Cik gadu desmitus Latvijas valstij vēl vajadzēs, lai latviešus integrētu Latvijas „krievvalodīgajos”?
Tiesu eksperts20.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sabiedrībā lietotie apzīmējumi - INTEGRĀCIJA, saliedētība, IEKĻAUŠANĀS - un šo darbību realizācijas imitācija vairāk nekā 30 gadu garumā un naudas šķērdēšana ir aplama un maldinoša, krimināla pēc būtības. Īsā komentārā, protams, neko nopietnu pateikt nevar, bet ierosināt pārdomas - varbūt var.
Pirmkārt, ir pārprasta šī procedūra, process, jēga, KAM AR KO JĀINTEGRĒJAS, ka it kā latviešiem esot jāintegrējas ar krieviem un citām tautībām vai nelatviešus, atvainojos par salīdzinājumu, stulbi apvienojot vienā apzīmējumā - ka jāintegrējas ar "krievvalodīgajiem".
Atbildiet - es dzīvoju savā mājā, sētā, savā valstī. Pie manis atnāk okupants vai “krievu cilvēks” (cik saprotams, krieviem nepatīk, ka viņus sauc par krieviem, viņiem patīk “sevī ieraut”, ieskaitīt visas citas tautības, kas nav latvieši, tādēļ te lietoju jau dzirdētu savienojumu “krievu cilvēks”), atbrauc citos apstākļos un apmetss uz pastāvīgu dzīvi, dzīvo pie manis, manā sētā, proti, manā valstī, un viņš vai kāds cits, citi, daudzi man, mums uztiepj, lai mēs integrējamies ar viņiem - ar ienācējiem, neatkarīgi no tā, ar kādiem nolūkiem un kādos apstākļos ieradās – kā okupanti vai darba meklējumos, pieaicināti darbā kolhozos vai celtniecībā, būvēs, šeit neapskatīsim
Atvainojiet, tā ir nekaunība, noziegums, apzīmē, kā vēlies, bet šādu nejēdzību katrs saprot, ka tā nevar būt. Atnācējam, ja grib palikt pie manis dzīvot un es neiebilstu pret to, nepieciešams, lai viņš integrējas un apgūst manu valodu, kultūru, kārtību, kāda te gadsimtiem iedibināta, vai, atvainojos, lai vācas projām. Kas man noderēs no šādiem ienācējiem un ko varu pārņemt, tā ir mana darīšana. Ja man viņa kultūra nav pieņemama, tad ienācējam jāsamierinās ar to, kas ir manā sētā, vai lai meklē sev “siltāku” vietu.
Ar to sākas un beidzas INTEGRĀCIJA. Un nebāziet, lūdzu, visādas programmas, neveidojiet integrācijas fondus, kuri ir bezspēcīgi integrēt tos, kuri to nevēlas, kuri sevi uzskata par atbrīvotājiem, netērējiet līdzekļus tiem, kuri ir okupanti vai līdzatnācēji un grib, lai es viņiem klanītos, pildītu, pieņemtu viņu kaprīzes, privilēģijas un viņu valodu kā otru valsts valodu, faktiski, lai es pārkrievojos utt.
Otrkārt, ir VIENS VIENĪGS PAŅĒMIENS, kā saliedēt divas nesamierināmās puses, teiksim, SUNI un KAĶI. Salieciet šos indivīdus, būtnes, mazuļus kopā, ēdiniet no vienas bļodas, lieciet vienā būrī vai telpā, abiem vienādi māciet dzīvi, un lai viņi paši mācās viens no otra. Un šie eksemplāri izaugs draudzīgi, integrēti, saprotoši, un būs jums sociālā, politiskā un militārā drošība: abi kalpos vienam mērķim - Latvijai, jutīsies brīvi. Tātad, lai integrētu, saliedētu latvieti ar krieviem vai citu tautību, kuri veidotu VIENOTU NĀCIJU, salieciet kopā mazus bērnus bērnudārzā, skolā - tā ir vienīgā INTEGRĀCIJAS PROGRAMMA sadzīves okupācijas seku novēršanai. Nu ja, izņēmumi mēdz būt, ka ir gudri, saprotoši cilvēki - ienācēji, ka ienācējs tur godā namatēva, namamātes tiesības viņus nepazemot, pakļaujas viņu tikumiem viss, var būt kārtībā. Tādi ir manīti krievi VECTICĪBNIEKI. Gods kam gods. Visu cieņu šiem krieviem, ar kuriem man ir bijusi saskarsme daudzus gadus.
Nu jau vairāk nekā TRĪSDESMIT gadus to nav sapratuši, nav atkoduši it kā vislielākie latviešu interešu aizstāvji, latvieši – tostarp ne Helsinki 86, ne Pilsoņu kongress, ne TB, ne LNNK vai Visu Latvijai!, ne visu šo grupējumu tiesību pārņēmēja nacionālā apvienība (NA) savas politiskās darbības laikā nav aizdomājušies par rīcību latviskas Latvijas veidošanas kritērijiem, vismaz viņu politiskā nostādne pierāda pilnu bezdarbību, ko vajadzētu vērtēt kā kaut ko aizdomīgu, šaubīgu, nevēlamu.
