Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Pievienot komentāru

Lapas:    1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

zuze

08.04.2017. 21:18

Nu ļoti interesanti un informatīvi - paldies

Atbildēt

Ta-daaa

02.04.2017. 22:58

Galvenais, ka nedaudz fotošopizētā Anita Krūmiņa izskatās fantastiski neatvairāma un pārliecināta, jo jautājums koalīcijai - kas ir kompetentākā un Struktūrfondu Vadības likumam atbilstošākā - tak Anita/Cefla tās vislabākā!

Atbildēt

Ta-daaa

02.04.2017. 22:45

»

Par Kalniņu

Par Kasparu un Latvijas Finieri...


Nu, ja Kalniņš ir barojies un ticu, ka šis paradums nav pārejošs, no Latvijas Finiera, tad te ož pēc nejaucīga interešu konflikta, vērtējot projektu, kas startē tajā pašā izejmateriālu nišā!!! Šaubos vai Finieris vēlas dalīties savā dabīgajā monopolā...

Atbildēt

erafs

30.03.2017. 10:08

un kur tādus atrod? vai viņi paši uzrodas?

Atbildēt

vista

29.03.2017. 12:56

»

Par Kalniņu

Par Kasparu un Latvijas Finieri...


Finieris atskaita ZZS, Komsoss Kaspars atskaita Danai un Ventspilij, līdz ar to nekas nevar mainīties

Atbildēt

Par Kalniņu

29.03.2017. 10:48

Par Kasparu un Latvijas Finieri

Šeit Kaspara Zudraga disertācija:

http://llufb.llu.lv/dissertation-summary/wood-technology/Kaspars_Zudrags_promocijas_darba_kopsavilkums_2010_LLU_MF.pdf

kurā skaidri minēts, ka minētie darbi ir veikti Latvijas Finieris laboratorijā - skatīt fotogrāfijas no Zudraga disertācijas un Kaspara Kalnina publikācijas.

Kas ir interesesant šajā disertācijā -

1. Vairākas atsauces uz 70 gadiem, izvēloties potenciālos paraugu modeļus.

2. Klāt pievienoto publikāciju saraksts ir ļoti šķidrs (parasti pētniekam aizstavot publikācijas nepieciešama nu vismaz kaut kā publicitāte).

Publikācijas no nr. 1 līdz 6 ir ķeksīsa raksti, bez sasaistes ar veikto darbu.

Līdz ar to normāli vērtējot nav iespējams šādu darbu aizstavēt - tur nav zinātne, tādēļ talkā nāk Kaspars Kalniņš, kurš šajā darbā ierauga zinātni un pievieno

dažus rakstus, tādējādi netikai palīdzot Zudragam ar "akadēmiskuma" nodrošināšanu, bet arī pats sevi pievieno dažādu ekspertu klubiņam.

Šī sadarbība turpinās vēl joprojām:

https://ortus.rtu.lv/science/lv/publications/search/Kalni%C5%86%C5%A1+Zudrags

Automātiski kļūstot par ļoti zinātnisku pētniecības sadarbību (pat neskatoties uz to, ka ļoti lielākā daļa no minētās sadarbības ir 70-80 atgremojums
pārliecināties Zudraga disertācijā, vai arī jau minētajā disertācijā ir iekļauts un bez Kalniņa nekur citur nebija publicējams).

Līdz ar to projektu eksperts var droši sist kulaku uz galda sakot, ka visi pārējie projekti, kuri ir iesniegti ir nejēdzīgi, jo:

tiem nav publikāciju un pētniecības bāzes, salīdzinot ar viņām zināmo, kas no vienas puses ir taisnība, bet no otras -

prasa paskaidrojumu, kādēļ Kaspars Zudrags nevarēja publicēties bez Kaspara Kalniņa:

žurnālos, kuros parasti publicejas LLU vai Koksnes Ķīmijas institūts disertacijas (vai esošā Zudraga - Kalniņa) tēma ir sen zināma jau no
70 kā atzīst pats Zudrags, tas nozīmē, ka vienīgā iespēja publicēties žurnālos, kuros tas līdz šim nav bijis labi aprakstīts - piemēram

Mehanikas, kompozītmaterilu, ect.

Atbildēt

Interesanti

29.03.2017. 04:18

Kā vispār Kalniņa kungs parakstoties par objektivitāti var vērtēt, ko saistītu ar Latvijas finieri, viņš tak gadiem ilgi sadarbojies ar to, nedomāju, ka tur kas beidzies.

Bet tie nav viņa vienīgie "panākumi" Latvijas labā, viņš ir arī vēstnieks citām eiropas naudām LV, kur pats nosmeļ projektus, bet ar citiem pat informācijā nedalās.

Atbildēt

KK

27.03.2017. 21:00

»

Hm

Hm, daži komentētāji ir ļoti informēti. CFLA mājas lapā ir tikai 3 apstiprinātie projekti. Un tur nav ne bexu, ne Olainfarm, ne armēņu...


