Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Apsaukājot vienu pusi - nevakcinētos, pret viņiem vēršot teroru, kas ir padzīšana no darba, izstumšana no sabiedrības ar “mājas arestu” un citiem neizvērtētiem un juridiski nepamatotiem ierobežojumiem, tieši vai netieši, vairāk vai mazāk visi, arī tie, kuri raksta, komentē vai izsakās diskusijās ar apvainojošiem epitetiem, visu sabiedrību ierauj naida kurināšanā, kas neveicina pandēmijas apturēšanu.

Liela daļa ierobežojumu, tos attiecinot tikai uz vienu sabiedrības daļu - nevakcinētajiem, kā rāda pašreizējā situācija, sabiedrību ved strupceļā, un attiecīgās amatpersonas atbildību neuzņemas. Cik tālu mēs iesim?

Iemesli, kas radīja naida politiku, attiecināmi, protams, ne tikai uz valdību, tomēr valdību lieku kā pirmo, bet otrs (vai bija pirmais) - speciālistu sākotnējie neuzmanīgie izteicieni, ka vīruss nav lipīgs, ka to viegli pārslimo jaunākā gada gājuma cilvēki un citi. Vai šos izteikumus vajadzēja tik vienkāršoti izplatīt?

Arī ne mazums kaitniecības nodara “antivakseru” kustība. Arī "gudrie" komentāri, raksti, kuros ir "viedokļi", šķeļ sabiedrību. Tāpat sevi no šīs “spēles” neizslēdzu, gan cenšoties, cik izdodas, pieturēties pie juridiskiem argumentiem, tādēļ uzskatu par pienākumu izteikties, lai aizstāvētu aizskarto tautas daļu, ja redzu, ka pandēmijas risinājuma politiskais process neatbilst Satversmei, likumiem, aizskar cilvēktiesības, kopumā grauj sabiedrības uzticību varai, jo sevišķi vakcinācijas nostādnei, ka ir jāvakcinējas.

Šī tautas pretstatīšanas politika liek šaubīties, un sabiedrībā rodas nepamatots pretošanās vilnis vakcinācijas nozīmīgumam, ko pierādījušas vairākas valstis, ka no padēmijas var glābt vakcinācija. Tomēr vakcinācija nav tikai vienīgais instruments šajā pandēmijā, ja tā nav pareizi izpildīta. Ne mazāk svarīgs tautas uzvedības faktors ir ievērot saskarsmes ētiku, ja ne svarīgākais.

Bet mūsu raibā sabiedrības veidošanās vesture arī liek padomāt, kā rīkoties, kad mēs savā uzvedībā esam samērā dažādi. Izskatās, ka vakcinācijas politika un ierobežojumi pandēmijas mazināšanai nedod rezultātus. Ir jautājums: kur tā nelaime rodas, kuri ir tie, kas vairāk izplata vīrusu?

Par brīnumu, tas netiek skaidrots, pētīts, nav arī statistikas, kā Facebook un pietiek.com rakstos izteicās Ilze Jurča un citi, ka nav statistikas, cik no ikdienā testētajiem testēti vakcinētie, cik nevakcinētie (no testēto kopējā skaita) un cik no katras grupas atsevišķi konstatēti pozitīvi, un nav citas statistikas, kas valdībai dotu labāku izpratni, priekšstatu, cik “bīstami” ir nevakcinētie, cik vakcinētie un kādu pandēmijas novēršanas politiku veidot.

Nevakcinētie tiek masveidā apvainoti, ka viņi ir "bīstami" sabiedrībai, piemērojot apzīmējumus, ka viņi ir tumsoņas, neizglītoti, nekautrējoties apsaukāt viņus pat par “mērkaķiem” (skolotāji, tiesneši, ugunsdzēsēji …), ka nevakcinējas vai tml. Pret viņiem pielieto visa veida pazemojošu un apvainojošu leksiku, sākot no valsts vadītājiem (viņu izteikumi, lai cik "maigi" izskan, ir vissmagāk aizvainojoši, kuri visvairāk parauj līdzi apvainojumu līdzskrējējus).

