Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jaunie AS “Sadales tīkls” (ST) tarifi jau augusta rēķinā daudziem elektroenerģijas lietotājiem radīs šoku. Oficiāli izskan informācija, ka tarifs pieaugs vidēji tikai par 32%. Daudziem tas šķiet nebūtiski, jo nav noskaidrojuši, kā būs tieši viņiem.

To var un vajag izdarīt ST mājaslapā, atverot Tarifu kalkulatoru, ievadot savus elektroenerģijas skaitītāja pieslēguma datus un prognozēto elektroenerģijas patēriņu – tā katrs lietotājs var precīzi uzzināt, cik būs jāmaksā pēc 01.07.2023. par AS “Sadales tīkls” pakalpojumiem, un laikus izvēlēties tarifu “Speciālais-1”, ja lietotājam tas ir izdevīgāk, jo pēc 01.07. visiem lietotājiem tiks piemērots tarifs “Pamata-1”.

Tas katram būs individuāli, un arī kopējais elektroenerģijas maksas pieauguma procents būs galvenokārt atkarīgs no patērētās elektroenerģijas daudzuma un cenas. Ja netērēs nemaz, tad pēc 01.07. ST automātiski piemēros “Pamata-1” tarifu.

Dati nav pieejami

Kā ir valstī kopumā? Salikt aprēķinus rakstam pievienotajā tabulā nebija nemaz tik vienkārši. Izrādās, ka dati par elektroenerģijas lietotājiem pēc pieslēguma jaudas lieluma nemaz nav publiski pieejami. Palīdzēja viens Saeimas deputāts, kuram pēc pieprasījuma ST sniedza diezgan skopus un aptuvenus datus par lietotājiem, atkarībā no pieslēguma jaudas.

Rodas jautājums – vai tiešām ST nav precīzu datu, kurus var un vajag izmantot aprēķinos? Es domāju, ka ir. Jo kā tad Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) varētu tik precīzi noteikt, cik un kam “par jaudas uzturēšanu” ir jāmaksā? Tomēr rodas šaubas! Vai tas precīzi ir ievērots, un cik precīza ir ST izdevumu struktūra, lai tik precīzi aprēķinātu, ka mājsaimniecībām jāmaksā tik atšķirīgi maksājumi par ST pakalpojumiem?

Godājamie lasītāji, rūpīgi izpētiet tabulu, jo arī jums radīsies šaubas un jautājumi, kāpēc tā!

ST tarifa plāna izmaiņas pēc 01.07.2023. “Pamata-1”

Maksa mēnesī

Maksa gadā

Maksa mēnesī

Maksa gadā

Pieaugums

Pieaugums

1 fāze

Lietotāju skaits

līdz 01.07.

līdz 01.07.

pēc 01.07.

pēc 01.07.

%

Jauda

EUR/vienam lietotājam

milj. EUR

EUR/vienam lietotājam

milj. EUR

milj. EUR

16A

~521000

1 ,24

7,752

6,08

38,012

30,26

390,4

20A

~174000

1 ,24

2,589

7,60

15,869

13,28

512,9

25A

~24000

1 ,24

0,357

9,50

2,736

2,379

666,4

32A

~12000

1 ,24

0,179

12,60

1,814

1,635

913,4

40A

~4000

1 ,24

0,060

15,20

0,73

0,670

1116,7

~735 000

10,937

59,161

48,224

440,9

3 fāzes

16A

~87000

3,20

3,340

14,72

15,368

12,028

360,1

20A

~58000

4,00

2,784

18,40

12,806

10,022

360,0

25A

~52000

5,00

3,120

23,00

14,352

11,232

360,0

32A

~35000

6,40

2,688

29,44

12,365

9,677

360,0

40A

~18000

8,00

1,728

36,80

7,949

6,221

360,0

~250 000

13,660

62,84

49,180

360,0

Kopā

~985 000

Kopā mājsaim-niecībām

24,597

122,001

~97,404

396,0

Valstī kopā ir ~1,108 miljoni elektroenerģijas lietotāju, kas izmanto ST pakalpojumus.

