Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vispirms apsveicu Ministru prezidentu un visus Ministru kabineta locekļus ar uzticības balsojumu Saeimā.

I

Jūs izturējāt gan šo divarpus mēnešu ilgo intensīvo darbu, gan arī pirmās ugunskristības – debates ar opozīciju Saeimā un uzticības balsojumu. Es ceru, ka šis balsojums ar 54 balsīm arī iezīmē to, ka vienmēr koalīcijas priekšlikumiem būs šīs balsis, un tas ir ļoti būtiski.

Divarpus mēnešu ilgās sarunās un intensīvā darbā ir izveidota pietiekoši saskanīga koalīcija un sagatavota valdības deklarācija, kas iezīmē šīs koalīcijas darba programmu nākamajiem četriem gadiem.

II

Šai valdībai būs jāveic nopietnas pārmaiņas un jāīsteno reformas krīžu režīmā.

Eiropā un globāli patlaban pārdzīvo vismaz trīs savstarpēji saistītas krīzes vienlaikus – drošības krīzi, enerģētikas krīzi un arī vispārēju ekonomikas krīzi vai vismaz sabremzēšanos. Arī Covid-19 krīzes sekas vēl joprojām ir jūtamas.

Jūs sākat pildīt savus pienākumus šādā sarežģītā globālā situācijā, un jums ir jāvar īstenot arī nopietnas reformas, kas ir grūts un izaicinošs uzdevums. Esmu pārliecināts, ka jūs ar to tiksiet galā.

Šīs reformas, protams, būtu daudz vieglāk īstenot mierīgākos laikos, bet laikus, kad mēs dzīvojam un strādājam, mēs nevaram izvēlēties.

Jums būs jākuģo vētrainos ūdeņos, un es domāju, ka jūs nezaudēsiet kursu, taktiski risinot aktuālās problēmas, bet vienlaikus orientējoties uz stratēģiskiem galamērķiem.

Tas nozīmē – orientēties uz mērķi, ko jūs gribat sasniegt pēc četriem gadiem. Atskaites punkts, kur jums jānonāk, ir 2026. gads – nākamās Saeimas vēlēšanas ar noteiktu rezultātu. Taču, orientējoties uz 2026. gadu, nedrīkst izlaist no acīm arī vēl tālāku mērķi – Latvijas ilgtspējīgu attīstību nākamajos 10 un vairāk gados. Tas ir izaicinošs, bet paveicams uzdevums.

III

Lasot valdības deklarāciju, ir aptuveni saskatāmi tie mērķi, ko valdība vēlas sasniegt. Aprisēs ir nojaušami arī tie mērķi, kas ir tālāki par četru gadu laika ietvaru.

Varētu teikt, ka valdības deklarācijā ietvertā programma ir pietiekoši solīda, lai noturētu esošās pozīcijas un spertu vēl zināmu soli uz priekšu. Kopumā es teiktu, ka deklarācija nav īpaši ambicioza, taču atsevišķās jomās ir saskatāms zināms izrāviena potenciāls. Un tas ir būtiski.

Pirmkārt, tas ir solījums dubultot kopējo valsts un privātā sektora zinātnes un pētniecības finansējumu līdz 1,5% no IKP. Tiesa – nav minēts, kad šis mērķis tiks sasniegts, bet es ļoti ceru, ka tas būs 2026. gads – nākamais Saeimas vēlēšanu gads.

Lai apzinātos šī solījuma mērogu Eiropas Savienības (ES) kontekstā, atgādināšu, ka ES plānotais mērķis tad būs 3%. Protams, 1,5% ir krietni vairāk nekā pašreizējie 0,7%. Es vēlreiz gribu uzsvērt to pašu, ko es teicu Saeimai, ka tikai izglītība, it sevišķi augstākā, zinātne, pētniecība un inovācijas var būt pamats Latvijas attīstībai. Ļoti labi, ka jūs šo reālistisko mērķi esat iekļāvuši valdības deklarācijā.

Otrkārt, valdība ir apņēmusies būtiski palielināt atjaunīgās enerģijas jaudas, piesaistot investīcijas un mazinot birokrātiju. Kopā ar vērienīgu energoefektivitātes programmu tas dotu gan labumu tautsaimniecībai, gan visai sabiedrībai. Tas vēlāk tiks precizēts arī valdības rīcības plānā.

Treškārt, valdība ir apzinājusies, ka ir nepieciešams uzlabot darbinieku prasmes un piedāvāt jēdzīgu pārkvalifikācijas sistēmu. Beidzot atbildība par šo politiku tiks koncentrēta vienās rokās – Ekonomikas ministrijā. Tāpat kā izglītība, darbinieku kvalifikācija ir pamats Latvijas tālākai attīstībai. Protams, arī šajā ziņā vēl jāstrādā pie rīcības plāna.

