Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?

Polijas interneta portāls “wnp.pl” raksta, ka ģeogrāfiskais novietojums, valsts potenciāls un valdības proamerikāniskā attieksme padara Poliju par NATO austrumu flanga līderi. 2023. gadā Polija aizsardzībai tērēja visvairāk attiecībā no visām NATO dalībvalstīm - 3,9% no IKP. ASV šim mērķim tērēja 3,5% no IKP. Uzsvērts, ka austrumu blokā Čehija un Bulgārija pagaidām netiek galā ar 2% piešķiršanu aizsardzībai no IKP. Atgādināts, ka pat Slovākija un Ungārija, par spīti to negatīvajai attieksmei pret militāro palīdzību Ukrainai, turpina modernizēt savas armiju. Baltijas valstu aizsardzības aktivitātes tiek vērtētas kā konstruktīvas un koordinētas.

Jau pērn Polija sāka intensīvi papildināt savu bruņojumu. 2023. gada vasarā Polijas pilsētas Ščecinas ostā tika izkrauti ASV ražotie tanki “Abrams”. Polija turpinās pretraķešu aizsardzības sistēmas “Patriot” iegādes procedūras. No ASV piegādātie tanki tiek dislocēti valsts austrumu daļā. Paredzēts, ka Polija saņems vēl 102 “Abrams” tankus. Līdz šim tos izmantoja ASV jūras kājnieki.

Polija noslēgusi līgumu arī par 250 jaunu, modernāku tanku iegādi. ASV aizsardzības ministrija paziņoja, ka Polija saņems vēl 48 pretraķešu sistēmas “Patriot” un raķešu radarus, kuru kopējā vērtība var sasniegt 15 miljardus dolāru. Polija faktiski ir kļuvusi par bruņošanās līderi Eiropas Savienībā, tā sākusi aktīvi ražot dronus un pretdronu sistēmas, iepērk haubices 2,4 miljardu dolāru vērtībā.

Kas notiek Latvijā? Latvijas militārais budžets 2024. gadā varētu pārsniegt vienu miljardu eiro, bet 2025. gadā - 1,1 miljardu eiro. Visu trīs Baltijas valstu mērķis ir atvēlēt aizsardzībai 3% no IKP . Polijas medijs “wnp.pl” raksta: “Igaunija piešķir 86 miljonus eiro, lai palielinātu sabiedrības spēju tikt galā ar krīzes situāciju. Aizsardzības izdevumiem gada budžetā bija atvēlēti 1,33 miljardi eiro. Savukārt Lietuvas aizsardzības budžets 2024. gadā veidos 2,06 miljardus eiro jeb 2,71% no IKP, ieskaitot 134,8 miljonus eiro, kas iegūti no banku veiktās pagaidu solidaritātes iemaksas. Militārās infrastruktūras attīstībai tiks tērēti 309 miljoni eiro. Gandrīz 645 miljoni eiro tiks izmantoti ieroču modernizācijai un militārajām piegādēm.”

Poļi atzinīgi vērtē Latvijas sekošanu pārējo Baltijas valstu piemēram, pērn atgriežoties pie vispārējās karaklausības sistēmas. Atgādināts, ka Lietuva obligāto militāro dienestu atjaunoja pēc tam, kad Krievija 2014. gadā anektēja Krimu. Lietuvas bruņotajos spēkos ir 15 000 aktīvā dienesta cilvēku un 2400 civiliedzīvotāju. Brīvprātīgajā valsts aizsardzības dienestā, kas atbalsta armiju, ir ap 100 000 rezervistu. Igaunijā, kur tikai 1,2 miljoni iedzīvotāju, ir nelieli aktīvie bruņotie spēki - 6000 karavīru. Taču tai ir rezerves spēki, kuri palielināti no 26,7 tūkstošiem 2023. gadā līdz 43,7 tūkstošiem karavīru. Rezervisti tiks mobilizēti, ja izsludinās karastāvokli.

Krievijas politiķi turpina publiski atgādināt, ka visas bijušās PSRS teritorijas Krievija uzskata par savējām - tā esot bijusī impērijas teritorija, kas nu steidzami jāatjauno. Līdz ar to no Latvijas NBS puses apgalvot, ka Latvija ir tieši tādā pašā drošībā kā Spānija, Francija un Itālija, ir muļķīgi. Nav ziņu, ka Krievijas armijnieki būtu izstrādājuši, piemēram, Sardīnijas vai Korsikas ieņemšanu. Taču attiecībā uz Latviju tādi plāni ik pa brīdim tiek tiražēti sociālajos tīklos. Tāpēc aizvien aktuāli jautājumi par Latvijas reālajām spējām aizstāvēties. Tos esam nosūtījuši Aizsardzības ministrijai.

1. Jau ir pagājis mēnesis kopš paziņojumiem par dronu koalīcijas izveidi. Cik dronu jau ir nodots Ukrainai? Un cik tādu dronu būs Latvijai?

2. 2023. gada 22. jūnijā Saeima pieņēma militārā poligona “Sēlija” izveides likumu, nosakot priekšnoteikumus jauna militārā poligona “Sēlija” izveidei Jēkabpils un Aizkraukles novadu teritorijās. Kādā attīstības stadijā ir Sēlijas militārais poligons?

3. Latvija ir parakstījusi līgumu ar ASV par HIMARS raķešu artilērijas sistēmu un munīcijas iegādi par summu 180 miljoni ASV dolāru (164, 2 miljoni eiro). Kad šis līgums tiks realizēts?

4. Janvārī Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksmē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu. Kādā stadijā šobrīd ir šīs līnijas būvniecība?

5. Kad un kurš izstrādās iedzīvotāju civilās aizsardzības plānu? Kad iedzīvotāji tiks informēti par to? Šobrīd neviens nezina, ko darīt iespējamo kara draudu apstākļos.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...