Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lembergu ģimenes arestētās mantas glabātājs, Šveices advokāts Rūdolfs Meroni ir zaudējis savu ilggadējo neredzamo vairogu. Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde jūlija vidū ir sākusi kriminālprocesu par piesavināšanos un naudas atmazgāšanu, un, lai gan pašam O. Meroni šajā kriminālprocesā nekāda statusa vēl nav, Dienas avoti tiesībsargāšanas iestādēs apliecina, ka tas ir tikai laika jautājums.

Meroni saskāries ar likteņa ironiju

Aivara Lemberga kriminālprocess 2008. gadā līdz tiesai nonāca, lielā mērā pateicoties viņa un kompanjonu savulaik noalgotā Šveices advokāta R. Meroni lēmumam pāriet „pretējā nometnē” un sākt aktīvi sadarboties ar izmeklēšanu, sniedzot apjomīgas liecības un nododot izmeklētājiem iespaidīgus dokumentu un informācijas apjomus.

Tieši pēc R. Meroni „dezertēšanas” Ģenerālprokuratūra A. Lembergam 2006. gadā uzrādīja apsūdzību kukuļņemšanā, amatpersonas ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanā un noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanā. Savukārt Šveices advokāts neformālā apmaiņā pret šo „pakalpojumu” ieguva tiesības valsts vārdā pārvaldīt Lembergu ģimenes ofšoros noslēpto mantu, kurai draud konfiscēšana.

Tagad, desmit gadus pēc A. Lemberga kriminālprocesa nodošanas tiesai pats R. Meroni ir nonācis savam bijušajam noalgotājam līdzīgā situācijā. Izrādās, arī viņa „komandā” ir bijuši cilvēki, kuriem ir bijis cits ieskats par tiesiskumu un valsts interesēm, un nu, pēc vairākus gadus ilgām publiskām informācijas noplūdēm viņa bijušo kompanjonu sniegtajā informācijā ir ieklausījušās tiesībsargāšanas iestādes.

Kriminālprocess ir uzsākts šā gada 16.jūlijā pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas un 195.panta trešās daļas un atrodas Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1.nodaļas galvenās inspektores Veronikas Čuprikas lietvedībā. 

Krimināllikuma 179. pants par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā, paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, savukārt 195. pants – tas pats, kas piemērots arī A. Lembergam, - par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja tā veikta lielā apmērā vai to veikusi organizēta grupa, paredz brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Neatgriezeniski zaudējumi Latvijas valstij

Lai gan R. Meroni pagaidām šī kriminālprocesa ietvaros nav noteikts nekāds statuss, Šveices advokātam ir pamats uztraukties, - policijas sāktā procesa pamatā ir tieši ar viņa pēdējo piecu gadu darbību saistīti apjomīgi un detalizēti dati.

Kā liecina Dienas rīcībā esošā informācija, kriminālprocesa sākšanas pamatā ir aizdomas, ka, kā teikts procesa dokumentos, „R. Meroni ir izdarījis un turpina izdarīt smagus un sevišķi smagus noziedzīgos nodarījumus, kas var radīt vai jau ir radījuši neatgriezeniskus zaudējumus Latvijas valstij, tās iedzīvotājiem, neskaitāmu uzņēmumu akcionāriem u.c. personām”.

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes rīcībā ir nonācis apjomīgs informācijas daudzums, kas sniedz apstiprinājumu šīm aizdomām. Dienas rīcībā esošās ziņas liecina, ka runa ir par vairāk nekā deviņiem desmitiem atsevišķu dokumentu un to apkopojumu saistībā ar virkni R. Meroni organizētu „darījumu”.

Nozīmīgākie no šiem dokumentiem varētu būt saistīti ar informāciju par patieso R. Meroni organizētā Ventspils naftas akciju paketes pārdošanas apjomu un šī darījuma līdz šim nezināmajām detaļām, valstij – neatkarīgi no tā, vai A. Lemberga lietā tiks pieņemts konfiscējošs spriedums, – no šīs shēmas ciešot, visticamākais, daudzus desmitus miljonu eiro lielus zaudējumus.

 

Ventbunkers paklusām „aizpeldējis”

Dienas rīcībā ir Valsts policijas rīcībā esošo dokumentu apraksts, kurā šī epizode aprakstīta šādi: „Darījums ar Ventspils naftas akcijām bija tikai viena daļa no R. Meroni plāna savā īpašumā iegūt lielu daļu viņa šobrīd kontrolēto Ventspils tranzīta uzņēmumu akcijas, par to neveicot nekādu samaksu no saviem līdzekļiem.

