Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējās dienās plašsaziņas līdzekļos bija lasāms, ka pērn no partijas “KPV LV” izslēgtais Saeimas deputāts Aldis Gobzems sapulcinājis ap 20 cilvēku lielu komandu, bet pašu partiju varētu dibināt gaidāmajā rudenī – septembrī vai oktobrī. Attiecīgi bija lasāmas intervijas ar pašu Gobzemu, par viņa plāniem un skatījumu nākotnē. Izlasot to visu, un, atceroties iepriekšējos notikumus, rodas tik viens jautājums – vai tik tiešām sabiedrībā vēl ir cilvēki, kuri tic Gobzema teiktajam un viņu uztver nopietni un kā politiķi!?

Man jau gribas taujāt, ko sabiedrība ir tādu nodarījusi, ka pie politiskajiem apvāršņiem parādās tādi kā Gobzems? Vai tik tiešām sabiedrība ir tik dumja, ka nesaprot, ka atkal notiek kārtējā muļķošana?

Lai runātu par to, kas gaidāms, nepieciešams apskatīties nesenajā pagātnē, ko tad Gobzems ir solījis un kas no tā visa sanācis.

Ministrijas aizstāt ar sekretariātiem.

Koalīcijas padomes likvidēšana.

Sola vērsties pret žurnālistiem, kuri viņu kritizējuši. Piebildei: “Re:Baltica” izpilddirektore Sanita Jemberga savulaik norādījusi, ka Kaimiņš un Gobzems mēģina pārkliegt, novirzīt sarunu uz žurnālistu privāto dzīvi, piedraud atlaist.

Sūdzēt daudzus tiesā.

Sola "vienpersoniski sastādīt valdību".

Sola pamest valsti ar ģimeni. “Atpakaļceļa vairs nav - vai nu visu, vai neko. Vai nu 7. oktobrī mēs veidosim valdību, vai arī 7. oktobra rītā es sakrāmēšu čemodānus un ar savu ģimeni pametīšu Latviju,” intervijā izdevumam “ventspilnieks.lv” cita starpā izteicies Gobzems.1

Jāatzīmē, ka visi šie solījumi tika izteikti vēl tajā laikā, kad Gobzemam tiešām bija iespēja kaut ko izdarīt.

Nevar arī aizmirst par cirku, kurš bija laikā, kad Gobzems bija nominēts sastādīt valdību. Kaut ko tādu līdz šim Latvija nebija piedzīvojusi. Bet labi, paskatīsim, kā veicies ar solījumu izpildi, kaut daļēju.

Ministrijas stāv kā stāvējušas, un jau priekšvēlēšanu laikā, kad Gobzemam uzdeva jautājumus, ar ko sekretariāts pēc būtības atšķirsies no ministrijas, nekādas sakarīgas atbildes nebija.

Par koalīcijas padomes likvidēšanu – palicis tas pats veidojums, bet pārsaukts par sadarbības padomi. Protams, ka pārmaiņas tika pasniegtas kā vēlētāju dotā solījuma izpilde2, bet vismaz man tas raisa smīnu.

Par vēršanos pret žurnālistiem – labi, ka šo solījumu Gobzems faktiski kā visus citus nav spējis pildīt. Vismaz kāds labums, ja cilvēks nepilda apsolīto.

Arī tiesā Gobzems nevienu nav iesūdzējis, bet viņu gan, turklāt piespriežot Gobzemam samaksāt 11 800 euro morālo kompensāciju. Tiesa, šis ir vēl tikai pirmās instances spriedums.3

Kā veicās Gobzemam ar vienpersonisku valdības sastādīšanu, visi labi atceras – nekā.

Pašsaprotams, ka solījumu atstāt valsti viņš arī nav pildījis. Kur gan viņš būtu vajadzīgs.

Bet kas šajā laika posmā ir noticis.

Gobzems izslēgts no advokatūras pēc savā trešā disciplinārpārkāpuma pēdējo deviņu gadu laikā.4

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atteica pielaides izsniegšanu valsts noslēpumam. Atteikums tika apstrīdēts ģenerālprokuroram. Tas to atstāja spēkā. Ģenerālprokurora lēmumu Gobzems pārsūdzēja tiesā – tā pieņemto lēmumu atstāja spēkā.5

Laikā no 2020.gada 8.janvāra līdz 22.aprīlim Gobzems divas reizes saukts pie administratīvās atbildības, piespriežot viņam naudas sodu par vispārīgo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu un par iebraukšanu Jūrmalā bez caurlaides.6

Nezinu, es neesmu Gobzems, bet, paskatot solīto, paveikto un sastrādāto – es noteikti politikai pat tuvu neietu, jo kāds gan es varētu būt politiķis, kuram jārūpējas par sabiedrības labklājību, ja nepildu solījumus, aizskaru citus cilvēkus (ar vārdiem) un pārkāpju likumus.

