Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušajā nedēļā tika publiskots jaunās Evikas Siliņas valdības potenciālo ministru saraksts. Kā vienmēr līdzīgās situācijās, šīs personas uzreiz nonāca smagas kritikas krustugunīs. Sāpīgākos triecienus nācās saņemt Gunāram Kūtrim un Andrim Sprūdam.

Kūtris jau pamanījies atzīt, ka uz viņam pierakstīto kultūras ministra krēslu nemaz nepretendē. Savukārt par Sprūdu izvērtušās asas pretējo nometņu cīņas. Viņa partijas biedri sliktākajās politisko demagogu tradīcijās bez mazākās kauna sajūtas ķērušies pie slīkstošu politiķu pēdējā salmiņa - pārmetumiem “labi koordinētā nomelnošanas kampaņā”, tādējādi kārtējo reizi apliecinot, ka ir izteikta muldētāju partija, kas pat par saviem vārdiem neatbild.

Diemžēl šīs tirgus līmeņa pļāpas par “kampaņām” traucē racionālu iespējamo ministru izvērtēšanu. Bet derētu. Ar Sprūdu esmu ticies un viņu intervējis neskaitāmas reizes daudzu gadu garumā. Vēl pavisam nesen, tieši pirms NATO Viļņas samita jūlija sākumā, kad jau iezīmējās jaunās koalīcijas aprises, kurā Sprūdam tika prognozēta vieta valdībā. Tiesa, toreiz runāja, ka tas varētu būt ārlietu ministra krēsls.

Vienmēr gan pirms, gan pēc intervijām, gan arī to laikā esam apmainījušies ar domām, redzējumiem par to vai citu ārpolitisko aspektu. Neviena mūsu sarunu epizode man nav radījusi kaut minimālas šaubas par Sprūda valstisko un rietumniecisko pozīciju. Saukt viņu par prokremlisku vai proputinisku nav bijis ne mazākā pamata.

Par tagad publicētajiem viņa agrāko laiku izteikumiem un viņa personisko piemērotību aizsardzības ministra amatam nedaudz vēlāk. Vispirms atļaušos pateikt, ka, lai ko Sprūds dzīves laikā būtu izteicis, man nav ne mazāko bažu par viņa lojalitāti un saprātīgu pasaules redzējumu.

Tajā pašā laikā jāatzīst, ka Sprūds ir izteikts “pamatplūsmas” eksperts, kurš vienmēr runā “pareizi”. Vienalga, kad, kur, kaut nakts laikā pamodināts. Tieši tā, kā tajā brīdī skaitās pareizi un cienījami. Gluži automātiski. Citādi viņš nemaz neprot.

Nav noslēpums, ka “pareizums” Latvijas krieviskajā un latviskajā telpā atšķiras. Nedaudz, bet atšķiras. Tāpēc krievu valodā raidošajos medijos “pareizais” Sprūds atsevišķos momentos ir runājis tā, kā latviešu telpā jau vairs neskaitās gluži “pareizi”. Īpaši, ja paņemam senus ierakstus un tos konfrontējam ar šodienas izpratni par to, kas pareizi, kas nepareizi bez pēdiņām.

Šīs Sprūda senās intervijas kārtējo reizi apliecina, cik bīstama Latvijai ir divu “informatīvo telpu” pastāvēšana, kad politiķi un tā dēvētie eksperti katrā no šīm “telpām” runā nedaudz atšķirīgā tonalitātē, cenšoties piemēroties auditorijas izpratnei par “pareizumu”.

Teorētiski tādi “eksperti”, kuri atkarībā no auditorijas maina ja ne gluži uzskatus, tad vismaz akcentus, būtu diskvalificējami no ekspertu vidus, taču mums šo kvalificēto ekspertu nemaz tik daudz nav. Tāpēc jāiztiek ar tiem, kas ir. Līdz ar to Sprūda 2014. gada divdomīgie izteikumi par Krimu varbūt arī nav tik kritiski, lai viņu obligāti “noņemtu no trases”. Viņš drīzāk atskaņoja tā brīža reālistisko skatījumu uz politisko situāciju Ukrainas dienvidos.