Lai to īstenotu, R. Meroni par gandrīz divas reizes zemāku cenu uzdeva pārdot Ventspils naftas akcijas, kuru pārvaldību īstenoja, izmantojot piešķirtās mantas glabātāja tiesības. Par šīs vērtības starpību šo akciju pircējs faktiski bez atlīdzības R. Meroni nodeva dažādu citu uzņēmumu akcijas, kuras bija nonākušas viņa pārstāvētās Vitol uzņēmumu grupas pārvaldībā.

Izmantojot neskaitāmu un dažādu valstu uzņēmumu ķēdi, sarežģītus naudas aizdevumus un finanšu darījumus, R. Meroni cenšas noslēpt to, ka ir minēto uzņēmumu faktiskais īpašnieks, ka daudzi darījumi ir bijuši fiktīvi tajā izpratnē, ka nav notikušas reālas naudas plūsmas.”

Rezultātā, kā apliecināts policijas rīcībā nonākušajos dokumentos, „ņemot vērā to, ka R. Meroni apgalvo, ka ir kompāniju IAG Industrieanlagen GmbH un SIA IAG īpašnieks, tad viņam šobrīd faktiski pieder 5/7 no AS Ventbunkers. Atlikušās 2/7 R. Meroni pārvalda kā arestētās mantas glabātājs”.

Iespaidīgi privātie tēriņi

Valsts policijas rīcībā nonākušajos dokumentos arī detalizēti aprakstīts, kur paliek līdzekļi no „valsts interesēs” glabātās Lembergu ģimenes mantas, - gan „vajadzīgu cilvēku” apmaksai, gan arī personiskām vajadzībām.

„R. Meroni izmanto viņam kā arestētās mantas glabātājam uzticēto uzņēmumu finanšu līdzekļus savām privātajām vajadzībām un iegribām. Lai iegūtu līdzekļus brīvai rīcībai, R. Meroni izmanto neskaitāmu nerezidentu kompāniju ķēdi. Naudas līdzekļu nonākšana viņa kompāniju kontos tiek visbiežāk noformēta kā ilgtermiņa aizdevumi,” minēts dokumentu aprakstā.

Šo „privāto vajadzību un iegribu” vidū ir aprakstīta privātīpašuma Krētā, Grieķijā iegāde vismaz 700 000 eiro vērtībā; helikoptera R 66 iegāde vismaz 1 000 000 ASV dolāru vērtībā, jahtas Ferretti 80 iegāde vismaz 800 000 eiro vērtībā u.c.

„R. Meroni par Latvijas Naftas tranzīta līdzekļiem plāno arī privātīpašuma iegādi Colikonā, Šveicē par vairāk nekā 5 miljoniem Šveices franku. Tiek plānoti vairāki citi nekustamo īpašumu pirkumi Krētā, Grieķijā. Ir redzami R. Meroni plāni izveidot Krētā restorānu, iegādāties augstas klases viesnīcu. Ir ieplānots vēl viens helikoptera pirkums,” teikts kriminālprocesa pamatā esošo dokumentu aprakstā.

Valsts policijas rīcībā nonākusi arī apjomīga informācija par „valsts interesēs uzglabāto” finanšu līdzekļu tērēšanu sīkākiem izdevumiem: „Kā AS Ventbunkers padomes priekšsēdētājam R. Meroni tika izsniegta uzņēmuma bankas karte, kas paredzēta maksājumiem, kas nepieciešami uzņēmuma darbības nodrošināšanai, darba braucieniem un reprezentācijas izdevumiem. (..)

Ir redzams, ka R. Meroni karti lielākoties lietojis savām personiskajām vajadzībām. Pēc paša R. Meroni teiktā, viņš šos izdevumus atmaksāt negrasās un ir licis valdes loceklim J. Hāzem sakārtot šo radušos situāciju, noslēdzot kārtējo fiktīvo aizdevuma līgumu vai kā savādāk. No 2014. gada 01. janvāra līdz 2016. gada 18. aprīlim R. Meroni maksājumos ar karti bija iztērējis 352 801,32 eiro, no kuriem 2/3 noteikti ir klasificējami kā personiskie izdevumi”.

Tāpat dokumenti apliecina, ka „jau šobrīd līdzīga bankas karte ir R. Meroni mīļākās, Ukrainas pilsones Lidijas Hitričenko rīcībā. Pēc AS Ventbunkers darbinieku stāstītā, arī šī bankas karte tiek pārsvarā lietota privātām vajadzībām, un iztērētās summas ir ļoti lielas”.

Ēna pār prokuratūras darbiniekiem

Liela daļa no Valsts policijas rīcībā oficiāli nonākušajiem dokumentiem, uz kuru pamata sākts kriminālprocess, nav sabiedrībai nezināmi, - dažādās formās tajos minētie fakti pēdējos gados jau ir publiskoti medijos.

