Četri mazi kaķēni dzīvoklī nav patversme: iecerētie likuma grozījumi liedz glābt dzīvniekus un sabiedrībai piešķirs pasīva novērotāja lomu
31 Latvijas dzīvnieku aizsardzības organizācija*19.09.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Trešdien, 20.septembrī no plkst.8.30 līdz 11.00 pie Saeimas ēkas notiks dzīvnieku aizsardzības biedrības “ZanimalHope” rīkots pikets pret grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, ar kuriem faktiski tiek liegta palīdzības sniegšana bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem dzīvniekiem, pieprasot ikvienam līdzjūtīgam cilvēkam pirms tam reģistrēties kā dzīvnieku patversmei un tādējādi liedzot Latvijas sabiedrībai būt humānai un nevienaldzīgai.
Šobrīd 31 Latvijas dzīvnieku aizsardzības organizācija pauž vienotu nostāju pret šiem Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumiem, kas 20.septembrī tiks skatīti LR Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, jo paredzētie likuma grozījumi padara dzīvnieku glābēju brīvprātīgo darbu neiespējamu un ir pretrunā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma preambulu, norāda piketa organizatori.
Šie likuma grozījumi ir kā spļāviens sejā dzīvnieku glābējiem arī tāpēc, ka gadiem ilgi atbildīgās institūcijas apzināti izvairās un ignorē nepieciešamību pieņemt normatīvus, kas regulētu dzīvnieku audzētavu un pavairotāju darbību. Dzīvnieku glābēju – biedrību un patversmju darbs ir cīņa ar nerisinātās problēmas sekām – dzīvnieku pārprodukciju, pavairošanas nekontrolēšanu.
Atbildīgā institūcija - Zemkopības ministrija ilgstoši, konsekventi un apzināti samaina vietām cēloņus un sekas. Dzīvnieku glābēju – patversmju darbs MK noteikumos reglamentēts līdz minūtēm un centimetriem, kamēr audzētāju, pavairotāju darbība ir tikai pašu pavairotāju ziņā – noteikumu nav!
Patversmes ir pārpildītas, tāpēc biedrībām kā brīvprātīgo kustībai ir būtiska loma nelaimē nonākušo dzīvnieku aprūpēšanā un jaunu māju atrašanā. Augšminētie likuma grozījumi liegs to likumīgi darīt.
Brīvprātīgais ir cilvēks, kurš paņem mājās mežā atrastus kaķēnus vai slīcināšanai nolemtus kucēnus, izaudzina, ārstē, vakcinē un atrod tiem labus saimniekus. Četri mazi kaķēni dzīvoklī nav patversme! Šis ir stāsts par līdzjūtīgu cilvēku, kurš nespēj paiet garām ciešanām un sāpēm. Mājai vai dzīvoklim, ko brīvprātīgais dala ar pāris kaķēniem vai kucēniem, reģistrācija kā patversmei ir neiespējama un absurda prasība. Tas atņems dzīvniekiem iespēju tikt izglābtiem un padarīs šo brīvprātīgo darbu par nelikumīgu, norāda dzīvnieku aizsardzības organizāciju pārstāvji.
Lielākā daļa dzīvnieku aizsardzības biedrību ir cilvēku grupa, kurai ir kopīga vēlme palīdzēt dzīvniekiem. Ziedojumu apjoms šādām organizācijām ir neliels, uzturēšanas un veterinārie izdevumi gulstas uz pašu brīvprātīgo pleciem, kuri no šīs aktivitātes negūst nekādu peļņu, jo izglābtos dzīvniekus nepārdod, bet iekārto jaunās mājās.
Tā vietā, lai ierobežotu negodprātīgu audzētāju darbību, kuri, pārkāpjot sanitāros un ētikas standartus, kaķus un suņus audzē peļņas nolūkos, Saeima ar vieglu roku var iznīcināt brīvprātīgo kustību un sabiedrības iespēju iesaistīties. DzAO priekšlikumi, kas saknē risinātu problēmu ar bezsaimnieka dzīvniekiem, nav sadzirdēti jau daudzus gadus. Mēs tomēr ceram, ka veselais saprāts ņems virsroku. Ceram, ka starp deputātiem ir arī tādi, kam rūp problēmas patiesie cēloņi.
Ja valsts nevar palīdzēt visiem, lai netraucē tiem, kas to jau dara, uzskata dzīvnieku aizsardzības organizāciju pārstāvji.
* Šobrīd 31 Latvijas dzīvnieku aizsardzības organizācija pauž vienotu nostāju pret šiem Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumiem, kas 20.septembrī tiks skatīti LR Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē:
ZanimalHope
Kaķu palīdzības centrs REMI
Ingato
Biedrība Dzīvnieku palīdzības dienests
Dzīvnieku SOS
Tutti palīdzība dzīvniekiem
Vidzemes ķepas
Liberta
9Dzīvības
Ķepu sargi
Dzīvnieku Tiesību Aizsardzības biedrība “Animal Rights Association B.&T.”
Nepērc-Adoptē
Dzīvnieku Sargi
Kaķu palīdzība “Maks”
Kaķu palīdzības biedrība “Iespēja dzīvot”
Biedrība Gera
Madonas dzīvnieku draugi
Olaines dzīvnieku aizsardzības biedrība
Visas ķepas
Palīdzēsim dzīvniekiem
Minku SOS
Šri Ganeša
Labdarības fonds Sofi
Ulubele
Ar sirdi delnā
Ķepu ķepā
Nodibinājums Dzivniekupolicija.lv
Krāslavas dzīvnieku patversme
Biedrība “Siltā māja”
Biedrība “Murrā”
Jelgavas Kaķi
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
