Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar oficiālu Ģenerālprokuratūras protestu ir beidzies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mēģinājums aizliegt Latvijas iedzīvotājiem skaidrā naudā iegādāties automašīnas par summu virs 7200 eiro arī ārvalstīs, kur normatīvie akti šādus darījumus atļauj.

Šā gada martā Ievas Jaunzemes vadītais VID nāca klajā ar publisku paziņojumu, ka Latvijas pilsoņiem esot aizliegts iegādāties automašīnas, maksājot skaidrā naudā, ja pirkuma summa ir virs 7200 eiro, turklāt šis aizliegums attiecoties arī uz automašīnu iegādi ārvalstīs.

„Visa līdz šim VID sniegtā informācija par šo jautājumu ir balstīta uz spēkā esošo likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.panta 8.daļu (spēkā kopš 01.01.2017.),” – tas bija viss, ko šai sakarā šā gada martā vēlējās paust VID, savukārt ģenerāldirektore I. Jaunzeme no skaidrojumiem izvairījās.

Juristi jau uzreiz pēc šo VID paziņojumu izteikšanas norādīja, ka Latvijas iestādei nav nekāda likumīga pamata mēģināt Latvijas normatīvo aktu prasības uztiept citu valstu teritorijā, kur ir spēkā savi likumi un noteikumi, un ka šādi no likuma viedokļa absurdi mēģinājumi nevainagosies panākumiem.

Nu šī I. Jaunzemes vadītā VID iecere ir piedzīvojusi arī oficiālu fiasko: Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departaments ir iesniedzis VID oficiālu protestu saistībā ar vienu konkrētu gadījumu, kad Latvijas iedzīvotājam VID bija noteicis uzrēķinu par ārzemēs veiktu auto iegādes darījumu, un VID šim protestam ir pakļāvies.

„Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departaments, izvērtējot Jūsu 2019. gada 6. jūnija iesniegumu "Par nelikumīga prettiesiska administratīvā akta protestēšanu", Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei 2019. gada 21. jūnijā iesniedza protestu par Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas nodaļas vadītājas 2019. gada 28. februāra lēmumu Nr. NK03666I, ar kuru Jūs saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.7 panta trešās daļas,” teikts prokurora Aivara Buliņa vēstulē auto pircējam Valērijam A.

Valērijs A. 2018. gada 22. novembrī par 9000 eiro skaidrā naudā bija iegādājies automašīnu Volvo XC60 no Vācijas uzņēmuma Weis Automobile Inc. Andrej Weis un, reģistrējot automašīnu Ceļu satiksmes drošības direkcijā, godīgi sniedzis visu savā rīcībā esošo informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar automašīnas iegādi Vācijā.

Taču šā gada janvārī Valērijs A. tika uzaicināts ierasties VID administratīvā pārkāpuma protokola noformēšanai, un 4. februārī viņam tika noformēts administratīvā pārkāpuma protokols. Mēnesi vēlāk, paļaujoties uz to, ka iestādes rīcība atbilstoši Administratīvā procesa likumam ir tiesiska, viņš veica soda naudas nomaksu pilnā apmērā, ieskaitot 1350 eiro lēmumā norādītajā Valsts kases kontā.

Taču marta beigās Valērijs A. pilnīgi nejauši uzzinājis, ka identiskos apstākļos VID ģenerāldirektore ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru viņu par vainīgu pārkāpumā atzinušajam lēmumam līdzīgs Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas nodaļas vadītājas Ivetas Lāces lēmums ir ticis atcelts.

Tad nu Valērijs A. aprīļa vidū vērsās ar sūdzību pie I. Jaunzemes, lūdzot atcelt arī attiecībā uz viņu pieņemto VID darbinieces I. Lāces lēmumu un atmaksāt no viņa iekasēto 1350 eiro soda naudu. Tomēr VID ģenerāldirektores I. Jaunzemes veselu mēnesi tapušajā atbildē uz viņa iesniegumu pēc būtības bija rakstīts – ja reiz jūs soda naudu labprātīgi nomaksājāt un pat nemēģinājāt apstrīdēt VID lēmumu, es tagad netaisos jūsu sūdzību apmierināt.

„Tā kā Jūs esat nokavējis likumā noteikto procesuālo termiņu sūdzības iesniegšanai par pārsūdzēto lēmumu, kā arī iesniegtā sūdzība nesatur motivētu lūgumu atjaunot nokavēto procesuālo termiņu un pārsūdzētais lēmums ir izpildīts pilnībā, Jūsu 2019.gada 23.aprīlī VID iesniegtās sūdzības izskatīšana pēc būtības ir atsakāma,” atbildēja VID ģenerāldirektore, labi zinot, ka līdzīgā situācijā pati ir atcēlusi šādu VID lēmumu.

Pēc šī atteikuma Valērijs A. jau vērsās ar iesniegumu pie LR ģenerālprokurora  Ērika Kalnmeiera, norādot, ka jau pēc soda naudas nomaksas uzzinājis, ka „Valsts ieņēmumu dienests ir atzinis ar lēmumu Nr.30.7-22.11/1446, ka automašīnas iegāde CITĀ VALSTĪ, par to norēķinoties ar skaidru naudu, NAV ATZĪSTAMA par administratīvo pārkāpumu, kas izdarīts Latvijas Republikas teritorijā”.

Ģenerālprokuratūra Valērija A. apsvērumus ir atzinusi par pamatotiem un iesniegusi VID oficiālu protestu, kas arī ir ņemts vērā. Pietiek ir zināms, ka 11. jūlijā VID iepriekšējo lēmumu ir atcēlis un 18. jūlijā Valērijam A. ir pārskaitīta viņa samaksātā un nu atceltā soda nauda. VID gan nav ne atvainojies par nepamatoto lēmumu, ne arī izmaksājis likumīgos procentus par, kā izrādījies, vairākus mēnešus no privātpersonas prettiesiski iekasēto soda naudu.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...