Cik ilgi Koļegovas kundze ļaus blēžiem iedzīvoties uz dabas resursu nodokļa rēķina?
Valsts vides dienesta darbinieki03.07.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau iepriekš vērsāmies ar iesniegumu par konkrētu Valsts vides dienesta amatpersonām un to saistību ar atsevišķiem uzņēmējiem. Gribam vērst uzmanību uz vēl dažām konkrētām un pārbaudāmām lietām. Tā SIA “Nordic Recycling” un SIA “Zaļais elektrons” 2017.gadā bija skaļi sodīti atkritumu nozares uzņēmumi, bet tie ir tik īpaši, ka joprojām turpina atkritumu tirgū aktīvi darboties.
Pēc nejaušas izvēles norādīsim no oficiāli SIA “Nordic Recycling” pieejamiem datiem: SIA “Nordic Recycling” katru gadu jāiesniedz oficiālie savas darbības pārskati Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram, kuros var izsekot apsaimniekoto materiālu plūsmai. Par 2017.gadu visas atskaites atrodamas http://parissrv.lvgmc.lv
Kā var noprast, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tad 2017.gada atskaites vēl nav pilnībā ievietotas publiskajā datu bāzē, bet ir viena kopīga lieta SIA “Nordic Recycling” atskaitēs gan par 2015., gan par 2016., gan 2017.gadu - daudz sadalītu atkritumu atskaišu par objektiem, kuros tiek apsaimniekotas 1-5 tonnas gadā, un gandrīz visiem šiem objektiem pretī ir informācija, ka materiāls nodots tā paša SIA “Nordic Recycling” objektā.
Te vajadzētu rasties šādiem jautājumiem:
1) Neviena gada atskaitēs nav informācijas par šo „mistisko” objektu, kur viss materiāls nonāk. Un vai tad šajā objektā tiešām nonāk tikai dažas tonnas no pārdesmit “šķirošanas laukumiem” Latvijā, vai arī tomēr vēl kāds materiāls?
2) Ja skatās oficiālajos Vides pārraudzības valsts biroja datos, tad šajā objektā nav neviena uz SIA “Nordic Recycling” reģistrētas atļaujas. Vienīgā piesārņojošās darbības atļauja šajā objektā ir reģistrēta uz SIA “JS&JM” - darbība saistīta ar auto un kuģu vrakiem. Tātad vēsturiski diezgan pelēku biznesu
Ja vairāk pameklē informāciju par šo uzņēmumu, tad atrodams, ka 15 gadus atpakaļ tas sadarbojies ar SIA “Dīlers”, kur SIA “Dīlers” bijusi kā to lietotā metāla transportēšanai piesaistītā kompānija.
SIA “Dīlers” (jeb, kā to vairāk pazīst, brāļi Zaicevi) pārāk daudz komentāru atkritumu apsaimniekošanā un darbībās ar nodokļiem (tai skaitā ar VID Finanšu policijas darbinieku iesaisti) neprasa.
Ja skatās rūpīgāk, tad SIA”Dīlers”, vai kā vēlāk AS '‘Dīlers”, vai “Dilers Aluminium”, vai tagad AS “A Holding”, vai “ALL Recycling” visi atrodas adresē Bērzaunes ielā 8a - un kāds nejaušs pārsteigums?! SIA “Nordic Recycling” ir viena no VVD ar daudzmiljonu sodiem sodītajām Ražotāju atbildības sistēmām, bet nonākam arī pie otra, jo Bērzaunes ielā 8a atradās arī otra Ražotāju atbildības sistēma SIA “Zaļais elektrons”.
Tikai paskatoties publiski pieejamās atskaites, vienam no uzņēmumiem ātri vien var atrast saikni ar otru uzņēmumu, - abus VVD soda.
Negribētos domāt, ka mūsu vadītāja Inga Koļegovas kundze neredz to, ka šie cilvēki darbojas roku rokā un varētu pat runāt par noziedzīgo grupējumu, kas tādiem darboņiem kā brāļi Zaicevi nav nekas nepazīstams?
Par SIA “Nordic Recycling” neko daudz nevar atrast, tikai to, ka juridiskā adrese ir reģistrēta klusā privātmāju rajonā Berģos. Uzņēmums, pat neskatoties uz daudzmiljonu sodu un atņemto licenci, joprojām nekautrējas publiski piedāvāt apsaimniekot iepakojumu. Oficiāli reklamētā atkritumu šķirošanas vieta ir Atlasa iela 4, Rīga.
Publiskajās atskaitēs par darbībām ar atkritumiem arī šī adrese tāpat kā jau augstāk minētais “galdniecības cehs” nekur neuzrādās. Interesanti, kā no VVD puses pēdējos gadus vispār uzņēmums tika kontrolēts, ja nav zināmu oficiālu datu ne par atskaitēs uzrādīto, ne oficiālajā mājas lapā uzrādīto šķirošanas laukumu?
