Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Cik labprāt mēs pareizi sadalītu naudu, tikai neprasiet, kam mēs to atņemtu

Atis Švinka, Progresīvo līdzpriekšsēdētājs
02.12.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.

Vietā var būt jautājums: kā izskatītos patiesi labklājīgs un stratēģiski ilgtspējīgs valsts budžets? Šī sociāli nozīmīgā diskusija nav bijusi pietiekami skaļa, jo daudzi Latvijas iedzīvotāji šādu jautājumu sev neuzdod. Un diskusijas trūkums ir likumsakarīgs, jo politiskās aprindas lielākoties nav ieinteresētas sabiedrības atbildēs.

Iedzīvotājiem nepieciešamu pārmaiņu vietā mums tiek piedāvāts budžets, kas ik gadu ir teju identisks: visiem mazliet, bet ne pietiekami. Latvijas ekonomika joprojām tiek veidota līdzīgi kā jaunattīstības valstīs – mūsu situāciju raksturo ilgtermiņa ieguldījumu un politisko līderu vīzijas trūkums.

Ilgtspējīgs budžets no esošā atšķirtos ar fundamentālu atbalstu veselības aprūpei. Pārāk daudzi Latvijas iedzīvotāji dzīvo viena negadījuma vai nopietnas saslimšanas attālumā no nabadzības. OECD dati liecina, ka gandrīz 40% no vispārējiem veselības izdevumiem Latvijā nāk no mājsaimniecības līdzekļiem – divreiz vairāk nekā OECD vidējais rādītājs 20,1%. Vienlaikus dzīves ilguma un veselīgo dzīves gadu rādītājos Latvija joprojām ierindojas ES pēdējās vietās. Šī neapskaužamā statistika ietver daudzas personiskas traģēdijas, no kurām daļu būtu iespējams novērst ar cieņpilni finansētu veselības aprūpes budžetu.

Lai arī pēdējos gados nozarei atvēlētais finansējums tik tiešām kļūst aizvien lielāks, tomēr izejas punkts ir bijis tik zems, ka Latvijas politiķi joprojām nespēj nodrošināt nepieciešamos līdzekļus vismaz kaimiņvalstīm līdzvērtīgā apjomā. Gadiem ilgi praktizētā taupības politika ir tiešā veidā veicinājusi gudru un talantīgu veselības nozares profesionāļu aizplūšanu uz ārvalstīm.

Viens no noteicošajiem iemesliem Latvijas pašreizējai nespējai efektīvi kontrolēt pandēmijas izplatību ir vēsturiskā pārliecība, ka tikai eksports spēj radīt bagātību. Tomēr vairāk par visu citu Latvija ir eksportējusi cilvēkus. Koalīcijas lēmums nepiešķirt mediķiem solīto atalgojuma palielinājumu pilnā apmērā tikai vēlreiz apliecina, ka Latvijā pie varas ir taupības ēras politiķi ar vāji attīstītu finansiālo iztēli.

Paradoksālā kārtā arī eksporta nozares netiek pilnvērtīgi atbalstītas. Latvija nepietiekami izmanto mūsdienu ekonomikas globālo kontekstu. Nākotnes sabiedrības ritmu noteiks atjaunīgie energoresursi, veselības aprūpes tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, robotika, elektriskais transports un citas perspektīvas tehnoloģijas. Latvijas zinātnieki un inženieri, par spīti zemam finansējumam, pilnvērtīgi piedalās pasaules zinātnes atklājumos un tirgos. Kāpēc politiķiem ir tik grūti iztēloties situāciju, kurā Latvija patiešām būtu pasaules līdere, piemēram, ūdeņraža enerģētikas tehnoloģijās?

Latvija ir maza sabiedrība ar mazu ekonomiku. Mēs neatradīsim bagātību dabas resursu izpārdošanā un iedzīvotāju emigrācijā. Mūsu bagātība neslēpjas sausos finanšu rādītājos. Kopš neatkarības atgūšanas ikviens tālredzīgs politiķis ir zinājis, ka Latvijas vienīgā veiksmes atslēga slēpjas izglītībā un zinātnē. Ar atbilstošu nozaru finansējumu Latvija būtu nevis tilts starp austrumiem un rietumiem, bet gan tilts uz izcilību. Latvijas jaunuzņēmumi būtu piepildīti ar radošiem zinātniekiem un izgudrotājiem, Latvijas universitātes pulcētu reģiona spožākos akadēmiskos prātus, un zināšanu sociālais prestižs veicinātu sabiedrības solidaritāti.