Maksa ir atspoguļota bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Lai uzzinātu faktisko maksu, visiem skaitļiem ir vēl jāpieskaita PVN. Tātad, ja 1F 40A pieslēguma lietotājs mēnesī maksāja 1,50 EUR, t.sk. PVN 0,26 EUR , tad pēc 01.07. lietotājs maksās 18,39 EUR, t.sk. PVN 3,19 EUR. Valstij kopumā no tarifu paaugstinājuma “par jaudas nodrošinājumu”, kas ir fiksētais maksājums, sagaidāmi papildu ieņēmumi no PVN ~20 miljoni EUR gadā.

Neskaidrs pakalpojums

Apskatot tabulu, lielākajai daļai lietotāju uzreiz rodas jautājums – kāpēc līdzšinējo 1,24 EUR vietā jāmaksā 6,08 EUR mēnesī? Kāds tam ir iemesls? Ar kādiem konkrētiem aprēķiniem tas ir pamatots? Aptuveni 4000 lietotājiem būs apjukums, jo tiem būs jāmaksā 12 reizes vairāk. Kas ir noticis, ja līdz 01.07.2023. 1F pieslēguma lietotāji ar atšķirīgu jaudu maksāja vienādu cenu, bet tagad atšķirība ir četras reizes? Kāda uzskaite to apliecina? Tā varētu turpināt par katru lietotāju grupu pēc pazīmes “par jaudas uzturēšanu” atkarībā no drošinātāja ampēriem. Pieauguma procenti ir attiecināmi uz maksu, nevis lietotājiem.

Kas vispār ir ST pakalpojums “par jaudas uzturēšanu”, kuram gatavojas tērēt vairāk nekā 120 miljonus EUR? Kādi praktiskie darbi notiek vai notiks, lai “par jaudas uzturēšanu” būtu jāmaksā? Līnijas, kabeļus un transformatorus taču nemainīs? Pieslēgumi fiziski taču ir tādi, kā ir, un pa tiem var pievadīt lielu jaudu. Varbūt to labāk saukt par “abonementa maksu” vai koriģēt piegādes izmaksas?

Tomēr lielākais mulsums rodas, kad redzi kopējo summu, ko “par jaudas uzturēšanu” papildus iekasēs no mājsaimniecībām, t.i. ~97,404 miljonus EUR gadā. Kā tad tā? Tarifu projektā bija paredzēts papildus “tikai” 65 miljoni EUR. Skaitļi rāda, ka tikai no mājsaimniecībām vien jau sanāk par 32 miljoniem vairāk, nekā ieplānots tarifā.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem no pārējiem ~123 000 lietotājiem arī “par jaudas nodrošināšanu” papildus iekasēs ~8 miljonus EUR. Šiem lietotājiem ST datu atšifrējumu pēc jaudas lieluma vispār neiedeva, tāpēc novērtējums ir ļoti piesardzīgs. Tas veidots, rūpīgi izpētot veco un jauno tarifu atšķirības un aptuveni sadalot lietotājus pēc jaudas lieluma un izmantojot Tarifu kalkulatoru.

Maksājumi var samazināties

Tātad papildus tarifam jau sanāk ~40 miljonu EUR “par jaudas uzturēšanu”. Nodrošinājums pamatīgs, ja kaut kas nebūs tā. Kas var nebūt “tā”?

Pirmkārt, ja lietotāji maz tērēs elektroenerģiju, var samazināties ST ieņēmumi par piegādi, kas ir ST otrs maksājums, saukts “maksa par elektroenerģijas piegādi”. Diemžēl elektroenerģijas patēriņš jau vairākus gadus samazinās dažādu iemeslu dēļ. Tas nepavisam nav labi, jo nevairo iedzīvotāju labklājību un valsts attīstību. Ja elektroenerģijas patēriņš saglabāsies 2022.gada līmenī, proti 6241 GWh, tad ST par piegādi nesaņems ~5,5 miljonus EUR, jo piegādes tarifs ir samazināts tikai par 2,2%, bet nav arī vairs nakts tarifa, kas bija mazāks nekā apstiprinātais.

