Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Apsaukājot vienu pusi - nevakcinētos, pret viņiem vēršot teroru, kas ir padzīšana no darba, izstumšana no sabiedrības ar “mājas arestu” un citiem neizvērtētiem un juridiski nepamatotiem ierobežojumiem, tieši vai netieši, vairāk vai mazāk visi, arī tie, kuri raksta, komentē vai izsakās diskusijās ar apvainojošiem epitetiem, visu sabiedrību ierauj naida kurināšanā, kas neveicina pandēmijas apturēšanu.

Liela daļa ierobežojumu, tos attiecinot tikai uz vienu sabiedrības daļu - nevakcinētajiem, kā rāda pašreizējā situācija, sabiedrību ved strupceļā, un attiecīgās amatpersonas atbildību neuzņemas. Cik tālu mēs iesim?

Iemesli, kas radīja naida politiku, attiecināmi, protams, ne tikai uz valdību, tomēr valdību lieku kā pirmo, bet otrs (vai bija pirmais) - speciālistu sākotnējie neuzmanīgie izteicieni, ka vīruss nav lipīgs, ka to viegli pārslimo jaunākā gada gājuma cilvēki un citi. Vai šos izteikumus vajadzēja tik vienkāršoti izplatīt?

Arī ne mazums kaitniecības nodara “antivakseru” kustība. Arī "gudrie" komentāri, raksti, kuros ir "viedokļi", šķeļ sabiedrību. Tāpat sevi no šīs “spēles” neizslēdzu, gan cenšoties, cik izdodas, pieturēties pie juridiskiem argumentiem, tādēļ uzskatu par pienākumu izteikties, lai aizstāvētu aizskarto tautas daļu, ja redzu, ka pandēmijas risinājuma politiskais process neatbilst Satversmei, likumiem, aizskar cilvēktiesības, kopumā grauj sabiedrības uzticību varai, jo sevišķi vakcinācijas nostādnei, ka ir jāvakcinējas.

Šī tautas pretstatīšanas politika liek šaubīties, un sabiedrībā rodas nepamatots pretošanās vilnis vakcinācijas nozīmīgumam, ko pierādījušas vairākas valstis, ka no padēmijas var glābt vakcinācija. Tomēr vakcinācija nav tikai vienīgais instruments šajā pandēmijā, ja tā nav pareizi izpildīta. Ne mazāk svarīgs tautas uzvedības faktors ir ievērot saskarsmes ētiku, ja ne svarīgākais.

Bet mūsu raibā sabiedrības veidošanās vesture arī liek padomāt, kā rīkoties, kad mēs savā uzvedībā esam samērā dažādi. Izskatās, ka vakcinācijas politika un ierobežojumi pandēmijas mazināšanai nedod rezultātus. Ir jautājums: kur tā nelaime rodas, kuri ir tie, kas vairāk izplata vīrusu?

Par brīnumu, tas netiek skaidrots, pētīts, nav arī statistikas, kā Facebook un pietiek.com rakstos izteicās Ilze Jurča un citi, ka nav statistikas, cik no ikdienā testētajiem testēti vakcinētie, cik nevakcinētie (no testēto kopējā skaita) un cik no katras grupas atsevišķi konstatēti pozitīvi, un nav citas statistikas, kas valdībai dotu labāku izpratni, priekšstatu, cik “bīstami” ir nevakcinētie, cik vakcinētie un kādu pandēmijas novēršanas politiku veidot.

Nevakcinētie tiek masveidā apvainoti, ka viņi ir "bīstami" sabiedrībai, piemērojot apzīmējumus, ka viņi ir tumsoņas, neizglītoti, nekautrējoties apsaukāt viņus pat par “mērkaķiem” (skolotāji, tiesneši, ugunsdzēsēji …), ka nevakcinējas vai tml. Pret viņiem pielieto visa veida pazemojošu un apvainojošu leksiku, sākot no valsts vadītājiem (viņu izteikumi, lai cik "maigi" izskan, ir vissmagāk aizvainojoši, kuri visvairāk parauj līdzi apvainojumu līdzskrējējus).

Esošā statistika vienīgi rāda, ka ap 1/3 daļa saslimušo ir vakcinētie, viena daļa arī mirst, bet neparāda, kuri tad ir vairāk "vainīgi" vīrusa izplatīšanā. Ir skaidrs, ka vakcinētie mazāk slimo, mazāk nonāk slimnīcā - tātad IR VĒRTS VAKCINĒTIES, bet vai vakcinētajiem ir tiesības "bradāt pa visu valsts kuģi” un plātīties ar "zaļo sertifikātu”, mest nost maskas, staigāt ar nenosegtu degunu, neierobežoti pārvietoties?