Taču līdz šim skaidri nenosauktu iemeslu dēļ Ērika Kalnmeiera vadītā Ģenerālprokuratūra uz tiem nav vēlējusies reaģēt. Dienas rīcībā esošā oficiālā sarakste rāda, ka arī šoreiz notikusi ilgāka „atfutbolēšana”, pirms pieņemts lēmums par kriminālprocesa sākšanu.

No šo dokumentu apraksta un iesnieguma Valsts policijai, kas tāpat ir Dienas rīcībā, tagad rodas skaidrība par to, ar ko izskaidrojama šī gadiem ilgusī iecietība pret R. Meroni un viņa līdzgaitniekiem, - dokumenti met ēnu pār konkrētiem prokuratūras un arī Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbiniekiem.

Tā 2015. gada septembrī prokuratūras darbinieki Jānis Ilsteris un Ilga Paegle tikuši informēti par gatavoto Ventspils naftas akciju pārdošanas shēmu un „to, ka darījuma publiskā cena neatbilst patiesībai”, taču nekāda reakcija nav sekojusi – tāpat kā arī no prokurora Jura Jurisa, kurš personiski piedalījies, lai šis darījums varētu tikt īstenots. Ticis informēts arī SAB darbinieks Aigars Sparāns.

„Diemžēl no Ģenerālprokuratūras puses nav sekojusi aktīva rīcība, lai pārbaudītu arestētās mantas stāvokli un R. Meroni īstenoto uzņēmumu pārvaldību. Tieši otrādi, tiesā apsūdzības uzturētāju grupas prokurori aktīvi aizstāv R. Meroni mantas glabātāja statusā, radot viņam pilnīgas nekontrolētības un nesodāmības sajūtu,” teikts iesniegumā Valsts policijai.

„Ir apsveicama Ģenerālprokuratūras vēlme atbalstīt un sargāt vērtīgu liecinieku, kas devis lielu ieguldījumu, iespējams, cita liela nozieguma atklāšanā. Tomēr nozīmīgu liecību sniegšana nevar kalpot par imunitāti un ļaut lieciniekam pašam nekaunīgi pārkāpt likumu, it sevišķi, ja šie pārkāpumi veikti liecību sniegšanas laikā vai pēc tam. Šāda rīcība pilnībā diskreditē R. Meroni kā uzticamu liecinieku augstāk minētajā un citās krimināllietās. Tas met arī nopietnu ēnu Ģenerālprokuratūras neatkarīgai un objektīvai rīcībai.”

Gaidāmas simtmiljonu prasības

Ar ko izskaidrojama tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvju ilggadēji pastāvīgi labvēlīgās nostājas maiņa pret „arestētās mantas glabātāju”? Avoti Ģenerālprokuratūrā Dienai ir izteikušies, ka tas vismaz daļēji saistīts ar R. Meroni „politiskās mēra sajūtas zudumu”.

Kamēr ar Šveices advokātu saistītas personas slēpti finansējušas A. Lemberga politiskos pretiniekus, tas uztverts labvēlīgi, taču pirms šīm vēlēšanām Šveices advokāts sācis apjomīgi atbalstīt arī politiskos spēkus, kas vairs nevar tikt uzskatīti par nacionālajām interesēm atbilstošiem. To beidzot „pamanījušas” arī valsts drošības iestādes.

Šajā situācijā daudz labvēlīgāk uztverta ar R. Meroni iepriekš saistītu personu sniegtā informācija, kurā cita starpā arī skaidri iezīmētas varbūtējās „mantas glabātāja” darījumu finansiālās sekas Latvijas valstij neatkarīgi no tā, vai A. Lemberga lietā būs vai nebūs konfiscējošs spriedums.

„Ja R. Meroni rīcības rezultātā tiks samazināta arestētā manta un izsaimniekoti viņa kontrolē esošie, Latvijas tautsaimniecībai stratēģiski svarīgie tranzīta uzņēmumi, tad Latvijas valsts var sagaidīt tiesvedības, kur kompensējamās summas ir mērāmas vairākos simtos miljonu eiro.

Šāds rezultāts gaidāms neatkarīgi no tā, kā beigsies tiesvedība augstāk minētajā krimināllietā. Ļoti iespējams, ka šādu tiesvedību rezultāts būs smagi jūtams Latvijas valstij un katram tās nodokļu maksātājam,” teikts iesniegumā Valsts policijai. Spriežot pēc notikumu secības, nu tas ir atskārsts arī augstākajā līmenī.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...