Ceturtkārt, valdība beidzot ir apņēmusies ieviest mērķētu sociālā atbalsta sistēmu, ņemot vērā konkrētus mājsaimniecību ienākumus. To, ka tas ir nepieciešams, jau sen bija norādījusi Eiropas Komisija, jo pašreizējā situācija nemazina nevienlīdzību sabiedrībā. Šis būs pienesums Latvijas sociālajai attīstībai.

IV

Šī valdība rāda nopietnu vēlmi pārvarēt valsts pārvaldības (governance) mazefektivitāti, kuras saknes meklējamas zemajā izpratnē par modernu valsti un labu pārvaldības struktūru (good governance). Ļoti labi, ka šim jautājumam koalīcijas sarunās ir pievērsta uzmanība.

Tāpat koalīcijas sarunās uzmanība ir pievērsta jaunām, vēl konsolidējamām un augstākā līmenī paceļamām politikas nozarēm. Tāpat arī ir runāts par pārnozaru politikām – līdzšinējo politikas drumslu vietā –, lai iedibinātu efektīvu pārvaldības sistēmu.

Uzskatu, ka tas ir ļoti labi. Jaunā koalīcija beidzot ir apzinājusies šo problēmu. Šis jautājums nav atrisināts līdz galam, bet tas, ka par to tiek runāts, ir intelektuāli nozīmīgs solis uz priekšu.

V

Tāpat es apsveicu to, ka ir apņēmība efektivizēt Ministru kabineta darbu, it sevišķi darbu organizējot Ministru kabineta komitejās. Tādas komitejas jau pastāvēja iepriekš un sevi attaisnoja. Tas efektivizēs visu valdības darbu kopumā, bet it sevišķi tas ļaus labāk koordinēt pārnozaru politiku jautājumus un pārnozaru sadarbību.

Otrkārt, beidzot ir izveidota Enerģētikas un klimata ministrija. Šīs ministrijas izveidošana nozīmē, ka mums valdības līmenī šodien būs tik nepieciešamā enerģētikas un klimata politika, kas iet roku rokā arī ar zaļā kursa tehnoloģiskajām inovācijām.

Tas rāda, ka valdība apzinās šī laika prioritātes un to, ka valdības modelim labas pārvaldības izpratnē ir jāatbilst šīm prioritātēm.

VI

14. Saeima, vēl nenoformējoties kā koalīcija, ir pieņēmusi divus svarīgus likuma grozījumus, tādējādi ieliekot valdības rokās jaunu, efektīvu instrumentu valsts pārvaldības uzlabošanai un mūsdienās trūkstošo politiku nosegšanai – iespēju ministrijās iecelt ministru biedrus. Šis parlamentārajai demokrātijai ļoti raksturīgais institūts pastāvēja jau pirmajā Latvijas valdībā, kas tika izveidota 1918. gada 18. novembrī. Iekšlietu ministram toreiz bija pat divi biedri.

Šāds ministra biedrs ir vajadzīgs četrās jomās: demogrāfijas, bērnu un ģimeņu politikā, digitalizācijas politikā, informācijas telpas politikā un zinātnes, augstākās izglītības, tehnoloģiju un inovāciju politikā.

Tās visas ir modernai valstij raksturīgas jaunās politikas, kas papildina klasiskās, bet mūsu sistēmā vai pašreizējā attīstības stadijā tām nav nepieciešamas atsevišķas ministrijas. Tās ir politikas, ko līdzšinējās valdības gadiem ilgi nav bijušas spējīgas efektīvi risināt. Tagad ir radīta iespēja, un es ceru, ka tas arī tā notiks.

Šis tas valdības deklarācijā ir atstāts pusratā.

Piemēram, atstājot digitalizāciju “augsta līmeņa vadītāju vadības grupas” ziņā bez politiski atbildīgas amatpersonas, tas nozīmē atstāt šo valsts attīstībai izšķirīgi svarīgo jomu ierēdņu konsensa varā. Tas ir absolūti nepietiekoši. Mums digitalizācijas jomā ir vajadzīga skaidra politika un vadība. Tādēļ es aicinu Ministru prezidentu drīzumā izmantot šīs likumā paredzētās tiesības un drīzumā uzaicināt attiecīgā ministra biedrus.

Protams, ar to pārvaldības sistēmas uzlabošana vēl nebūt nebūs pabeigta. Sevišķi svarīgas ir adekvātas civildienesta struktūras, valsts darbinieku mācības un atalgojuma sistēmas ieviešana.

Tāpat būs jādomā arī par Valsts padomi kā institūciju, kas palīdz valdībai un Saeimai veidot valsts pamatiem atbilstošu un uz ilgtspējīgu attīstību vērstu tiesību sistēmu. Par to parīt, 16. decembrī, Rīgas Juridiskajā augstskolā būs lietpratēju konference.