Bet Gobzems domā citādāk. Viņš atkal skaļi skandina par politiskā spēka veidošanu. Gobzems nešauboties, ka viņa politiskais spēks uzvarēs nākamajās Saeimas vēlēšanās un viņam tiks uzticēta valdības veidošana. “Es domāju, iespējas Gobzemam ne tikai uzvarēt, bet uzvarēt ar ļoti lielu pārsvaru ir milzīgas. Un šīs iespējas patiesībā rada vara. Gobzema popularitāti rada tas, ka vara rīkojas pret sabiedrības interesēm,” intervijā “Dienai” Gobzems pats komentē savas izredzes.7

Neslēpšu, lielākās daļas un saprātīgi domājošo Latvijas iedzīvotāju vārdā ļoti ceru, ka šo apsolījumu Gobzems nekad neizpildīs.

Ko vēl viņš jau paspēja “sasolīt”?

Finanšu ministra posteni uzticēt “labākajam cilvēkam no malas, kādu viņš pazīst, kuram viņš ne tikai uzticas, bet kurš sevi ir pierādījis savā profesionālajā karjerā ar izciliem sasniegumiem”. Pasakot, lai šādu cilvēku varētu uzrunāt, būtu jāsola liels atalgojums – ļoti iespējams, pat 10 000 līdz 20 000 eiro. Hmm, laikam Gobzems neko nezina par ar likumu noteiktām atlīdzībām. Lai viņš kādam kaut ko tādu solītu, – viņam iesākumā būtu jāmaina Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums. Lieli piebilst, ka ar šādu grozījumu tiktu izjaukta izveidotā sistēma.

Savukārt kā viena no pirmajām lietām, ko viņš darītu, ja pēc vēlēšanām nonāktu pie varas, būtu Jāņa Maizīša atbrīvošana no SAB direktora amata. “Viņš tiks nomainīts pirmajā dienā, viņš nerīkojas Latvijas valsts interešu labā. Pielaižu sistēma ir bizness, lai uzturētu esošo politisko partiju karteli,” komentē Gobzems, kuram SAB Maizīša vadībā atteica pielaidi valsts noslēpumam, kāda nepieciešama, lai varētu pildīt Ministru prezidenta amata pienākumus.8

Nerunāšu par pielaižu piešķiršanas kārtību, tās spēcīgajām un ne tik spēcīgajām pusēm, bet gan - kā Gobzema apsolījums atbilst reālajām iespējām. Proti, lai viņš kļūtu par Ministru prezidentu, viņam no sākuma jāsaņem pielaide, kura reiz jau atteikta, un lēmumu par pielaides piešķiršanu pieņem SAB. Ja reiz cilvēkam nav piešķirta pielaide, tad visticamāk, tādu viņš arī nedabūs. Līdz ar to atkal secināms, ka kārtējo reizi Gobzems sola to, ko nespēj izpildīt. Vai tādi cilvēki politikā vajadzīgi – domāju, ka noteikti ne.

Ļoti ceru, ka pat tad, ja Gobzems izveidos politisko spēku, vēlētāji ne tik daudz klausīsies populistiskajos solījumos, kā vērtēs solītāju jau paveikto. Ļoti ceru, ka pienāks tā diena, kad Latvijas politikā nebūs tādu cilvēku, kurus diemžēl pašlaik nākas vērot deputātu rindās. Kuri sajaukuši teātri ar politiku vai alkst tikai pēc savu personīgo ambīciju apmierināšanas, un kuru runas un uzvedība būtu savienojama tikai ar “bomžu” līmeni.

1 https://www.tvnet.lv/6463505/ko-solijis-gobzems

2 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kpv-lv-solijumu-likvidet-koalicijas-padomi-izpildis-vien-formali.a305809/

3 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzemam-bus-jamaksa-11-800-eiro-nogalinata-bunkus-gimenei-par-moralo-kaitejumu.a354335/

4 https://www.la.lv/bus-pieejams-spriedums-gobzema-sudziba-par-izslegsanu-no-advokatu-rindam

5 https://www.tvnet.lv/6768679/noraidita-gobzema-sudziba-par-neizsniegto-pielaidi-valsts-noslepumam

6 https://www.ventspilnieks.lv/zinas/pie-administrativas-atbildibas-saukti-pieci-deputati-gobzems-pat-par-diviem-parkapumiem/

7 https://www.la.lv/gobzems-sapulcinajis-ap-20-cilveku-komandu-un-pazino-kad-dibinas-jauno-partiju

8 Turpat

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...