Esošā statistika vienīgi rāda, ka ap 1/3 daļa saslimušo ir vakcinētie, viena daļa arī mirst, bet neparāda, kuri tad ir vairāk "vainīgi" vīrusa izplatīšanā. Ir skaidrs, ka vakcinētie mazāk slimo, mazāk nonāk slimnīcā - tātad IR VĒRTS VAKCINĒTIES, bet vai vakcinētajiem ir tiesības "bradāt pa visu valsts kuģi” un plātīties ar "zaļo sertifikātu”, mest nost maskas, staigāt ar nenosegtu degunu, neierobežoti pārvietoties?

Nožēlojami, ka valdības līmenī tiek apvainoti vienīgi nevakcinētie un viņiem liek "mājas arestu", tas ir, liedz pārvietošanās brīvību sabiedrībā, atņem iztikas avotu – darbu, atvieglojumus braukt tramvajā uz aptieku vai pēc maizes, ja aiziet nespēj, u.c. Tā, atvainojos, ir jau nekaunīga politika, jo visas ziņas, ar kurām sastopos rakstos, diskusijās un statistikā, liecina, ka vakcinētie saslimst un nēsā vīrusu (Valda Zatlera u.c. piemēri) un ka vīrusu varbūt vairāk izplata tieši vakcinētie, bet nevakcinētos dzen uz slimnīcu, - un neviens necenšas pierādīt pretējo, ka tā nav.

Ar vienu māvienu varas amatpersonas, pat daži mediķi, ko nesaukšu vārdā, kliedz - nevakcinētie vainīgi, bīstami sabiedrībai (?!). Tā ir īsta NAIDA KURINĀŠANA, lai kurš prezidents vai speciālists to saka. Jā, ja visi vakcinētos, teiksim, 3 -4 mēnešu laikā 70 % un vairāk iedzīvotāju, būtu efekts, bet, ja ir aplama vakcinēšanas politika un tā izstiepusies vairāk nekā gada garumā, vakcinēšanās zaudē jēgu, jārekvacinējas trešo un ceturto, piekto... reizi.

To apstiprināja arī Ivars Kalviņš, Zinātņu akadēmijas prezidents, ka sākotnējā perioda vakcinēšana jau zaudē nozīmi, tā apmēram. Vakcinēties vai ne – tā ir katra brīva izvēle pārvarēt bailes, no kura riska ir "drošāk" izvairīties. No vakcīnas riska ir ļoti minimāla iespēja izvairīties: vienīgi varētu izraudzīties, ar kuru vakcīnu vakcinēties (cerot, ka risks mazāks, vai novēršot baiļu sindromu, ka tieši ar to vakcīnu ir noticis zināms bēdīgs rezultāts, tādēļ vakcinēties ar to bail).

Diemžēl vakcinācijas noteicēji manipulē, tev liek vakcinēties ar to vakcīnu, ar kuru viņi grib tevi vakcinēt (vai nav tā, ka tas notiek ar ražotāja vai zāļu aģentūras “draudzīgu ieteikumu” - izmantojiet mūsu vakcīnu, “uzspiediet” mūsējo?). Nav šaubu, ka tāda attieksme rada aizdomas, ka te strādā ieinteresētības princips. Lai piedomā katrs pats – kāds princips, bet gan jau visu nosaka nauda.

Pretēji tam, kā, ar kurām vakcīnām notika vakcinēšana Izraēlā, citās man zināmās valstīs, Latvijā saka: kādu dosim, tāda jāpieņem, esot "noteikta tāda kārtība". Un fakts: ja nevakcinējies, tevi dzen mājas arestā utt. Bet, kas to noteica, ka vakcīnu nedrīkst izvēlēties, gan neatklāj.

Nevakcinēties - drošības nesaslimt arī nav, lai kā tu sargātos un ievērotu saskarsmes ētiku, masku un citu ko. Tomēr pašizsargāšanās lielā mērā atkarīga no paša, vai spēsi izvairīties, lai nesaķertu Covid 19. Tu esi spiests nomest kautrīgumu un kļūt par “skandālistu”, ja tev veikalā, aptiekā, tramvajā uzbāžas.

