Iesaki rakstu: 
Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu ar izciliem vakcinācijas rādītājiem. Kad jautāju, kā to izdevās panākt, no kādas pedagoģes uzreiz saņēmu atbildi: “Bet mums taču nav vienalga!” Patiesībā jau aiz katra labā aizvadītā gada notikuma ir stāvējis kāds cilvēks – varbūt skolotājs, vai mediķis, policists, bibliotekārs, sabiedriskā, privātā vai nevalstiskā sektora pārstāvis, māte, tēvs, vecvecāks vai draugs – kuram vienkārši nebija vienalga.
Tāpēc paldies visiem, kuri saglabājuši šo attieksmi, un tādējādi veidojoši labāku valsti un pilsētu. Jūsu ir ļoti, ļoti daudz. Un bez jums mēs nevarētu neko.
Bet tagad par to, ka šodien ir svētki. Lai gan izaicinājumus sagādājusi prasība svinēt svētkus bez pulcēšanās un lieliem pasākumiem, pilsēta šogad ieguvusi jaunu, svaigu veidolu. Rīgas vasaras laikā pilsētā izvietoti zaļumi, soliņi un galdiņi. Valsts svētkos ar Rīgas domes iesaistīšanos un atbalstu, panākts ilgi lolotais sapnis par Brīvības pieminekļa pastāvīgu izgaismošanu. Visā Rīgā uzmirdzēja gaismas instalācijas ar latviešu tautasdziesmu spēkavārdiem.
Ziemassvētku apgaismojums jau otro gadu ir ne tikai centrā, bet arī pilsētas apkaimēs. Tas ir tikai sākums, un pilsētvides pārmaiņas uzņems lielāku jaudu, mazinoties pulcēšanās ierobežojumiem. Un Rīgā atkal varēs sarīkot kārtīgus svētkus pēc kādiem visi esam noilgojušies. Nākamgad pirmo riezi Rīgā notiks populārais mūzikas un mākslas festivāls “Positivus”. Tas nozīmē vairāk pozitīvu emociju rīdziniekiem, ieņēmumus pandēmijas novārdzinātajiem uzņēmējiem un Rīgas nokļūšanu uz lielo starptautisko festivālu kartes.
Šogad būvējam divus jaunus bērnudārzus centrā un Latgales priekšpilsētā, kuros nākamgad atvērs grupiņas. Dažāda mēroga atjaunošanas darbi veikti vairāk nekā 100 izglītības iestādēs. Esplanādes parkā beidzot tiek remontēts gājēju segums.
Pabeigti četri līdzdalības budžeta projekti Ķengaragā, Rītabuļļos, Brasā un Āgenskalnā. Iedzīvotājiem bijusi iespēja balsot arī par jauniem projektiem, no kuriem pašvaldība īstenos visvairāk balsis saņēmušos. Tas nozīmē iespēju visiem pilsētu veidot kopā, nevis paļauties tikai uz politiķu lēmumiem. Rīgas pārmaiņu laikā aktivizējušās pilsētas apkaimju biedrības, ar kurām beidzot notiek reāla sadarbība. Patiesa dzīvesvides uzlabošanās var notikt tikai ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem.
Satiksmes jomā īstenojas gan plaša mēroga projekti kā Austrumu maģistrāle un Skultes pārvads, gan vietējas nozīmes darbi kā veloceļš “Centrs-Ziepniekkalns”. Notikusi jauna asfalta uzklāšana vairākos desmitos ielu posmu, un virkne grantēto ielu noklātas ar cieto segumu. Ierīkotas jaunas velojoslas, un pilnībā pabeigta iepriekš vilcinātā Deglava tilta atjaunošana.
Šogad Klusajā centrā un Grīziņkalnā noteikta zona ar atļauto ātrumu tikai 30 kilometru stundā. Neviena ģimene nav pelnījusi zaudēt savus tuvākos agresīvas satiksmes dēļ. Visaptveroša satiksmes mierināšana pilsētas centrā ir turpmāko gadu izaicinājums, bet laiki, kad ir bail sūtīt bērnus ārā vienus uz ielas, reiz kļūs par pagātni. Būs tie, kuriem tas nepatiks, bet mēs neatkāpsimies no šī mērķa.
Uz svarīgākajiem Rīgas domes amatiem beidzot notiek atklāt un godīgi konkursi, piesaistot personāla atlases speciālistus. Diemžēl iepriekšējās Rīgas varas sastrādātais turpina vilkties līdzi. Nodokļu shēmas Rīgas uzņēmumos, karteļi ir pagātne, taču miljonos mērāmi rēķini par to izrakstīti visiem rīdziniekiem, nevis vainīgajiem.
Esam jau iedarbinājuši juridiskos mehānismus, lai piedzītu šos līdzekļus no tiem, kuri ir atbildīgi par zaudējumiem. Pilsētai neizdevīgie līgumi tiek pārskatīti un lauzti. Rīgas domes deputāti ne tikai sūta prom kukuļdevējus, bet par viņiem uzreiz arī ziņo korupcijas apkarotājiem.
Arī šis gads aizvadīts pandēmijas zīmē. Rīgas pilsēta nestāvēja malā – pašvaldības slimnīcas pārprofilējās, lai ārstētu Covid-19 pacientus; mēs izveidojām savus vakcinācijas centrus Kongresu namā un Centrāltirgū. Rīgas skolās un bērnudārzos īstenojām vakcinācijas motivēšanas programmu, kurai bija tikai viens mērķis – panākt, lai šajā mācību gadā bērni mācās klātienē. Rīgai rādot priekšzīmi pārējām pašvaldībām, mērķis ir sasniegts.
Rīga turpina nodrošināt bezmaksas ēdināšanu visiem skolēniem un bezmaksas sabiedrisko transportu gan skolēniem, gan pensionāriem. Tas prasa lielus līdzekļus, vienlaikus izdevies īstenot arī jaunas prioritātes. Rīgas aprūpētāji, kuri rūpējas par mūsu pašiem neaizsargātākajiem līdzcilvēkiem, šogad saņēma lielāku algu pieaugumu nekā iepriekšējos 10 gados kopā.
Dārgie rīdzinieki, priekšā ir jauns, izaicinājumiem ļoti bagāts darba cēliens. Vienlaikus pārmaiņas mūsu pilsētā ir sāktas un tās neapstāsies. Zaļu, patīkamu vidi, mierīgu satiksmi un dzīvesprieku pilsētvidē ir pelnījuši ne tikai tie, kuri dzīvo ap Rīgu. To ir pelnījuši arī paši rīdzinieki.
To arī novēlu 2022. gadā – iestāties par savām interesēm un nebūt vienaldzīgiem. Un kopīgā darbā mēs radīsim cilvēcīgāku, bagātāku un mūsdienīgāku Rīgu. Laimīgu Jauno gadu!
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
