Cietušie cer uz taisnīgu tiesu, cīnoties ar iespējamu krāpnieku Mārtiņu Dzenīti
Pietiek lasītājs01.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Divus gadus pēc trauksmes celšanas par iespējamu policijas un prokuratūras bezdarbību, lai izmeklētu un atklātu iespējamā krāpnieka Mārtiņa Dzenīša noziedzīgās metodes un sauktu viņu pie atbildības par vairāku desmitu cilvēku apkrāpšanu un atstāšanu bez mājokļiem un īpašumiem, pirmās lietas beidzot nonākušas tiesā un aprīlī paredzētas vairākas tiesas sēdes. Cietušie cer, ka beidzot krāpnieks tiks atmaskots un saņems pelnītu sodu.
Savām iespējami krāpnieciskajām darbībām Mārtiņš Dzenītis izmanto firmu SIA “Necenice”, kuras valdes priekšsēdētājs ir mācītājs Juris Cālītis. Cietušie pieļauj iespēju, ka garīdznieks par sava padēla rīcību un firmā notiekošo pat nav informēts.
Kā norāda cietušie, Mārtiņš Dzenītis uzmeklējot cilvēku, kam pieder nekustamais īpašums un kurš ir mazāk sociāli aizsargāts vai vecuma un slimību dēļ nespēj pilnā mērā apzināties nedz dokumentu juridiskās sekas, nedz notikumu iespējamu iznākumu. Mārtiņš Dzenītis, piedāvājot iegādāties vai palīdzēt realizēt īpašumu, maldina īpašniekus par turpmākām darbībām, iedod parakstīt dokumentus, ka īpašnieks ir saņēmis no Mārtiņa Dzenīša naudu par nekustamo īpašumu vai apšaubāmus saistību rakstus, kaut arī nauda netiek maksāta. Pēc tam viņš atsavina cietušā īpašumus un neatdod naudu.
Pēc cietušo pārliecības, Mārtiņa Dzenīša īstenotajās shēmās ir iesaistīti vairāki notāri, kuri neizskaidrojot cietušajiem dokumentu saturu un sekas. Cietušie pirms diviem gadiem vērsās pie ģenerālprokurora Jura Stukāna, toreizējā tieslietu ministra Jāņa Bordāna un tiesībsarga Jura Jansona. Pēc cietušo domām, policija un prokuratūra, atsakoties ierosināt kriminālprocesus vai arī tos izbeidzot, faktiski darbojoties uz vienu roku ar noziedznieku.
Kolektīvajā iesniegumā minēti 23 konkrēti kriminālprocesi, kas ierosināti par Mārtiņa Dzenīša iespējamām krāpnieciskām darbībām.
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
