Cik ļoti jānīst (vai varbūt - jāmīl) sava tauta, lai pateiktu: “Jūs bijāt Nabagi, esat Nabagi un būsiet Nabagi?”
Ivars Krūmiņš12.07.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jūrmalas “Saskaņas” deputāta Ņikitas Ņikoforova iecere Bulduros atvērt supermazcenu lielveikalu ar nezināmas izcelsmes precēm (ražots EU), kurā parasti iepērkas paši nabadzīgākie iedzīvotāju slāņi, ir spļāviens sejā ne tikai jūrmalniekiem. Tas norāda vai nu uz ”Saskaņas” tālredzību, netālā nākotnē paredzot graujošu ekonomisko krīzi Latvijā, kas radīs milzu armiju maksāt mazspējīgos, kuros vieglāk makšķerēt sociālistiskās un, iespējams, pat komunistiskās ievirzes noskaņotus vēlētājus, vai vēlmi radīt sociālo spriedzi. (Piezīme kas uz tēmu neattiecas: Ņ.Ņikiforovs beidzis Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtu, kas plašāk pazīstams arī kā čekas aģentu kalve).
Vēl viena mazcenas lielveikala ienākšana Latvijas tirgū ir ceļš mūsu lauksaimnieku un veikalnieku kā šķiras pakāpeniskai izputināšanai un iznīcināšanai, jo Eiropas subsidēto, lēto produktu invāzijai neesam konkurenti.
Vajag tikai nedaudz paskatīties nesenajā pagātnē uz aizsaulē aizgājušo “Interpegro”, “Saulītes” cenām un salīdzināt ar šodienas “Rimi” un “Maximu”, pat ņemot vērā inflāciju. Secinājumus vēlams izdarīt pašam.
Gan scenārijs “A”, gan scenārijs “B” neliecina par ilgtspējīgu un valstisku “Saskaņas” domāšanu. Par nožēlu.
Latvijai esot vienai no nabadzīgākajām Eiropas Savienības valstīm, kuru vadījušas un vada valdība, kas uzskata, ka valsts ir slaucama govs un dzīvot uz parāda ir “cool”, es sevi tomēr neuzskatu par tik nabadzīgu un nepatriotisku, lai, iestājoties šo jaunatveramo lielveikalu apmeklētāju rindā, kļūtu par mūsu pašu - Latvijas lauksaimnieku un tirgotāju kapraci.
Upurēt valsts ilgtspējīgas intereses ar populistiskiem paņēmieniem mirkļa politiskiem ieguvumiem var tikai vai nu galīgi nejēgas, vai nācijas ienaidnieki. Iejāt Saeimā ar šādu baltu Trojas zirgu būs nepateicīga Pirra uzvara.
Arī man gribas sist pa nenormāli badīgajiem “Rimi” un “Maxima” par viņu nesamērīgo peļņas kāri, taču nākotnē trāpīsim paši sev ar vēl augstākām monopolcenām par precēm, kurās vairāk dozētas ķīmijas (E…, E…, E … utt.) nekā paša izstrādājuma, cīnīsimies ar neizprotamām alerģijām, kļūstot par farmācijas izstrādājumu pastāvīgiem lietotājiem.
Jau šodien ēdam banānus, kurus ar herbicīdiem apstrādā katru otro dienu un strādnieki ražu novāc ķīmiskās aizsardzības tērpos. Labu apetīti!
Es ticu, ka Jūrmalā dzīvo cilvēki ar pārliecību par sevi un savām spējām un tikpat saprātīgiem deputātiem. Ar pārliecību par savu nākotni. Cilvēki, kuri nepazemojas pāris eirocentu priekšā.
Es arī ticu, ka Jūrmalas domes deputāti un daži domes ierēdņi pārredzamā nākotnē man atbildēs uz iesūtītajām vēstulēm ar lūgumu izteikt savu personisko viedokli par jauna lielveikala nepieciešamību Jūrmalā. Ticu un gaidu. Protams, ja viņi ir cilvēki ar savu viedokli.
P.S. Pirms kādam ko solīt, ir vērts izlasīt un arī ievērot Jūrmalas domes deputātu pieņemtos lēmumus, lai solījumi nepaliktu tikai tukši priekšvēlēšanu solījumi: „… Jūrmalā, nerodoties jauniem ceļiem ar ļoti intensīvu satiksmes plūsmu, jauna lielveikala būvniecība nav nepieciešama.” Šis izvilkums no Jūrmalas pilsētas domes lēmuma „Par Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijas 2010.- 2030.gadam apstiprināšanu”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
