Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?
Elita Veidemane, Neatkarīgā24.03.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Polijas interneta portāls “wnp.pl” raksta, ka ģeogrāfiskais novietojums, valsts potenciāls un valdības proamerikāniskā attieksme padara Poliju par NATO austrumu flanga līderi. 2023. gadā Polija aizsardzībai tērēja visvairāk attiecībā no visām NATO dalībvalstīm - 3,9% no IKP. ASV šim mērķim tērēja 3,5% no IKP. Uzsvērts, ka austrumu blokā Čehija un Bulgārija pagaidām netiek galā ar 2% piešķiršanu aizsardzībai no IKP. Atgādināts, ka pat Slovākija un Ungārija, par spīti to negatīvajai attieksmei pret militāro palīdzību Ukrainai, turpina modernizēt savas armiju. Baltijas valstu aizsardzības aktivitātes tiek vērtētas kā konstruktīvas un koordinētas.
Jau pērn Polija sāka intensīvi papildināt savu bruņojumu. 2023. gada vasarā Polijas pilsētas Ščecinas ostā tika izkrauti ASV ražotie tanki “Abrams”. Polija turpinās pretraķešu aizsardzības sistēmas “Patriot” iegādes procedūras. No ASV piegādātie tanki tiek dislocēti valsts austrumu daļā. Paredzēts, ka Polija saņems vēl 102 “Abrams” tankus. Līdz šim tos izmantoja ASV jūras kājnieki.
Polija noslēgusi līgumu arī par 250 jaunu, modernāku tanku iegādi. ASV aizsardzības ministrija paziņoja, ka Polija saņems vēl 48 pretraķešu sistēmas “Patriot” un raķešu radarus, kuru kopējā vērtība var sasniegt 15 miljardus dolāru. Polija faktiski ir kļuvusi par bruņošanās līderi Eiropas Savienībā, tā sākusi aktīvi ražot dronus un pretdronu sistēmas, iepērk haubices 2,4 miljardu dolāru vērtībā.
Kas notiek Latvijā? Latvijas militārais budžets 2024. gadā varētu pārsniegt vienu miljardu eiro, bet 2025. gadā - 1,1 miljardu eiro. Visu trīs Baltijas valstu mērķis ir atvēlēt aizsardzībai 3% no IKP . Polijas medijs “wnp.pl” raksta: “Igaunija piešķir 86 miljonus eiro, lai palielinātu sabiedrības spēju tikt galā ar krīzes situāciju. Aizsardzības izdevumiem gada budžetā bija atvēlēti 1,33 miljardi eiro. Savukārt Lietuvas aizsardzības budžets 2024. gadā veidos 2,06 miljardus eiro jeb 2,71% no IKP, ieskaitot 134,8 miljonus eiro, kas iegūti no banku veiktās pagaidu solidaritātes iemaksas. Militārās infrastruktūras attīstībai tiks tērēti 309 miljoni eiro. Gandrīz 645 miljoni eiro tiks izmantoti ieroču modernizācijai un militārajām piegādēm.”
Poļi atzinīgi vērtē Latvijas sekošanu pārējo Baltijas valstu piemēram, pērn atgriežoties pie vispārējās karaklausības sistēmas. Atgādināts, ka Lietuva obligāto militāro dienestu atjaunoja pēc tam, kad Krievija 2014. gadā anektēja Krimu. Lietuvas bruņotajos spēkos ir 15 000 aktīvā dienesta cilvēku un 2400 civiliedzīvotāju. Brīvprātīgajā valsts aizsardzības dienestā, kas atbalsta armiju, ir ap 100 000 rezervistu. Igaunijā, kur tikai 1,2 miljoni iedzīvotāju, ir nelieli aktīvie bruņotie spēki - 6000 karavīru. Taču tai ir rezerves spēki, kuri palielināti no 26,7 tūkstošiem 2023. gadā līdz 43,7 tūkstošiem karavīru. Rezervisti tiks mobilizēti, ja izsludinās karastāvokli.
