Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Cik labprāt mēs pareizi sadalītu naudu, tikai neprasiet, kam mēs to atņemtu

Atis Švinka, Progresīvo līdzpriekšsēdētājs
02.12.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.

Vietā var būt jautājums: kā izskatītos patiesi labklājīgs un stratēģiski ilgtspējīgs valsts budžets? Šī sociāli nozīmīgā diskusija nav bijusi pietiekami skaļa, jo daudzi Latvijas iedzīvotāji šādu jautājumu sev neuzdod. Un diskusijas trūkums ir likumsakarīgs, jo politiskās aprindas lielākoties nav ieinteresētas sabiedrības atbildēs.

Iedzīvotājiem nepieciešamu pārmaiņu vietā mums tiek piedāvāts budžets, kas ik gadu ir teju identisks: visiem mazliet, bet ne pietiekami. Latvijas ekonomika joprojām tiek veidota līdzīgi kā jaunattīstības valstīs – mūsu situāciju raksturo ilgtermiņa ieguldījumu un politisko līderu vīzijas trūkums.

Ilgtspējīgs budžets no esošā atšķirtos ar fundamentālu atbalstu veselības aprūpei. Pārāk daudzi Latvijas iedzīvotāji dzīvo viena negadījuma vai nopietnas saslimšanas attālumā no nabadzības. OECD dati liecina, ka gandrīz 40% no vispārējiem veselības izdevumiem Latvijā nāk no mājsaimniecības līdzekļiem – divreiz vairāk nekā OECD vidējais rādītājs 20,1%. Vienlaikus dzīves ilguma un veselīgo dzīves gadu rādītājos Latvija joprojām ierindojas ES pēdējās vietās. Šī neapskaužamā statistika ietver daudzas personiskas traģēdijas, no kurām daļu būtu iespējams novērst ar cieņpilni finansētu veselības aprūpes budžetu.

Lai arī pēdējos gados nozarei atvēlētais finansējums tik tiešām kļūst aizvien lielāks, tomēr izejas punkts ir bijis tik zems, ka Latvijas politiķi joprojām nespēj nodrošināt nepieciešamos līdzekļus vismaz kaimiņvalstīm līdzvērtīgā apjomā. Gadiem ilgi praktizētā taupības politika ir tiešā veidā veicinājusi gudru un talantīgu veselības nozares profesionāļu aizplūšanu uz ārvalstīm.

Viens no noteicošajiem iemesliem Latvijas pašreizējai nespējai efektīvi kontrolēt pandēmijas izplatību ir vēsturiskā pārliecība, ka tikai eksports spēj radīt bagātību. Tomēr vairāk par visu citu Latvija ir eksportējusi cilvēkus. Koalīcijas lēmums nepiešķirt mediķiem solīto atalgojuma palielinājumu pilnā apmērā tikai vēlreiz apliecina, ka Latvijā pie varas ir taupības ēras politiķi ar vāji attīstītu finansiālo iztēli.

Paradoksālā kārtā arī eksporta nozares netiek pilnvērtīgi atbalstītas. Latvija nepietiekami izmanto mūsdienu ekonomikas globālo kontekstu. Nākotnes sabiedrības ritmu noteiks atjaunīgie energoresursi, veselības aprūpes tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, robotika, elektriskais transports un citas perspektīvas tehnoloģijas. Latvijas zinātnieki un inženieri, par spīti zemam finansējumam, pilnvērtīgi piedalās pasaules zinātnes atklājumos un tirgos. Kāpēc politiķiem ir tik grūti iztēloties situāciju, kurā Latvija patiešām būtu pasaules līdere, piemēram, ūdeņraža enerģētikas tehnoloģijās?

Latvija ir maza sabiedrība ar mazu ekonomiku. Mēs neatradīsim bagātību dabas resursu izpārdošanā un iedzīvotāju emigrācijā. Mūsu bagātība neslēpjas sausos finanšu rādītājos. Kopš neatkarības atgūšanas ikviens tālredzīgs politiķis ir zinājis, ka Latvijas vienīgā veiksmes atslēga slēpjas izglītībā un zinātnē. Ar atbilstošu nozaru finansējumu Latvija būtu nevis tilts starp austrumiem un rietumiem, bet gan tilts uz izcilību. Latvijas jaunuzņēmumi būtu piepildīti ar radošiem zinātniekiem un izgudrotājiem, Latvijas universitātes pulcētu reģiona spožākos akadēmiskos prātus, un zināšanu sociālais prestižs veicinātu sabiedrības solidaritāti.

Koalīcijas lēmums palielināt zinātnes bāzes finansējumu par desmit miljoniem skan labi, bet šī investīcija ir nepietiekama. Ilgtspējīgs budžets atspoguļotu skolotāju un pasniedzēju sociālo nozīmi sabiedrībā. Opozīcijai nevajadzētu kaulēties par pārdesmit eiro, ko piešķirt pirmsskolas pedagogiem. Neviens Latvijas skolotājs nedrīkstētu saņemt mazāk par vidējo algu valstī. Nevienam Latvijas studentam nevajadzētu strādāt pilna laika darbu, lai nodrošinātu sev iespēju studēt. Nepietiekami finansēta izglītība draud nolemt Latvijas nākamās paaudzes stagnācijai.

