Cerams, ka KNAB paņems pie dziesmas arī tos, kas sēdēja pie karteļa izveidošanas sarunu galda
Pietiek lasītājs03.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Cerams, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktās kratīšanas neaprobežosies tikai ar lielo būvkompāniju birojiem un pie dziesmas tiks paņemtas arī tās augstās amatpersonas, politiķi un „pelēkie kardināli”, kas 2015. gadā sēdēja pie sarunu galda, kad tika panākta vienošanās par būvnieku karteli.
Domāju, ka šo personu vidū varētu būt ne tikai Māris Martinsons ar iesauku „Kvadrāts”, kurš pie policijas izolatora jau pieradis, bet arī viņa izsūtāmais zēns Edgars Jaunups, kāds no Ozolu laulātā pāra, iespējams, arī tagadējais finanšu ministrs Jānis Reirs un cilvēki no lielākajiem Latvijas valsts uzņēmumiem – piemēram, Latvenergo.
Pamats tam neapšaubāmi būtu – un tas ir zināms jau sen, kopš 2015. gada, kad notika pat vairākas šo personu un lielāko būvnieku apspriedes, lai vienotos par „principiem”, kā tiktu sadalīti lielie valsts pasūtījumi būvniecības jomā, par cenu līmeņu noteikšanu un citiem būtiskākajiem jautājumiem.
Cik zināms, vismaz vienas vai divu sanāksmju norise ir ierakstīta, un ieraksti visu šo laiku ir bijuši ne tikai KNAB, bet arī Konkurences padomes un Satversmes aizsardzības biroja (SAB) rīcībā, taču īsti nav likti lietā. Tiesa, tieši tie ir bijuši pamatā SAB lēmumiem par industriālās drošības sertifikātu nepiešķiršanu vairākām lielajām būvkompānijām.
Kas ir mainījies tagad, ka karteļa dalībniekus un viņu „krusttēvus” sāk ņemt pie dziesmas? Atbildes, domāju, ir vienkārša un skaidra – Juris Jurašs, Juta Strīķe un viņu izpalīgu grupiņa gan ir tikusi pie gabala no politiskās varas, taču galīgi zaudējuši ietekmi tiesībsargāšanas struktūrās. Līdz ar to iespējas „jumtot” savējos ir beigušās – un iznākums ir likumsakarīgs.
Seko mums 
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