Nožēlojami, ka valdības līmenī tiek apvainoti vienīgi nevakcinētie un viņiem liek "mājas arestu", tas ir, liedz pārvietošanās brīvību sabiedrībā, atņem iztikas avotu – darbu, atvieglojumus braukt tramvajā uz aptieku vai pēc maizes, ja aiziet nespēj, u.c. Tā, atvainojos, ir jau nekaunīga politika, jo visas ziņas, ar kurām sastopos rakstos, diskusijās un statistikā, liecina, ka vakcinētie saslimst un nēsā vīrusu (Valda Zatlera u.c. piemēri) un ka vīrusu varbūt vairāk izplata tieši vakcinētie, bet nevakcinētos dzen uz slimnīcu, - un neviens necenšas pierādīt pretējo, ka tā nav.

Ar vienu māvienu varas amatpersonas, pat daži mediķi, ko nesaukšu vārdā, kliedz - nevakcinētie vainīgi, bīstami sabiedrībai (?!). Tā ir īsta NAIDA KURINĀŠANA, lai kurš prezidents vai speciālists to saka. Jā, ja visi vakcinētos, teiksim, 3 -4 mēnešu laikā 70 % un vairāk iedzīvotāju, būtu efekts, bet, ja ir aplama vakcinēšanas politika un tā izstiepusies vairāk nekā gada garumā, vakcinēšanās zaudē jēgu, jārekvacinējas trešo un ceturto, piekto... reizi.

To apstiprināja arī Ivars Kalviņš, Zinātņu akadēmijas prezidents, ka sākotnējā perioda vakcinēšana jau zaudē nozīmi, tā apmēram. Vakcinēties vai ne – tā ir katra brīva izvēle pārvarēt bailes, no kura riska ir "drošāk" izvairīties. No vakcīnas riska ir ļoti minimāla iespēja izvairīties: vienīgi varētu izraudzīties, ar kuru vakcīnu vakcinēties (cerot, ka risks mazāks, vai novēršot baiļu sindromu, ka tieši ar to vakcīnu ir noticis zināms bēdīgs rezultāts, tādēļ vakcinēties ar to bail).

Diemžēl vakcinācijas noteicēji manipulē, tev liek vakcinēties ar to vakcīnu, ar kuru viņi grib tevi vakcinēt (vai nav tā, ka tas notiek ar ražotāja vai zāļu aģentūras “draudzīgu ieteikumu” - izmantojiet mūsu vakcīnu, “uzspiediet” mūsējo?). Nav šaubu, ka tāda attieksme rada aizdomas, ka te strādā ieinteresētības princips. Lai piedomā katrs pats – kāds princips, bet gan jau visu nosaka nauda.

Pretēji tam, kā, ar kurām vakcīnām notika vakcinēšana Izraēlā, citās man zināmās valstīs, Latvijā saka: kādu dosim, tāda jāpieņem, esot "noteikta tāda kārtība". Un fakts: ja nevakcinējies, tevi dzen mājas arestā utt. Bet, kas to noteica, ka vakcīnu nedrīkst izvēlēties, gan neatklāj.

Nevakcinēties - drošības nesaslimt arī nav, lai kā tu sargātos un ievērotu saskarsmes ētiku, masku un citu ko. Tomēr pašizsargāšanās lielā mērā atkarīga no paša, vai spēsi izvairīties, lai nesaķertu Covid 19. Tu esi spiests nomest kautrīgumu un kļūt par “skandālistu”, ja tev veikalā, aptiekā, tramvajā uzbāžas.

Pat pazīstami cilvēki nāk klāt bez maskas, labākā gadījumā ar izkārtu degunu no maskas, ko dara ļoti bieži. Katru reizi var dzirdēt – esmu vakcinējies, man zaļais sertifikāts, neesmu bīstams. Nu, lūk, to jau juridiski var uzskatīt, vērtēt kā pierādījumu, ka vīrusu vairāk izplata vakcinētie, ja ņem vērā, ka aptuveni 1/3 daļa ikdienā konstatēto pozitīvo ir vakcinētie, ka viņu viena daļa nonāk arī slimnīcā un starp viņiem ir arī mirušie.

Līdz ar teikto var nonākt pie secinājuma, ka valdības politika, nosakot ierobežojumus, kas ir 2 metri, maskas (to gandrīz vairs nepiemin), pulcēšanās, jo sevišķi pārvietošanās brīvības attiecināšana galvenokārt uz nevakcinētajiem vai viņus apvainojot kā vienīgos bīstamos sabiedrībai, ir vairāk nekā netaisnīgi.