Pat pazīstami cilvēki nāk klāt bez maskas, labākā gadījumā ar izkārtu degunu no maskas, ko dara ļoti bieži. Katru reizi var dzirdēt – esmu vakcinējies, man zaļais sertifikāts, neesmu bīstams. Nu, lūk, to jau juridiski var uzskatīt, vērtēt kā pierādījumu, ka vīrusu vairāk izplata vakcinētie, ja ņem vērā, ka aptuveni 1/3 daļa ikdienā konstatēto pozitīvo ir vakcinētie, ka viņu viena daļa nonāk arī slimnīcā un starp viņiem ir arī mirušie.

Līdz ar teikto var nonākt pie secinājuma, ka valdības politika, nosakot ierobežojumus, kas ir 2 metri, maskas (to gandrīz vairs nepiemin), pulcēšanās, jo sevišķi pārvietošanās brīvības attiecināšana galvenokārt uz nevakcinētajiem vai viņus apvainojot kā vienīgos bīstamos sabiedrībai, ir vairāk nekā netaisnīgi.

Ir pietiekami skaidrs, ka ierobežojumi ir jāatiecina uz visiem vienādi, kamēr iestāsies kaut kāds miers vai vīrusa ievērojams samazinājums. Vakcinētie iegūst “privilēģiju”, ka iemanto zināmu aizsardzību, kas jau nav maz. Apbrīnojami, valdība sper “prastu” soli, ka pat atvainojas vakcinētiem (ka viņi iegūst kaut kādu imunitāti?), ka arī viņiem ir kaut kādi liegumi, ierobežojumi, kas vērtējams kā viens no apstākļiem, iemesliem sabiedrības šķelšanai, pretstatīšanai vai - valdības atvainošanās vērtējama kā nekorektas attieksmes izrādīšana pret citiem iedzīvotājiem, ja ņem vērā, ka kā vakcinētie, tā nevakcinētie var būt vīrusa izplatītāji.

Ir zināma patiesība, ka vakcīna neaptur slimības izplatīšanu, tikai mazina saslimstības līmeni, vakcinētie retāk nonāk slimnīcā, toties ir cita bīstamība, ka vakcinētais var pat nepamanīt, ka ir saslimis ar Covid 19 un kļūst par totālu vīrusa izplatītāju, kad nevakcinētie slimo smagāk un ātrāk apzinās, ka saslimis, ātrāk nonāk izolācijā.

Katrs pats, paanalizējot teikto un ņemot klāt savu pieredzi, var secināt, cik pareiza vai nepareiza ir valdības politika ar nevakcinēto iedzīvotāju apvainošanu pandēmijas izplatīšanā, vienpusēji viņus sodot ar konstitucionāli apšaubāmiem ierobežojumiem, bet vakcinētos apdāvinot ar “zaļiem sertifiātiem” – lai izplata slimību (?). Būšu patīkami parsteigts, ja mani izteikumi tiktu atspēkoti ar pilnvērtīgu statistiku vai pētījumu, ka tā nemaz nav.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Vienotības" Agitas Zariņas-Stūres nulles izpratne par izglītību un tālmācību

FotoPēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Lasīt visu...

3

Ko jūs, mēs neiejaucamies mediju darbībā un vispār nekur neiejaucamies! Mēs spējam ietekmēt tikai policistes, kas piestrādā par apkopējām!

FotoKorupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Lasīt visu...

21

"airBaltic" un "Rail Baltica": Siliņas valdībai galva smiltīs un dupsis gaisā

FotoEs te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Lasīt visu...

21

Jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji

FotoZaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vai nebalsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī?

FotoPar ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Lasīt visu...

12

Apvienotais saraksts Ropažu novadā – komanda vai tikai ilūzija?

FotoApvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Lasīt visu...

21

Tauta skrien, bet valsts bremzē

FotoFiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Neviens nerunā par izrāvienu. Neviens nesaka: „Rīga būs instruments Latvijas izaugsmei!”

Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne...

Foto

Klusēšana nav miers

Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo...

Foto

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem...

Foto

Kultūršoks vai Latvijas nodevēju saraksts?

Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam...

Foto

Valsts kase ir tukša, naudas vienkārši vairs nav, ir politisks bankrots

Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par...

Foto

Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai

Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas...