Koalīcijas lēmums palielināt zinātnes bāzes finansējumu par desmit miljoniem skan labi, bet šī investīcija ir nepietiekama. Ilgtspējīgs budžets atspoguļotu skolotāju un pasniedzēju sociālo nozīmi sabiedrībā. Opozīcijai nevajadzētu kaulēties par pārdesmit eiro, ko piešķirt pirmsskolas pedagogiem. Neviens Latvijas skolotājs nedrīkstētu saņemt mazāk par vidējo algu valstī. Nevienam Latvijas studentam nevajadzētu strādāt pilna laika darbu, lai nodrošinātu sev iespēju studēt. Nepietiekami finansēta izglītība draud nolemt Latvijas nākamās paaudzes stagnācijai.

Viens no attīstītas valsts rādītājiem ir institucionāla spēja radīt kredītu. Jebkura bagāta valsts savulaik ir veikusi skaidras izvēles par labu tai vai citai tautsaimniecības nozarei un īstenojusi stratēģisku ilgtermiņa atbalstu noteiktu jomu attīstībai. Radīt kredītu nozīmē izteikt uzticību. Tomēr Latvijas politiķi baidās uzticēties. Problēma nav tik daudz sabiedrības vājā uzticība politiķiem, cik tieši otrādi – politiķu neuzticēšanās tautai un vietējiem uzņēmējiem. Pretējā gadījumā 2022. gada budžets paredzētu veidot tādas institūcijas, kas mērķtiecīgi kreditētu uzņēmumus, kuri Latviju tuvinās nākotnei.

Frāzes par “viedo reindustrializāciju” ir pārāk abstraktas, lai uzņēmēji tajās balstītu savus lēmumus. Latvijas uzņēmējiem ir jāzina, ko sabiedrība (valsts) no viņiem gaida un kādu atbalstu viņi attiecīgi var gaidīt no sabiedrības. Vērtējot šā gada budžetu, rodas izjūta, ka Latvijai klimata krīze ies garām, pandēmija beigsies pati no sevis un mēs atkal varēsim sākt uzcītīgi taupīt, lai pašapliecinātos starptautisko kredītreitingu aģentūru acīs. Šī ekonomiskā politika solidarizējas ar starptautisko, nevis vietējo kapitālu, vājinot Latvijas konkurenci globālajā tirgū.

Valsts ikgadējam budžetam vajadzētu būt politiskam vēstījumam, kas sniedz skaidrību un norāda virzienu, piešķirot sabiedrības locekļu individuālajiem projektiem kopīgu virsmērķi. Diemžēl 13. Saeimas pēdējais budžets ir pilns ar neizmantotām iespējām un vīzijas trūkumu. Iespējams, ka 2022. gada budžetu mainīt ir par vēlu. Taču 2022. gada Saeimas vēlēšanas mums ļauj pārdomāt, kam “Ziemeļvalstu labklājība”, “sociāla vienlīdzība” un “klimatneitralitāte” ir vairāk nekā sauklis. Mums katram ir iespēja virzīt Latviju ilgtspējīga budžeta virzienā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

21

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

FotoRedzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši ar ministra demisijas pieprasījumu. Tālis Linkaits sen vairs nav ministrs. Diemžēl, iedziļinoties problēmās. regulāri nākoties atdurties pret Linkaita ministrēšanas laika neizdarībām vai varbūt pat "ļaundarībām".
Lasīt visu...

21

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

FotoBet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas, visi tik iekļāvušies kroplībā, kas pasaulē valda šobrīd, bet drīz pāries, nevieni vienacainie ilgi nevar ķeipt. Un tie mūsu pusbērni, tās sniegpārslas, iekļauj katru kroplību, grib iekļauties lielā, lielā cancelēšanā, nav svarīgi, kurā, ka tik kancelēt.
Lasīt visu...

12

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

FotoPolitiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas notiek, ja publiska komunikācija ar iedzīvotājiem, skaidrojot konkrētu lēmumu, nepastāv, to slēpj, izvairās vai noslepeno ar birku “valsts noslēpums”? Pēdējais vispār LEGĀLI piesedz ļoti lielu korupcijas apmēru valsts iestādēs un politiķu darbībā, lai tos nevarētu tiesāt pēc likuma, jo šobrīd likums NEstāv pāri noziedzīgu un korumpētu ierēdņu, iestāžu un politiķu darbībām. Tikmēr mūs, parastos, met “būrī” par vienu nočieptu makaronu paku, jo gribējās ēst.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...