Ir pietiekami skaidrs, ka ierobežojumi ir jāatiecina uz visiem vienādi, kamēr iestāsies kaut kāds miers vai vīrusa ievērojams samazinājums. Vakcinētie iegūst “privilēģiju”, ka iemanto zināmu aizsardzību, kas jau nav maz. Apbrīnojami, valdība sper “prastu” soli, ka pat atvainojas vakcinētiem (ka viņi iegūst kaut kādu imunitāti?), ka arī viņiem ir kaut kādi liegumi, ierobežojumi, kas vērtējams kā viens no apstākļiem, iemesliem sabiedrības šķelšanai, pretstatīšanai vai - valdības atvainošanās vērtējama kā nekorektas attieksmes izrādīšana pret citiem iedzīvotājiem, ja ņem vērā, ka kā vakcinētie, tā nevakcinētie var būt vīrusa izplatītāji.

Ir zināma patiesība, ka vakcīna neaptur slimības izplatīšanu, tikai mazina saslimstības līmeni, vakcinētie retāk nonāk slimnīcā, toties ir cita bīstamība, ka vakcinētais var pat nepamanīt, ka ir saslimis ar Covid 19 un kļūst par totālu vīrusa izplatītāju, kad nevakcinētie slimo smagāk un ātrāk apzinās, ka saslimis, ātrāk nonāk izolācijā.

Katrs pats, paanalizējot teikto un ņemot klāt savu pieredzi, var secināt, cik pareiza vai nepareiza ir valdības politika ar nevakcinēto iedzīvotāju apvainošanu pandēmijas izplatīšanā, vienpusēji viņus sodot ar konstitucionāli apšaubāmiem ierobežojumiem, bet vakcinētos apdāvinot ar “zaļiem sertifiātiem” – lai izplata slimību (?). Būšu patīkami parsteigts, ja mani izteikumi tiktu atspēkoti ar pilnvērtīgu statistiku vai pētījumu, ka tā nemaz nav.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Iznīcinot reģionālos medijus, draud veidoties brīva telpa ienaidnieka dezinformācijai

Foto“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Lasīt visu...

21

Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?

FotoKā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Lasīt visu...

21

Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?

FotoPirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Lasīt visu...

21

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

FotoFragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
Lasīt visu...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

14 mīti par inflāciju un cenām

Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi...

Foto

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu...

Foto

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var...

Foto

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par...

Foto

Darbinieku trūkums – problēma samilzt. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav....

Foto

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM)...

Foto

Palasieties mūsu kārtējo "analītisko" muldamgabalu, bet neprasiet, kā mēs aizsargājam Satversmi!

Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā...

Foto

Latviešu valoda - bez izņēmuma, arī gausiem

Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu....

Foto

Šie „Progresīvie” ir sabojājušies, dodiet man citus!

Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar...

Foto

Ja reiz tēvoči man „lūdz”, es nevaru atteikt – protams, LMT un „Tet” vajag apvienot!

Telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju un mediju nozarei ir nozīmīga un strauji pieaugoša...

Foto

Aicinājums pievienoties “Austošajai Saulei”

Šis ir nopietnākais raksts, ko es esmu rakstījusi, jo mēs – latviešu tauta, valsts Latvija – vairs nevaram atļauties turpināt šo mūs...

Foto

Viena diena Igora Kligača dzīvē, jeb Murkšķa diena, jeb "Vai gribi būt miljonārs?”, jeb teiksma par Igora karapulku

Materiālā ir izmantota produktu izvietošana. Darbojošās personas: Kurzemes...

Foto

Neviens nav paveicis tik daudz kā mūsu vienreizējais un neatkārtojamais Kaspars Briškens pirmajā gadā satiksmes ministra amatā!

Kaspars Briškens uzsver, ka pirmajā gadā satiksmes ministra amatā...

Foto

Godīgajiem nodokļu maksātājiem šis ir vēl viens rūgts piliens

Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā...

Foto

Kas ir līdzatbildīgi pie savilktās cilpas valsts budžeta kaklā

"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs....

Foto

Nacionālā apvienība nāk palīgā stutēt Evikas Siliņas valdību

Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un...

Foto

Vai sākusies panika ES elitē?

Mario Dragi brīdina par ES sabrukumu, ja nenotiks radikālas pārmaiņas. Cik var saprast no vēstījuma, tad Mario Dragi uztraucas, ka ES...