Krievijas politiķi turpina publiski atgādināt, ka visas bijušās PSRS teritorijas Krievija uzskata par savējām - tā esot bijusī impērijas teritorija, kas nu steidzami jāatjauno. Līdz ar to no Latvijas NBS puses apgalvot, ka Latvija ir tieši tādā pašā drošībā kā Spānija, Francija un Itālija, ir muļķīgi. Nav ziņu, ka Krievijas armijnieki būtu izstrādājuši, piemēram, Sardīnijas vai Korsikas ieņemšanu. Taču attiecībā uz Latviju tādi plāni ik pa brīdim tiek tiražēti sociālajos tīklos. Tāpēc aizvien aktuāli jautājumi par Latvijas reālajām spējām aizstāvēties. Tos esam nosūtījuši Aizsardzības ministrijai.
1. Jau ir pagājis mēnesis kopš paziņojumiem par dronu koalīcijas izveidi. Cik dronu jau ir nodots Ukrainai? Un cik tādu dronu būs Latvijai?
2. 2023. gada 22. jūnijā Saeima pieņēma militārā poligona “Sēlija” izveides likumu, nosakot priekšnoteikumus jauna militārā poligona “Sēlija” izveidei Jēkabpils un Aizkraukles novadu teritorijās. Kādā attīstības stadijā ir Sēlijas militārais poligons?
3. Latvija ir parakstījusi līgumu ar ASV par HIMARS raķešu artilērijas sistēmu un munīcijas iegādi par summu 180 miljoni ASV dolāru (164, 2 miljoni eiro). Kad šis līgums tiks realizēts?
4. Janvārī Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksmē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu. Kādā stadijā šobrīd ir šīs līnijas būvniecība?
5. Kad un kurš izstrādās iedzīvotāju civilās aizsardzības plānu? Kad iedzīvotāji tiks informēti par to? Šobrīd neviens nezina, ko darīt iespējamo kara draudu apstākļos.
Seko mums 
Kaspars Briškens uzsver, ka pirmajā gadā satiksmes ministra amatā ir izdevies īstenot un iniciēt virkni pasākumu un projektu, kas dod pozitīvu pienesumu izvirzītajām prioritātēm – virzībai uz zaļo kursu, drošības un piekļūstamības nodrošināšanai, labas pārvaldības ieviešanai un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai. Piemēram, tilta pār Salacu Salacgrīvā rekonstrukcijas uzsākšana, rasts finansējums, lai četrkāršotu vidējā ātruma mērīšanas ierīču skaitu, ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā drošākai mikromobilitātei, birokrātijas mazināšana elektronisko sakaru attīstībai un 5G iespējošanai.
Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā valsts pārvaldīšanai. Tā sekas vēl izjutīsim.
"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs. Kas mani pārsteidza?
Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un tos izskaidrot sabiedrībai. Pirms tam arī partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Saeimas deputāti aicināja vākt parakstus Briškena demisijas pieprasījumam.
Mario Dragi brīdina par ES sabrukumu, ja nenotiks radikālas pārmaiņas. Cik var saprast no vēstījuma, tad Mario Dragi uztraucas, ka ES kuģis virzās nepareizā virzienā kur priekšā pa kursu ir pamatīgs aizbergs.
Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks” tendenciozitāti ievietojis šādu ierakstu.
Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos, bet esošā kārtība un valstis, manuprāt, sabruks 20-30 gadu laikā. Apsvērsim dažu praktiskus jautājumus, kā rīkoties.
Pa tam laikam Latvijas Televīzija uzbliezusi vēl vienu anonīmu vēstuli, kas ir tā kā atbildes vēstule uz savu pašu pirms tam rakstīto vēstuli. Jeb, kā Eriks Stendzenieks to ekstviterā apraksta: “Nu, cilvēki runājas paši ar sevi, atbild uz savām vēstulēm Hermanim par viņa domām un viņu raidījumu. Paškomunikācija ir ļoti svarīga, es arī strīdos ar sevi, kad mauriņu pļauju.”
Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi, kādas “ziepes ir savārītas”, svarīgi to skaisti iesaiņot un iebarot publikai.