Bet vai šādas izplānotas darbības ar nodokļu izsaimniekošanu, uzņēmumu pārsaukšanu un darbības turpināšanu tiešām ir beigušās ar pagājušā gada rudenī līdz ar VVD lielo sodu uzlikšanu vai arī tā ir sistēma, kas turpinās?
Lai cik absurdi tas nebūtu, SIA “Nordic Recycling” joprojām ir tiesības strādāt Ražotāju atbildības sistēmā (RAS) ar videi kaitīgām precēm.
Ir pagājis nedaudz vairāk par pusgadu, bet pie apvāršņa jau ir vairākas jaunas RAS sistēmas, kurās, kā paši tirgus dalībnieki un arī mēs paši oficiāli apsaucam, ir tie paši vēži, tikai citās kulītēs.
Paanalizējot tuvāk jaunās sistēmas, kas nu jau atkal var Latvijas uzņēmējiem piedāvāt atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa:
1) Ar VVD noslēgts līgums 28.03.2018., mājaslapa joprojām izstrādes stadijā, kas jau sākotnēji izsauc bažas par to, kā tad šī sistēma varēs veikt iedzīvotāju informēšanas pasākumus (kas sistēmām ir obligāts nosacījums).
Bet nu var atrast informāciju, kas kā pats minimums VVD līgumam tomēr mājaslapā atrodama.
Tātad ir saraksts, kur cilvēki varēs braukt un šķirot iepakojumu, un 20.saraksta rindiņa ir jau pieminētā Atlasa iela 4, bet 21. ir Acones iela 9b, kas, ja pameklē Google, nav nekas cits kā jau pieminētais Ulbrokas galdniecības cehs.
Vai VVD vadībai šī tiešām šķiet sagadīšanās? Un vai tiešām uzņēmums, kurš jau sācis darboties, kā var nojaust, ir iztērējis naudu, lai noslēgtu līgumus par pašvaldības operatoru šķirošanas laukumu izmantošanu, neliktu mājaslapā vismaz savu telefonu un e-pastu, lai jaunie klienti to varētu uzmeklēt? Vai varbūt vienkārši klientu bāze ir vecā un nevajag, lai kāds lieki no malas zvana, vajag tikai vecos klientus pārlikt uz jauno uzņēmumu?
SIA “TINO Balt”, līgums ar VVD noslēgts tieši tajā pašā dienā - 28.03.2018. Lai kā gribētos atrast vismaz kaut kādu informāciju par šo Ražošanas atbildības sistēmu, tas gandrīz nav iespējams. Ne kontaktu, ne e-pastu, ne jebkādas citas informācijas, kur un kā tad iedzīvotājiem tiks nodrošināta šķirošana. Vienīgā atrodamā informācija tikai vēlreiz atgriež uz jau iepriekš apskatītiem “shēmotājiem”, kas atkal liek jautāt - vai tiešām VVD un VID to neredz?
Kā SIA “Zaļais elektrons” valdes loceklis minēts kāds 1965.gadā dzimis Einārs Vilcāns, savukārt pēdējās uzņēmuma SIA “Tino Balt” izmaiņas „Latvijas Vēstnesī” tieši saistītas ar šāda paša vārda/uzvārda un dzimšanas gada personu kā Ražotāju atbildības sistēmas prokūristu.
Meklējot kaut kādu SIA “Tino Balt” adresi, atrodama Acone, Granīta iela 31 k- 5, kas ir jau minēto brāļu Zaicevu ražotnes adrese. Vai vēl viena nejauša sagadīšanās?
Iespējams, Latvija tiešām ir ļoti, ļoti maza valsts, kur visi viens no otra kaut ko nomā un viens pie otra strādā, bet vai tiešām mēs ticam, ka var būt tik acīmredzamas sakritības, kas atrodamas, pārdesmit minūtēs izanalizējot oficiālos reģistrus? Vai VVD iesniegtajos jauno sistēmu dokumentos tādu sakritību nebija vēl vairāk un mūsu dienesta vadītāja tās tiešām neredzēja, slēdzot jaunos nodokļu “izsaimniekošanas” līgumus?
Tad nu jautājums - cik ilgi Lilijai Dukaļskai un viņas paziņām Koļegovas kundze ļaus izsaimniekot un iedzīvoties uz dabas resursu nodokļa rēķina. Vai tiešām Koļegovas kundze to nezina vai vienkārši tēlo, ka visu to nezin un negrib zināt?
Lilija Dukaļska pat kolēģiem lielījās, ka daļu no kukuļos saņemtās naudas 2017.gada deklarācijā uzrādījusi kā saņemto dāvinājumu no mātes - pensionāres, un tā ir iespaidīga summa, 17 000,- EUR.
Seko mums 
Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