Foto

Meklējam atbildes uz jautājumiem, kuri nomoka režisoru Elmāru Seņkovu

Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks”...

Foto

Kā pārlaist gaidāmo apokalipsi

Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos,...

Foto

LTV un citi kultūras darbinieki tika uzdzīti palmas galotnē, lai visiem būtu redzamas viņu sarkanās pakaļas

Pa tam laikam Latvijas Televīzija uzbliezusi vēl vienu anonīmu vēstuli,...

Foto

1940.gadā prezidents Ulmanis arī “veiksmīgi nokomunicēja” Latvijai “draudzīga” karaspēka ienākšanu

Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi,...

Foto

Vai mēs varam justies droši?

Sestdien, 2024.gada 7. septembrī Latvijā ielidojušais Krievijas drons bijis "Shahed" tipa, kurš aprīkots ar sprāgstvielām, pirmdien preses konferencē apliecināja Nacionālo bruņoto...

Foto

"AirBaltic" sāgas politiskie mērķi

Pašlaik sabiedrību uztrauc AirBaltic jautājums. Tas nav pārsteidzoši, jo laikā, kad AirBaltic finanšu stāvoklis būtiski pasliktinājās (COVID-19, Krievijas karš Ukrainā), situācija tika...

Foto

Siliņa, "Vienotība" un "Progresīvie", nonākuši finanšu sprukās, kāro lāpīt budžetu šodien uz nākotnes pensiju rēķina

Pašreizējo nodokļu pārskatīšanas scenāriji pašlaik izskatās pēc nebeidzama un slikta meksikāņu...

Foto

Andra Šuvajeva kaunīgie trīs tūkstoši kā politiskās sakāves atzīšana

Kā mēdz teikt gudri cilvēki: tas, ko politiķi nepasaka, bieži vien ir svarīgāks par to, ko viņi...

Foto

Par "Rail Baltica" nākotni varam būt droši. Naudas apgūšanas speciālistu Latvijā netrūkst

Maldinošais sadūmojums izkliedējies. Skatienam pavērusies skaidra aina. Beidzot arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens atzinis:...

Foto

Vēl jau kaut ko var dabūt...

Noklausījos Jāņa Dombura vadīto „Kas notiek Latvijā”: 1) airBaltic vērtība ir 50 lidmašīnas, kuras tas šobrīd nomā un uz tām...

Foto

Atmaskojošais septembris

Vēl nav noklusis skandāls ap airBaltic pamatkapitāla samazināšanu, kad jauns pārsteigums. Proti, tuvākajās desmitgadēs ātrvilciens Rīgā neienāks, Lidosta tiks savienota ar Eiropas platuma sliežu ceļu ar...

Foto

Ko brīnāties, aborigēni? Bija 571 miljons eiro jūsu naudas – pļurkš, un izbija!

Šī gada 30. augustā Ministru kabinets skatīja jautājumus par Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic gatavošanos sākotnējam...

Foto

Iesniegums Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei: kā nonācāt pie vēsturiski kropla, netaisnīga un greiza uzskata, ka krievu okupanti ir mazākumtautība?

Uzskatu, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Kariņš uzskatāmi nodemonstrēja, ka pat uzticama kalpošana NEATMAKSĀJAS

Es uzreiz gribu atvainoties par šo karikatūru, taču “Kariņa ēra”, kas nu ir noslēgusies ar viņa mandāta nolikšanu,...

Foto

Es izlasīju rakstu, un tagad man viss skaidrs par visiem šiem kaitinošajiem stendzeniekiem, liepniekiem un lapsām: viņiem ir menopauze

Nesen uzrunāju vienu no saviem mīļākajiem rakstītājiem...

Foto

Skats uz pasauli no „villas” Horvātijā

Es te šonedēļ aizlidoju uz Horvātiju, jo gribējās paburāt ar kaut kādu nedārgu tupeli. Tas kā mazs apartamets, brauc, kur...

Foto

Bet, protams, valsts propagandas vadoņi ir pelnījuši 10 000 eiro algas!

Otrdien, 27. augustā, kultūras ministre Agnese Lāce tikās ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP)...

Foto

Nevajag zagt vai korumpēties – vajag strādāt sabiedriskā medija valdē!

Lietus periodā Āfrikā zvēri līksmi grauž sazaļojušo zāli un augļus. Grauž, dej un vicina astes. Kad...

Foto

Krievija ir jāizslēdz no ANO DP pastāvīgo dalībvalstu sastāva

Izdevība Latvijai veicināt starptautiskā miera un drošības uzturēšanu ar Apvienoto Nāciju Organizācijas un tās Drošības padomes reālu...