Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tad kā ir – esam pieraduši vai ir apnicis, ka mūs salīdzina ar kaimiņiem? Lietuviešiem un igauņiem. Ar slēptāku vai mazāk slēptu mājienu, ka esam atpalicējos. Patiesību sakot, pasaulē, ārpus mūsu vides un mediju telpas vairs nesalīdzina. Mūs salīdzina ar Rumāniju un Bulgāriju, un tam ir pamats.

Igauņu ekspremjera posts kārtējo reizi parādīja atšķirību. Mentalitātē, racionalitātē, būtiskā un nebūtiskā atšķiršanā. Bet ir, kā ir. Igaunijas ekspremjers publiski pauž sašutumu par to, par ko Latvijā ne esošais premjers, ne bijušie premjeri nebilst ne vārda. Un tā ir situācija mūsu banku sektorā.

Īss ieskats vēsturē. 2018. gada pavasarī ASV Valsts kases departaments, kurš cīnās ar pašmāju un starptautiskajiem naudas mazgātājiem un terorisma finansētājiem, – FinCen (Financial Crimes Enforcement Network), paziņoja, ka pēc 60 dienām no paziņojuma iznākšanas brīža plāno Latvijas komercbanku ABLV iekļaut sankcionēto finanšu institūciju sarakstā. Banka izbeidzās dienās 14, paziņoja par pašlikvidāciju. Starp citu - tā arī netika iekļauta sankcionēto sarakstā joprojām. Nekādi tālākie paziņojumi, lēmumi vai tiesvedība ne no ASV, ne Eiropas vai kādām citām iestādēm nesekoja.

Bet stāsts šis nav par ABLV. Šis stāsts ir par to, kas sekoja un kas seko joprojām.

Mūsu valsts vadītāji ar lielu entuziasmu metās apliecināt lojalitāti FinCen paziņojumam. Sekoja valsts augstāko amatpersonu publiski paziņojumi, tai skaitā no Saeimas tribīnes. Paziņojumu būtība - mēs ar visu bardzību valstiski metīsimies virsū naudas atmazgātājiem un terorisma finansētājiem.

Pie mums sāka braukāt visādi Eiropas garlaikotie birokrāti, kuri nu mūs biedēja par iekļaušanu visādu tumšu nokrāsu sarakstos. Blakus Irānai. Bet kā nu ne - jo nu bija atrasts peramais. Turklāt peramais pats novilka bikses un pagriezās. Katram birokrātam jāpierāda sava eksistence, arī Eiropā.

Tad premjers Kariņš izdomāja, ka ir sācies Latvijas komercbanku nozares “kapitālais remonts”. Tika izveidota organizācija, kuru nosauca par Finanšu izlūkošanas dienestu (FID). Es nejautāšu par cilvēku lielummānijas apmēru, lai organizāciju Latvijā šādi nosauktu. Kaut gan, ja mēs kosmosu pētām… Labi, bet arī ne par to ir stāsts.

Tika nomainīta FKTK (vietējais komercbanku uzraugs) vadība. Iepriekšējais vadītājs, lai arī amatā bija nonācis kā iepriekšējā Latvijas Bankas vadītāja (kuru tagad tur aizdomās par smagu noziegumu izdarīšanu – koruptīvām darbībām) uzticības persona, ar laiku, sevišķi noslēdzošajā posmā bija sācis uzdot pareizus jautājumus un ieņēma negaidīti drosmīgu pozīciju. Viņš nederēja “kapitālā remonta” darbiem.

FKTK turpināja jau pirms tam iesākto komercbanku sodīšanu - rindā tika noliktas un sodītas pārējās nerezidentus apkalpojošas bankas (izņemot Rietumu banku, kas ir ļoti interesanti Dombrovska kreditētā neveiksmīgā ģimenes biznesa kontekstā) ar daudzciparu sodiem. Ar nerezidentus apkalpojošām neaprobežojās. Savus “tiketus” saņēma arī “pareizās” bankas. Interesenti interneta dzīlēs var sameklēt - cik, kuram, par ko?

Valdība un regulators (FKTK) izstrādāja normatīvos dokumentus, veica izmaiņas likumdošanā, kuras pēc būtības bankām uzliek tiesībsargājošo iestāžu funkcijas. Vēl vairāk, Latvijā likumdošana finanšu sfērā atceļ nevainīguma prezumpciju. Klientam var likt pierādīt naudas izcelsmes legalitāti. Nevis policijai un prokuratūrai ir jāpierāda tās nelegālā, kriminālā izcelsme.

