Cenšoties nepieļaut, lai sabiedrība uzzina viņas paskaidrojumu saturu VID pasūtījumu lietā, Jaunzeme tos noslepenojusi
PIETIEK26.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Deviņas dienas pēc laikraksta Diena publikācijas „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku” finanšu ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība) ir ticis tiktāl, ka „iepazīstas” ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes paskaidrojumiem. Taču, cenšoties nepieļaut, lai sabiedrība uzzinātu šo paskaidrojumu saturu, I. Jaunzeme tos ir noslepenojusi.
„Iepazīties ar paskaidrojumu nebūs iespējams, jo tas no VID puses ir klasificēts kā “ierobežotas pieejamības” informācija,” pēc divu dienu pārdomām paskaidrojusi finanšu ministra padomniece Kristīne Mennika. Saskaņā ar viņas skaidrojumu, ministrs „paskaidrojumu šobrīd izvērtē”.
Pietiek.com jau informēja, ka finanšu ministrs A. Ašeradens, kurš pēc „lūguma” no valsts prezidenta Egila Levita kancelejas pārstāvjiem atjaunoja amatā sava priekšgājēja Jāņa Reira atstādināto Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori I. Jaunzemi, pašlaik dara visu iespējamo, lai paglābtu viņu no jaunā skandāla sekām, kurš sākās līdz ar aizvadītās piektdienas laikraksta Diena publikāciju „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”.
Šīm darbībām ir viens izskaidrojums – pašlaik gan Finanšu ministrijā, gan Valsts ieņēmumu dienestā, gan tiesībsargāšanas iestādēs un Valsts prezidenta kancelejā notiek drudžaina rosība, lai saprastu, kuras „figūras” iespējams upurēt un kādas versijas ir lietderīgi pasūtīt „sabiedriskajiem” medijiem, lai apslāpētu skandāla tālāku attīstību un neturpinātos virzība uz Dienas intervijā aprakstītā pasūtījuma veicēju, atbalstītāju un organizētāju noskaidrošanu.
Pašlaik VID jau ir nosūtīts oficiāls iesniegums, pieprasot nodrošināt iepazīšanos ar VID ģenerāldirektores noslepenotajiem paskaidrojumiem. Likums paredz šādu iespēju, ja pieprasījums ir pienācīgi pamatots. Šajā Lato Lapsas iesniegumā ir minēts šāds pamatojums:
„Es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs plānoju veidot mediju publikācijas par pašreizējās Jūsu iestādes vadības, iespējams, prettiesisku, labai pārvaldībai neatbilstošu, noziedzīgu rīcību, kā arī saistībā ar manis noskaidrotiem un apkopotiem faktiem vērsties ar iesniegumiem tiesībsargāšanas iestādēs.
Šai sakarā vēlos iepazīties ar šiem paskaidrojumiem – nosūtiet man tos vai nodrošiniet iespēju iepazīties ar tiem klātienē.
Ja šiem paskaidrojumiem noteikts ierobežotas pieejamības statuss, daru zināmu, ka es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs plānoju veidot mediju publikācijas par pašreizējās Jūsu iestādes vadības, iespējams, prettiesisku, labai pārvaldībai neatbilstošu, noziedzīgu rīcību, kā arī saistībā ar manis noskaidrotiem un apkopotiem faktiem vērsties ar iesniegumiem tiesībsargāšanas iestādēs.
Tā kā minētie paskaidrojumi var sniegt sabiedrībai būtisku informāciju par Jūsu iestādes amatpersonu un citu personu, iespējams, prettiesisku, labai pārvaldībai neatbilstošu, noziedzīgu rīcību, vēlos ar tiem iepazīties, lai ar tajos esošo informāciju iepazīstinātu sabiedrību un saistībā ar tajos minētajiem faktiem vērstos tiesībsargāšanas iestādēs, jo no Jūsu iestādes vadības un finanšu ministra rīcības man radies iespaids, ka tā vērsta uz iespējamo noziedzīgo nodarījumu slēpšanu.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