Viņu rīcība vairāk nekā 30 gadu garumā ar stagnāciju, nekā nedarīšanau izraisa šaubas, jo viņi ar savu attieksmi un nekorektiem izteikumiem no atsevišķu biedru izteikumiem (neminēšu, ar kādiem) ir radījuši vienīgi naidu, nemieru un pretstatīšanu. Te es nerunāju par interfrontistiem, par okupantiem, viņu attieksme ir skaidra - pakļaut citus, citas tautas, pazemot, pat slepkavot, ja nepiekrīt, ar izteicienu - mēs jūs okupējām, ienācām ar tankiem, "ESAM ATBRĪVOTĀJI", bet jūs mūs necienāt (no dialoga ar virsnieku – gūstekni Ukrainā), bet kas ir patiesībā - tagad Ukrainā slepkavo līdzcilvēkus, zvērīgi, briesmīgāk nekā fašisti, ļauni un pazemojoši, rīkojas kā "bandīti ar rungu baznīcā".
Cik tālu var aiziet cilvēki savā psiholoģiskajā apmātībā un nežēlastībā pret citām tautām. Krievi - sociāli slima tauta? Tauta nav slima, tā var būt propagandas apmāta, ieciklēta naidā pret citām tautām, it kā citas tautas, valstis vainīgas krievu nabadzībā un visās viņu valsts vai tautas nelaimēs, nevis pašu huntas neizdarības tautas aplaupīšanā. Protams, ne jau tauta ir okupanti, bet skaties un brīnies, pārāk daudzi ir apmāti un atbalsta Kremļa briesmoņu karu Ukrainā. Okupantu rīcība kā pēc okupācijām Latvijā, tā tagad Ukrainā nav normālu cilvēku rīcība, tie ir kara noziegumi, kara tribunālā jātiesā visa Kremļa hunta.
Atgriežoties pie pietiek.com nesen publicētā Sabiedrības integrācijas fonda raksta, ir jāatzīst, ka tajā tikpat kā neko saturošu, jēdzīgu atrast nevar. Ir minēta latviešu valodas mācīšanas nepieciešamība un vēstures mācības nozīme, bet, kā to visu realizēt dzīvē, tā pastāvēšanas laikā nekas nav panākts, sasniegts. Fondam svarīgākais - tikai dodiet vairāk naudas, kaut gadu gadiem valstī neviena iestāde vai fonds neko nav panācis un var apgalvot, ka pie šādas nostādnes neko nepanāks. Un to pierāda visi gadu desmiti pēc Latvijas Atmodas ar 1990. gada 4. maiju.
Cik var nojaust no raksta, fondam nav pat izpratnes, ko nozīmē pilnvērtīga valodas un vēstures mācība, kāda nozīme valsts valodai. Manuprāt, viņi nesaprot, ka valoda ir valsts pastāvēšanas un attīstības pamats, viss - drošība, savstarpējā cieņa, vienota sadzīves normu un likumu izpratne, ievērošana un audzināšana, kas sākta no BĒRNA KĀJAS.
Valsts valodas mācība vienotā skolā ir visu tautību bērnu līdztiesīga nodrošināšana iekļūšanai Latvijas valsts darba tirgū, nepatiesu pašaizvainojumu noņemšana, ka viņus, krievus neciena, izpratne, viss tas, kas vajadzīgs labklājības valsts veidošanai, kas nozīmē, ka valoda ir vispirms vai līdzās ar valsts sociālo drošību, labklājības celšanu. Vienota valodas mācība skolās nav mazāk svarīga nekā valsts attīstība kopumā. NERETI TIEK IZTEIKTS, KA VISPIRMS JĀIZVEIDO LABKLĀJĪGA VALSTS, TAD VAR RUNĀT PAR VALODU - TĀ IR SALIEDĒTĪBAS KATASTROFA, STRUPCEĻŠ, pat, atļaušos teikt, nelietīga izrunāšanās vai pilnīga neizpratne.
Un nobeigumā - Sabiedrības integrācijas fonds ir jālikvidē kā nelietderīga, naudas šķērdēšanas iestāde. Šie jautājumi galvenokārt jārisina Izglītības un zinātnes, Labklājības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām un pašvaldībām mācību iestādēs, to esošo līdzekļu ietvaros.
Pareizi šo jautājumu risināšanu uzsāka izglītības ministri Kārlis Šadurskis (partija JV) un Anita Muižniece (partija JKP). Viņiem gods un slava, kuri atzīstami kā vienīgie, kas ir sapratuši, kurš ceļš ir jāiet. Te nevar būt runas par līdzekļu ekonomēšanu, lai sagatavotu pietiekamu daudzumu skolotāju, kuri spējīgi nodrošināt bērnu apmācību valsts valodā visos mācību priekšmetos. Iespējams, skolotājiem jārisina algu jautājums un attiecīgās pašvaldību teritorijās labvēlīgu sadzīves apstākļu nodrošināšana, kā arī jāveicina Latviju atstājušo skolotāju reemigrācija, nodrošinot iekārtošanās izdevumu apmaksu.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
