu esošo resursu ietvaros.

3.

Cita informācija

Nav.

An error has occured