Paralēli tam regulāri publika tiek izklaidēta ar dažādu, tai skaitā pretterorisma, ātrās reaģēšanas vienību uznācieniem. Medijos tiek uzturēta gaisotne, kura paskaidro visu pieminēto procesu vitālo nepieciešamību. Par attieksmi pret nerezidentiem, to investīcijām un uzturēšanās atļaujām šajā rakstā neminēšu neko. Tāpat skaidrs, kas tur notika un notiek.

Ko mēs esam ieguvuši? Mūsu atlikušās komercbankas ir iebiedētas un, lai sevi pasargātu no nākamā soda, izvirza visneiedomājamākās prasības saviem klientiem – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Banka mierīgi var slēgt kontu, neko nepaskaidrojot. Banka mierīgi var pieprasīt manu konta izrakstu citā bankā. Banka mierīgi var slēgt manu kontu, jo nesaprot manu biznesu. Un tā var turpināt bez gala. Banka vienkārši var nepaskaidrot nevienu no saviem lēmumiem.

Un jūs domājat, ka tā ir tikai jums? Viena vai pat divas Latvijā esošas komercbankas ar skandināvu kapitālu aizvēra vienam no veiksmīgākajiem Latvijas uzņēmumiem, mūsu lepnumam un flagmanim, eksportētājam, strādājošam IT jomā, kontu, jo esot pārāk liels USD maksājumu skaits! Un es aicinu, pirmkārt, nepārmest bankai. Tā ir komerciāla struktūra, kura nevar atļauties maksāt sodus.

Es esmu pārliecināts, ka jums katram būtu kas sakāms šajā sakarā, katram būtu pieredze, kuru aprakstīt. Bet arī šis nav raksta mērķis.

Kāds tad ir raksta mērķis?

Lai arī mūsu bēdu stāsts banku nozarē sākās ilgi pirms minētajiem notikumiem 2018. gadā (tam mēs veltīsim laiku citreiz un detalizēti. Būs interesanti, apsolu), raksta mērķis ir uzdot jautājumu premjeram Kariņam un pārējai plejādei amatpersonu, kuri, sākot no 2018. gada pavasara, aktīvi darbojušies “kapitālā remonta” ietvaros - vai viņi saprot, kādas sekas ir viņu pieņemtajiem lēmumiem?

Vai premjers Kariņš ir dzirdējis, ka Latvijas pilsoņi pietiekamā daudzumā atrod darbu Centrāleiropas komercbankās, tādas eksotiskās zemēs kā Šveice, Luksemburga, Lihtenšteina? Un tie ir pilsoņi, kuri Latvijā radīja jūtamu pievienoto vērtību – lasi – maksāja lielus nodokļus, tagad to šeit vairs nedara. Un šie Latvijai nevajadzīgie cilvēki arī netērē šeit vairs neko.

Vai premjers Kariņš ir dzirdējis, ka Latvijas iedzīvotājiem slēdz kontus komercbankas, terorizē tos? Vai premjers Kariņš ir dzirdējis, kā Latvijas uzņēmēji ver kontus citu Eiropas valstu bankās, jo šeit notiekošais nav saprotams/izturams? Nesen mans paziņa, rūpnīcas īpašnieks, paziņoja - mēs pārvācāmies uz Somiju. Cits man saka - kāds lielais kravu pārvadātājs uz Vāciju. Stāstu ir nebeidzami daudz.

Jeb premjers Kariņš teiks, ka visi šie mūsu cilvēki, viņu darbības atbilst Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (fantastiskā burtu kombinācija NILLTF) pazīmēm? Šeit, Latvijā, dzīvojot?

Jeb varbūt mēs vienkārši buram drāmu, lai ierēdņiem būtu ko darīt? Radām problēmu, ar to cīnāmies, ziņojam par panākumiem, viens otram aplaudējam. Vēl interesanta tēma ir šiem pasākumiem piešķirtās pilnvaras un finansējums. Nauda atradās. Protams, ka atradās, jo tas atbilst politiskajai gribai un redzējumam. Man klaviatūra nodilusi un trīs telefoni nomainīti, rakstot, kam nauda neatradās mūsu valstī…

Rezumējot. Vai premjers Kariņš un viņa svīta var nosaukt cenu “kapitālajam remontam”? Cik un ko mēs esam ieguvuši? Cik daudzās naudas finanšu un citās investīcijās ieplūda Latvijā? Cik konti ir aizvērti? Cik uzņēmumi un investori ir aizdzīti? Kāda ir bijusi cena “kapitālajam remontam”? Vai tik ne tikpat viennozīmīgi līdzīga “veiksmes stāsta” cenai? Cik mēs zaudējām šajā pašiznīcinošajā “kapitālajā remontā”? Tāds ir mans noslēdzošais jautājums.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...