Visi projekti agri vai vēlu iziet caur IUB, daži ir parādījušies jau tagad. Elementāri:)

Atbildēt

rīta koks

27.03.2017. 17:37

»

zampa

Vajag lasīt starp rindām - specifiskā atbalsta mērķa pasākuma norisē ir ievērota pareiza un mērķtiecīga Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu investēšana


Buģ spok. Briselei pilnīgi pajāt, mērķtiecīga ES fondu naudas izmantošana ir absolūti katras dalībvalsts kompetence. Pat tad, kad pašreizējās ministres kunga uzraudzības objektā tika nosperti 800 000, LIAA mierīgi apstiprināja projekta gala ziņojumu, un neviens gailis pakaļ nedziedāja.

Kas tur ies urķēties kaut kādos atzinumos par projektiem...Nebūsim naivi

Atbildēt

Hm

27.03.2017. 16:05

Hm, daži komentētāji ir ļoti informēti. CFLA mājas lapā ir tikai 3 apstiprinātie projekti. Un tur nav ne bexu, ne Olainfarm, ne armēņu.

http://cfla.gov.lv/lv/es-fondi-2014-2020/izsludinatas-atlases/1-2-1-4

Varbūt ne velti daži uzņēmēji baidās sniegt projektus ar labām idejām, jo tā informācija pēc klīst visur?

Atbildēt

VB

27.03.2017. 11:02

"Praksē tas nozīmē to, ka apmēram astoņas CFLA ierēdnes izvērtē neticami plašu projektu spektru."
Nu tad te arī meklējat vainu!
Par to puišeli, nu ko ar puišeli...

Atbildēt

KK

26.03.2017. 21:57

Nu šajā stāstā atslēgas vārds ir vienota pieeja, un skaidrs, ka tās ir visnotaļ pamaz. Dzirdot par apstiprinātiem garden box ražošanas projektiem un iečekojot apstiprinātā Olainfarm projekta iepirkumu iekš IUB, kur prasībās par iekārtām definēts, ka visām jābūt ar CE marķējumu un atbilstošam GMP, skaidrs, ka tie ir gatavi modeļi. Kāda tur inovācija? Būtu interesanti apskatīt apstiprināto projektu inovācijas aprakstus un potenciālo piegādātāju mājas lapas. Cik liela būtu atšķirība ar noraidītajiem?

Atbildēt

vista

26.03.2017. 20:36

»

PIETIEK

Lūk, atbilde no programmētāja - varbūt varat precizēt


Vai PIETIEK varētu pieprasīt no IZM informāciju par kosmosa zinātnes naudu Latvijas budžetā:
- cik iztērēts kopš 2013.g.
- kādi projekti
- cik vēl projektos (jebkādos) ir nodarbināti šie kosmisko projektu dalībnieki?
- kādi produkti radīti
- cik lieli ieņēmumi Latvijas publiskajam un privātajam sektoram no šiem produktiem?

Savulaik tika kladzināts, ka viena lata ieguldījums kosmiskajā zinātnē atnesīs 6 latus biznesam.

Atbildēt

vista

26.03.2017. 19:56

Dana ar Kalniņu jau kuro gadu mazgā kosmosa zinātnes naudu. Kosmosa kuģa nav, pavadoni nepalaida, bet 1,5 miljoni katru gadu nonāk vajadzīgajās kabatās.

Atbildēt

PIETIEK

26.03.2017. 18:12

»

Marks

Pietiek, sataisiet, beidzot, sava lapas skriptus! Parādās reklāma, nospiežu krustiņu, bet tas lapu, nez kāpēc, pāradresē uz tukšu http://www.pietiek.com/lapa.php


Lūk, atbilde no programmētāja - varbūt varat precizēt:
"Mēs jau tos krustiņus neliekam, ja zinātu, uz kura izvietotāja reklāmas lasītājs tur spiedis – varētu sūtīt kļauzu. Bet reklāma nāk no viņiem, mēs tur pilnīgi, pilnīgi neko, diemžēl."

Atbildēt

zampa

26.03.2017. 17:21

Vajag lasīt starp rindām - specifiskā atbalsta mērķa pasākuma norisē ir ievērota pareiza un mērķtiecīga Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu investēšana

tātad Dana baidās, ka būs sūdzības uz Briseli.

Atbildēt

zampa

26.03.2017. 17:19

Pārmaiņas ir vajadzīgas, miskastē visas Vienotības un NA, un līdzi visus viņu ierēdņus. Tas nav normāli, ka tāda dumja babene desmit gadus vada iestādi.

Atbildēt

Marks

26.03.2017. 17:05

Pietiek, sataisiet, beidzot, sava lapas skriptus! Parādās reklāma, nospiežu krustiņu, bet tas lapu, nez kāpēc, pāradresē uz tukšu http://www.pietiek.com/lapa.php#

Atbildēt

Lapas:    1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts:

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...