Tāpat koalīcijas sarunās ir daudz runāts par krīzes vadības centru. Taču valdības deklarācijā skaidrs modelis vēl nav iezīmēts.

Būs jārunā arī par to, kā mazināt gandrīz visu Latvijas valdību hronisko problēmu – valdības centra vājumu. Iestājoties Eiropas Savienībā, zināms uzlabojums bija panākts, bet nu tas viss atkal ir aizslīdējis. Par to būs jārunā.

Darba būs daudz, bet es redzu, ka šiem jautājumiem ir beidzot pievērsta uzmanība. Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ koalīcijas sarunas ilga divarpus mēnešus.

VII

Es gribētu pievērst uzmanību vēl vienam aspektam, kur valdība turpinās līdz šim iesākto darbu, t. i., šajā gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā mēs redzam, ka ir noticis pagrieziena punkts mūsu krieviskās koloniālās pagātnes pārvarēšanā.

Šī iniciatīva patiešām nāca no tautas.

Līdzšinējā valdība jau daudz ko – bet ne visu – ir izdarījusi.

Šīs valdības laikā ir jāpieliek trekns punkts okupācijas sekām. Pēc 30 gadu gļēvas novilcināšanās beidzot ir pieņemts lēmums skolām pāriet uz mācībām valsts valodā. Vēsturnieki vēlāk to redzēs kā 13. Saeimas un līdzšinējās valdības paliekošāko sasniegumu.

Taču jūsu valdībai būs jānodrošina, ka pēc četriem gadiem mūsu skolās būs pietiekoši daudz latviešu valodas skolotāju. Tāpat būs jārisina jautājums arī par STEM priekšmetu skolotājiem un par Eiropas Savienības valodu skolotājiem.

Publiskā vide būs jāatbrīvo no okupācijas zīmēm, tai skaitā ielu nosaukumos.

Būs jāpanāk, ka valsts valoda ir nostiprināta publiskajā telpā tā, ka neviens latvietis netiek diskriminēts tāpēc, ka viņš jebkurā darbavietā vai ārpus tās runā savas valsts valodā, nevis Krievijas valsts valodā.

VIII

Es vēlos atgādināt, ka Satversmē ir noteikts, kas ir Latvijas valsts virsuzdevumu: nodrošināt latviešu nācijas, tās kultūras un valodas pastāvēšanu cauri gadsimtiem. Jūs esat galvenie atbildīgie par šo jautājumu. Un vispirms ir nepieciešama skaidra jēdzienu izpratne.

Deklarācijas dažādās stadijās parādījās tādi formulējumi kā “Latvijas kultūrtelpa” vai vienkārši “kultūrtelpa”. Tos var lietot kādā atskaitē, lai konstatētu visu, kas Latvijā atrodams, nevis valdības deklarācijā, kur ir apņēmība veidot noteiktu politiku. Šī noteiktā politika ved tieši uz latvisku kultūrtelpu, nevis uz kaut kādu kultūrtelpu.

IX

Tāpat valdības deklarācijā ir labi vārdi par sadarbību ar pilsonisko sabiedrību. Maz ir teikts, kā tas tiks nodrošināts.

Es aicinu izmantot Pašvaldību likumā ietverto mehānismu, kas paredz vēlētas vietējās padomes. Tas ir ļoti efektīvs vietējās demokrātijas un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanas mehānisms, ko 13. Saeima pieņēma un kas ir jāīsteno.

X

Godātie valdības locekļi!

Koalīcija sastāv no trim atšķirīgiem koalīcijas partneriem, kuriem ir 54 balsis. Vai tas ir daudz vai maz.. vēlams būtu bijis vairāk, bet arī 54 ir pietiekoši, ja ir attiecīga disciplīna. Šī koalīcija ir kompromiss starp šo triju partneru priekšstatiem par to, kādai ir jābūt labai un pareizai valsts politikai.

Labs kompromiss ir tāds, kur atsevišķo dalībnieku idejas tiek sintezētas. Slikts kompromiss ir tāds, kas ir mazāks par katru atsevišķo ideju.

Es šajās ilgstošajās sarunās, kas atspoguļojas valdības deklarācijā, kura vēlāk tiks detalizēta valdības rīcības plānā, varētu saskatīt laba kompromisa iezīmes.

Mēs visi ceram, ka šis kompromiss būs stabils pamats valdības darbam.

Valdība ir komanda, kuras locekļi cits citu atbalsta, cits citam piespēlē, bet Ministru prezidents ir komandas kapteinis. Jo valdība savus mērķus var īstenot tikai kā komanda, un tieši kā komanda valdība arī būs kolektīvi atbildīga sabiedrības priekšā par sava darba rezultātiem, ko ministri nevar sasniegt katrs individuāli.

Vēlu jums labu sadarbību un veiksmi darbā! Paldies jums!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...