Galu galā, roku liekot uz sirds, kurš var pārliecinoši teikt, ka līdz 2022. gada 24. februārim ticējis Ukrainas drīzai Krimas atgūšanai. Šāda iespēja bija tikai tīri teorētiska, jo Ukrainas armija 2014. gadā un arī turpmākajos gados nebija gatava karam ar Krieviju, bet citādi atgūt Krimu nebija iespējams.

Tad jau krietni bīstamākas izskatās Sprūda izplūdušās atbildes par iespējamo separātismu Latvijā un potenciālajiem mēģinājumiem nodibināt “Latgales tautas republiku”. Tā vietā, lai asi un bez mazākiem kompromisiem noraidītu pat domas par šādiem gājieniem, Sprūds intervijā radio “Baltkom” sāka spriedelēt par “procesa konstitucionalitāti”, “tā miermīlīgo raksturu” un sarunu par šo tēmu iespējamību. Šeit divu domu nav - tā ir pilnīgi nepieņemama muldēšana.

Skaidrs, ka arī šajā gadījumā izpaudās Sprūda, ja tā var teikt, inteliģentā daba. Centieni izvairīties no kategoriskiem izteikumiem un maksimāli nogludināt asos stūrus atspēlējas šodien. Te arī nonākam pie jautājuma par Sprūda piemērotību aizsardzības ministra amatam. Vai kara apstākļos mums ir pieļaujams aizsardzības ministrs - nosacītais “botāniķis ar brillītēm”, kurš savu rakstura īpašību dēļ nav spējīgs turēt stingru pozīciju visās iespējamās situācijās?

Teikšu vēl vairāk. Jautājums ir daudz nopietnāks nekā pārspriedumi par Sprūda agrāko laiku izteikumiem. Vai kara laika apstākļos vispār drīkst tik nopietnu sektoru kā aizsardzības ministrija nodot “Progresīvo” pārziņā? Vai nepietiek jau ar “Progresīvo” idejiskās līdzinieces “Kustības Par!” pārstāves Marijas Golubevas savulaik Iekšlietu ministrijā sastrādāto? Sprūds varbūt nav tik traģisks gadījums kā Golubeva, bet kara apstākļos riskēt nedrīkst. Tāpat kā saspringtā mača galotnē nevar laist laukumā spēlētāju, par kura spējām nav pārliecības.

Paradoksālā kārtā Sprūda lamāšana par prokrievisku putinistu objektīvi lej ūdeni uz viņa un “Progresīvo” dzirnavām. Tāpēc, ka notiek jēdzienu devalvēšana un patiesu argumentu aizstāšana ar viegli apstrīdamiem. Kāds nu Sprūds prokremlisks? Šo birku Sprūda aizstāvji visai viegli no viņa var “atmazgāt”. Cita lieta, ka Sprūda tipa politiķi kara apstākļos no militārā sektora būtu jātur pēc iespējas tālāk. Turklāt vēl no partijas, kurai globālisms ir ideoloģijas stūrakmens un attiecīgi riebums pret nacionālu valstu ideju kā tādu.

Skaidrs, ka Sprūds nav nedz prokrievisks, nedz prokremlisks, taču arī Čemberlens 1938. gadā nebija nedz provācisks, nedz prohitlerisks. Tas gan viņam netraucēja meklēt iespēju vienoties ar Hitleru. Droši vien Čemberlens nebija slikts cilvēks. Viņš tikai ļoti negribēja karu un uzskatīja sevi par reālistu.

Pie kā šie mūžīgo reālistu, humānistu, miera mīlētāju kompromisi ar absolūto ļaunumu pasauli noveda pirms 85 gadiem, nav jāatgādina. Savukārt mūsdienu čemberleni ļāva Putinam uzsākt plaša mēroga karu Eiropā pirms pusotra gada. Vai situācijā, kad mums kaimiņos zobus griež 21. gadsimta Hitlers, mums vajag aizsardzības ministru - Čemberlena tipa politiķi? Stipri šaubos, lai arī Sprūds kā cilvēks man šķiet visnotaļ simpātisks un interesants sarunu biedrs.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...