Cik maksā premjera krēsls, un par cik politiskā tirgus tante to pārdos citai tantei
Jānis Kuzins*27.12.2015.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Latvija Ziemassvētku laiku aizvada ar demisionējušu valdību un neziņu par to, kas veidos nākošo valdību un kādas tajā būs partijas. Šobrīd 2016.gads izskatās diezgan neskaidrs, jo nav skaidrs, kā Latviju ietekmēs Rietumu un Krievijas attiecības un abpusējās sankcijas, bēgļu plūdi, kas tikai pieaug, eiro kritums un iespējamais naftas cenu pieaugums, kas nostiprinās Krievijas pozīcijas. Arī neskaidrs ir, kas valdīs Baltajā namā. Un arī Latvijas politiskajā tirgū ir neskaidrības, jo premjera krēsls ir nonācis politiskajā tirgū un tirgus jau devis sevi manīt.
Piemēram, lai pie šī krēsla dabūtu kādu tabureti, Latvijas Reģionu apvienība ziedoja deputātu A.Kaimiņu, kas partiju pameta, un M.Bondars vairs nesit ar kurpi pa Saeimas tribīni, bet ir gatavs kaut basām kājām iet pie varas partijām, lai tiktu koalīcijā.
Sākums tam visam arī nebija skaidrs: premjera krēslu nodod politiskajam tirgum viena politiskā tirgus tante, saka, ka krēslu nepārdod citai tirgus tantei, bet redz šinī krēslā galvenos tirgus uzraugus iekšlietās vai ārlietās, tie atsakās un saka, ka citai politiskā tirgus tantei tas ir vajadzīgāks, bet pret to iebilst viņas pašas partijas biedri no Vienotības un arī Nacionālā apvienība.
Žurnālisti un sabiedrība sāk runāt, ka, ja nevar atrast premjeru, jāskatās uz reitingiem - kuram no politiķiem tie augsti. Atkal neraža, sanāk, ka Saskaņas vadītājam Nilam Ušakovam vai Ventspils mēram Aivaram Lembergam, bet abi neder, jo viens, lai gan ir Saeimas vēlēšanu uzvarētājs un reitingu līderis, bija par krievu kā otro valsts valodu, otrs varbūt bija iesaistīts smagos finanšu noziegumos, kaut to neviens nav pierādījis un sabiedrībai tas nerūp, ja reiz reitingi ir augsti.
Zaļie zemnieki sāk meklēt savu zaļo zemnieku, kas varētu ieņemt premjera krēslu un pārliecībā saka, ka var atrast, tikai pilsētniekiem zemnieki ne visai patīk, nacionālisti ietur pauzi, viņus atbalsta M.Bondars, lai gan viņiem kandidāta nav. Te pēkšņi parādās ziņas no Ārlietu ministrijas, Latvijai jāizvirza Apvienoto Nāciju organizācijas ģenerālsekretārs, un Ārlietu ministrijai liekas, ka pienākas šis amats tieši Latvijai un jāizvirza bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga, viņa savukārt uzreiz paziņo, ka jēgas kandidēt nav, jo viss, kas nāks no Latvijas, Krievijas sankciju laikā tiks bloķēts no Krievijas puses.
Tad varbūt ārlietu ministram būtu prātīgi izvirzīt vismaz Vairu Vīķi-Freibergu par Latvijas premjerministri, tas būtu drosmīgi no viņa puses, tikpat drosmīgi, kā viņa atzīšanās par homoseksualitāti, - un tā parādīt, ka Latvijas premjerministra krēsls nav tirgus prece, ko viena tirgus tante ar grūtu sirdi nodod citai, bet gan Latvijas Republikā faktiski valsts vadītāja amats, ko ieņemt var arī bijušie prezidenti, ja ir spējas, vēlme un politiskais atbalsts to darīt.
Arī palasot interviju ar Vairu Vīķi-Freibergu, ka Latvija stagnē un atpaliek no citām Eiropas Savienības valstīm, ka vairs nav tāda uzrāviena kā pirms 10 gadiem, turklāt, ja eksprezidente arī atzīmē, ka pie vainas visam ir politisko partiju tirgus un ķildas, - tad ir vajadzīga persona, kas apmierinās lielāko daļu. Bet tad arī jāaicina eksprezidente, - ja ir viedoklis un redzējums, nav jāmāca citi, jāiet pašam un jādara. Domāju, Vaira Vīķe-Freiberga gūtu lielākās daļas Saeimas deputātu atbalstu kā valdības vadītāja, apvienojot maksimāli visas partijas valdībā un maksimāli attīstot ekonomikas izaugsmes tempus, Eiropas līdzekļu apguvi un citas reformas, kas iestrēgušas partiju ķildu dēļ.
Uzskatu, ka ir daudzas lietas, par kurām smelties idejas portālā manabalss.lv, kur cilvēki piedāvā savu redzējumu likumiem, bet diemžēl politiķi vēlāk šos ierosinājumus noraida, bet tad pēkšņi pēc pusgada paziņo, ka atbalsta, bet jau kā savus, - tā var mānīties ar opozīciju, bet ne ar sabiedrību un balsotājiem manabalss.lv. Vispār Ministru kabineta vai Rīgas domes līmenī vajadzētu ieviest līdzīgu sistēmu kā Saeimā, savācot pilsoņu parakstus, lai rosinātu lēmumus, bet mazākā apmērā, tā vajadzētu darīt arī citās pašvaldībās.
Un galvenajai prioritātei valdībai jābūt sociālajiem jautājumiem un ekonomikai. Nozīmīga ir arī pilnīga Eiropas Sociālās hartas ratifikācija, jo tās ir nozīmīgākais sociālais dokuments, pēc kura jaunajai valdībai vadīties un par kuras ratifikāciju arī tiek vākti paraksti no iedzīvotāju puses manabalss.lv.
Šobrīd lielo ģeopolitisko notikumu iespaidā Latvijas valdība ir aizrāvusies ar ārpolitiku un aizsardzību, aizmirstot par Latvijas problēmām, - reizēm šķiet, ka te kāds gribētu izskatīties tik ietekmīgs kā Rietumeiropas valstu vadītāji vai arī Ukrainas revolūcijas līderi, bet aizmirst par to, kas Latvijā notiek šodien un kas notiks rīt. To varēja saprast šogad, jo bijām prezidentūras valsts ES, galvenā prioritāte - ārlietas un aizsardzība, bet tā jau ir pagātne, un jādomā par nākotni. Diezin vai Solvitas Āboltiņas vīra uzņēmumā ir tik daudz ātrās palīdzības auto, lai palīdzētu pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem un klātnākošajiem bēgļiem, - kaut gribētos cerēt, protams, ka ir. Priecīgus Ziemassvētkus, un lai laimīgs jaunais gads!ac
* Latvijas arodbiedrību apvienības valdes priekšsēdētājs, laikraksta “Gazeta PIK” redaktors
Foto - @texxxti
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