Otrkārt, ja lietotāji atteiksies no lielākas jaudas un pāries uz mazāku jaudu. Uz to arī aicina ST amatpersonas un ne tikai tās. Kāpēc jāpazemina komforta līmenis? Tas neveicinās progresu, jo elektroenerģijas plašāka izmantošana gan mājsaimniecībās, gan ražošanā, gan pakalpojumu jomā ir valsts attīstības jautājums. It sevišķi, ņemot vērā Eiropas Savienības “Zaļo kursu”, kuŗā paredzēts pāriet uz elektroauto, izmantot apkurei siltumsūkņus u.c. pasākumi, kur izšķiroša loma paredzēta elektroenerģijas plašākai lietošanai, tātad arī jaudas nodrošināšanai. Vai ST un SPRK ir prognozējuši šo skaitu un iespējamo summu? Cik liela tā ir? Un cik liela būs maksa, ja vajadzēs atkal palielināt pieslēguma jaudu?

Treškārt, var izmantot tarifu “Speciālais-1”, t.i. mazāk maksāt par “jaudas uzturēšanu”, bet vairāk par elektroenerģijas piegādi. Aprēķini parāda, ka lielākajam lietotāju skaitam ar 1F un 16A pieslēgumu speciālo tarifu vajadzētu izvēlēties tikai tad, ja elektroenerģijas patēriņš ir mazāks par 360 KWh gadā, un ar 3F 16A pieslēgumu – ja elektroenerģijas patēriņš ir mazāks par 900 KWh gadā. Cik tādu būs un kāda summa sanāks? Labs jautājums, uz ko vajadzētu atbildēt ST un SPRK.

Aprēķini nav caurskatāmi

Šie trīs nezināmie var samazināt tarifā jau iestrādātos aptuveni 105 miljonus EUR. Par cik? Vajadzētu vizmaz par 40 milj. EUR, lai nebūtu vairāk par 65 miljoniem EUR, kas bija paredzēti tarifu projektā! Vai tā būs? Nepamet sajūta, ka tarifi nav caurspīdīgi. Elektroenerģijas lietotāji ir tiesīgi zināt precīzus aprēķinus un pamatojumu, kāpēc viņiem ir jāmaksā tik un ne savādāk. Labas pārvaldības piemērs būtu, ja līdz 01.06.2023. katrs lietotājs būtu saņēmis izsmeļošu paskaidrojumu par to, kāpēc ar 01.07. tiem ir jāmaksā vairāk un par ko.

Tomēr līdz tam vēl ir jāizaug, jo vienkāršāk lietotāju ir nostādīt fakta priekšā – jāmaksā, un viss! Apgalvojums, ka tagad nebūs nevienam jāmaksā šķērssubsīdijas, jo līdz šim uzņēmumi ir maksājuši par mājsaimniecībām, nav ticams, jo tam nekur nav atrodami skaitliski pamatojumi. Joprojām nav saprotama tāda maksājumu diferenciācija, jo nav uzskaites par izdevumiem, kas radušies konkrētiem lietotājiem pēc pazīmes “par jaudas uzturēšanu”. Arī AS “Sadales tīkls” pārskatā nav detalizēta pārskata par izdevumu struktūru.

Lietotāji atceras, ka pirms “Latvenergo” sadalīšanas par mājsaimniecību vidējo elektroenerģijas patēriņu ~175 KWh mēnesī bija jāmaksā ~14 EUR, kur bija iekļauts viss – gan elektroenerģijas cena, gan piegāde, gan uzturēšana. Tagad par to pašu jāmaksā no 58 EUR līdz pat 95 EUR, atkarībā no pieslēguma veida, pie vidējās elektroenerģijas cenas 0,2 EUR/kWh. Apskaužams progress.

Tarifu politikai bija jābūt vērstai uz elektroenerģijas patēriņa palielināšanu, lai veicinātu valsts attīstību. Tagad tā nav!

Varbūt Saeimas atbildīgo komisiju deputāti iedziļināsies šajos jautājumos un skaidros tos sabiedrībai? Lai nebūtu tā, ka “elektrība ir tumša lieta, kas gaiši spīd”, bet elektroenerģijas biržas cena un ST tarifi ir vēl tumšāka lieta!

* kustība “Par pašpietiekamu elektroenerģiju”.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...