Viens no attīstītas valsts rādītājiem ir institucionāla spēja radīt kredītu. Jebkura bagāta valsts savulaik ir veikusi skaidras izvēles par labu tai vai citai tautsaimniecības nozarei un īstenojusi stratēģisku ilgtermiņa atbalstu noteiktu jomu attīstībai. Radīt kredītu nozīmē izteikt uzticību. Tomēr Latvijas politiķi baidās uzticēties. Problēma nav tik daudz sabiedrības vājā uzticība politiķiem, cik tieši otrādi – politiķu neuzticēšanās tautai un vietējiem uzņēmējiem. Pretējā gadījumā 2022. gada budžets paredzētu veidot tādas institūcijas, kas mērķtiecīgi kreditētu uzņēmumus, kuri Latviju tuvinās nākotnei.

Frāzes par “viedo reindustrializāciju” ir pārāk abstraktas, lai uzņēmēji tajās balstītu savus lēmumus. Latvijas uzņēmējiem ir jāzina, ko sabiedrība (valsts) no viņiem gaida un kādu atbalstu viņi attiecīgi var gaidīt no sabiedrības. Vērtējot šā gada budžetu, rodas izjūta, ka Latvijai klimata krīze ies garām, pandēmija beigsies pati no sevis un mēs atkal varēsim sākt uzcītīgi taupīt, lai pašapliecinātos starptautisko kredītreitingu aģentūru acīs. Šī ekonomiskā politika solidarizējas ar starptautisko, nevis vietējo kapitālu, vājinot Latvijas konkurenci globālajā tirgū.

Valsts ikgadējam budžetam vajadzētu būt politiskam vēstījumam, kas sniedz skaidrību un norāda virzienu, piešķirot sabiedrības locekļu individuālajiem projektiem kopīgu virsmērķi. Diemžēl 13. Saeimas pēdējais budžets ir pilns ar neizmantotām iespējām un vīzijas trūkumu. Iespējams, ka 2022. gada budžetu mainīt ir par vēlu. Taču 2022. gada Saeimas vēlēšanas mums ļauj pārdomāt, kam “Ziemeļvalstu labklājība”, “sociāla vienlīdzība” un “klimatneitralitāte” ir vairāk nekā sauklis. Mums katram ir iespēja virzīt Latviju ilgtspējīga budžeta virzienā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Varbūt pošu ģenētiski modificētie ķermeņi - signāla uztvērēji - balsu atdošanas dienā saņēmuši attiecīgo programmatūru par konkrētu aplokšņu mešanu urnā

FotoLabais tonis paredz komentāru par vēlēšanu balagānu. Divos vārdos - aplausi stāvus! Fanfaras tiem, kuri ar savu parakstu apliecināja atbalstu sistēmai. Protams, var tikai apbrīnot nekaunību tik klaji viltot "rezultātus" (iespējams, pilnīgi pretēji tautas izdarītajai "izvēlei". "Tie pēdējie būs tie pirmie, tie pirmie būs pēdējie" - tuvu pilnīgam "kājām gaisā").
Lasīt visu...

21

Skolā strādāju, jo pagaidām to varu atļauties

FotoTātad, ja nu kādam interesē, cik saņem skolotājs parastais, varu padalīties ar savu situāciju pagājušajā mācību gadā. Lūdzu, izlasiet līdz galam. Vadu 34 kontaktstundas nedēļā + 1 konsultācijas stunda.
Lasīt visu...

18

Nepieciešama Saeima, kas spēj vadīt valsti cauri vētrainiem ūdeņiem (un ievēlēt mani uz otru termiņu, lūdzu)

FotoGodātie Latvijas pilsoņi! Vēlētāji! Nākamajos četros gados Latvijai ir nepieciešama tāda Saeima un valdība, kas spēj droši vadīt mūsu valsti cauri vētrainiem ūdeņiem.
Lasīt visu...

12

Mēs izmisīgi gribam izkrāpt valsts iepirkuma garantijas mūsu terminālim!

FotoDarbs pie sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG (liquefied natural gas) termināļa izveides Latvijā norisinās jau teju desmitgadi un varētu turpināties vēl tikpat ilgi, ja ne Krievijas agresija Ukrainā, kas nepārprotami lika saprast mūsu valsts enerģētisko atkarību ar visām no tā izrietošajām sekām.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas: kāpēc vajag iet vai neiet pie balsošanas urnām

FotoPašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Lasīt visu...

18

Mūsu politprostitūciju nedrīkst publiski saukt par politprostitūciju!

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

Līdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot...

Foto

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

Šis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar...

Foto

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

Jums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi...

Foto

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

Satversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder...

Foto

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

Vadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

Nepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet...

Foto

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

Ļoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

Jūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms...

Foto

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

Mums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi...

Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...