Foto

Vai katra ķēkša var vadīt valsti un lielus uzņēmumus? Viennozīmīgi - var, bet ne ilgi

Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas...

Foto

Eiropas Savienības pārsteidzošā klusēšana

Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo...

Foto

Kas ir latviešu nācija?

Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir...

Foto

Par tiesisko pēctecību un mūžīgo taisnīgumu

Nekas nelikumīgs nevar radīt tiesiskas sekas. Šī patiesība ir tik vienkārša un vienlaikus tik dziļa, ka tā atbalsojas pāri laikiem,...

Foto

Esmu atradusi jaunu sili Sabiedrības integrācijas fonda vietā!

Kas Latviju padara stipru? Valsts amatpersonu uzrunās dzirdam, ka tie ir Latvijas cilvēki. Ik reizi jādomā – kas...

Foto

Aicinām likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju

Apzinoties kritisko nepieciešamību rast papildu līdzekļus valsts aizsardzības spēju vairošanai, samazināt birokrātiju un administratīvo slogu, pārskatīt mūsdienu situācijai neatbilstošas politikas...

Foto

Nu laikam arī man pietiek!

Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti...

Foto

Latvieši netic vadītāju spējām tikt galā un koordinēt visaptverošu dižķibeli

Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma,...

Foto

Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks

Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu....

Foto

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres...

Foto

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas....

Foto

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas...

Foto

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar...

Foto

Cik patiesībā maksā birokrātija?

Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un...

Foto

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda...

Foto

Bez Amerikas. Ai un vai!?

Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau...

Foto

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā...

Foto

Valoda kā attieksme

Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72...

Foto

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada...

Foto

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda...

Foto

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti...

Foto

Ko politiķi tev nestāsta

Kas ir kopīgs Ādolfam Hitleram un Donaldam Trampam? Pareizi – tā ir demokrātijas instrumentu izmantošana autokrātisma un savas varas nostiprināšanas interesēs....

Foto

No Trampa līdz Latvijai: kas notiek, kad demokrātijai kļūst par šauru?

Vēsture mums māca: pat šķietami “taisnīgs vadonis” iedibina sistēmu, ko kādu dienu var mantot daudz...

Foto

Ošlejs un viņa fufeļrunas

Tā, pievēršam uzmanību, Jānis Ošlejs ir mainījis naratīvu (skat. Twitter ierakstu zemāk*). Tagad stāsts norit pēc jaunas metoģičkas, acīmredzot saistībā ar jauno amatu pie briškeniem....

Foto

Divi “spēkavīru rekordi” gandrīz vienā laikā. Viens Ukrainā, otrs ASV

Pēc piektdien Krivijrihā Krievijas sarīkotā gaisa trieciena šobrīd jau gājuši bojā 10 bērnu. Tas esot “rekords”,...

Foto

Vai likumi mainīs dzīvnieku mazuļu apriti Latvijas patversmēs

Biedrības Dzīvnieku pansija Ulubele vadītāja Ilze Džonsone apliecina, ka pērn ar patversmē nonākušajiem mājdzīvnieku mazuļiem situācija tiešām bijusi...

Foto

Domu Bufalo spārniņi

Pirms nedēļas cēlu trauksmi par armijas lietām - ministrija malači, noreaģēja operatīvi, izskatās, ka tika izspiests sajūgs vai norauta roķene. Labi. Pamēģiniet tagad...

Foto

Ziņojums par pūšošo momentu

Sāksim ar vecām un jaunākām ārzemju ziņām. Pagājušajā gadā notika NATO ģenerālsekretāru maiņa. Jādomā, ar atvieglotu nopūšanos amatu beidza pildīt norvēģis Jenss...

Foto

Pastāstīšu 1. aprīļa joku par Stukāna prokuratūru

Vakar bija 1.aprīlis, tāpēc pastāstīšu joku: Latvija ir tiesiska valsts, kurā par prokuroriem strādā tikai rūpīgi atlasīti - zinoši...

Foto

Neredzu, ka kāds labprātīgi izvēlētos pārsēsties no privātās mašīnas trolejbusā

Mašīna uz ilgāku laiku remontā, tādēļ iemēģināju sabiedriskā transporta alternatīvas. Ar domu – varbūt pāriet pavisam....