Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2020.gada 8.septembrī publicēts Eiropas Vides aģentūras (EEA) ziņojums "Veselīga vide, veselīga dzīve: kā vide ietekmē veselību un labklājību Eiropā”. EEA, kas ir Eiropas Savienības (ES) institūcija, atzina, ka vides piesārņojuma apkarošana ir svarīga veselības un labklājības veicināšanai Eiropā, sevišķi tādām apdraudētām grupām kā bērni, gados veci cilvēki un nabadzīgāki cilvēki.

EEA vērtējumā par veselību un vidi, kurā izmantoti Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2012.gada dati un citi avoti, atzīmēts, ka gaisa piesārņojums ir "svarīgākais vides faktors, kas veicina slimību".

Gaisa piesārņojums tiek vainots vairāk nekā 400 000 pāragras nāves gadījumos ik gadu Eiropas Savienībā, paziņoja EEA, atzīmējot tā saistību ar elpvadu slimībām un sirds un asinsvadu slimībām.

Otrs svarīgākais vides risks ir trokšņa piesārņojums, kas saistīts ar daudzām veselības problēmām, ieskaitot sirds slimības un pat pāragru nāvi.

Ilgtermiņa ekspozīcija uz vides troksni katru gadu izraisa apmēram 12 000 pāragras nāves gadījumu Eiropas reģionā, vēstīja EEA, atzīmējot, ka galvenais tā avots ir autotransports.

Daudzas hroniskas slimības ne vien samazina pacienta mūža ilgumu un dzīves kvalitāti, bet arī rada slogu viņu ģimenēm, sabiedrībai un veselības sistēmai.

Eiropas iedzīvotāju veselības un labklājības uzlabošana ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, un pašlaik uzmanība tiek pievērsta Covid-19 pandēmijas apkarošanai. Šī pandēmija ir spilgts piemērs sarežģītajām saiknēm starp vidi, mūsu sociālajām sistēmām un veselību.

Nozīmīga slimību radītā sloga daļa Eiropā joprojām tiek saistīta ar cilvēku darbības radīto vides piesārņojumu. Šajā ziņojumā, kurā plaši izmantoti Pasaules Veselības organizācijas dati par nāves un slimību cēloņiem, uzsvērts, ka Eiropas vides kvalitātei ir būtiska nozīme mūsu veselības un labklājības noteikšanā. Tas parāda, kā sociālā nenodrošinātība, neveselīgs dzīvesveids un demogrāfiskās pārmaiņas Eiropā ietekmē vides veselību, vissmagāk skarot neaizsargātākās iedzīvotāju grupas.

“Starp vides stāvokli un mūsu iedzīvotāju veselību pastāv nepārprotama saikne. Ikvienam jāsaprot, ka, rūpējoties par mūsu planētu, mēs ne tikai glābjam ekosistēmas, bet arī dzīvības, jo īpaši tās dzīvības, kas ir visneaizsargātākās.

Šobrīd tiek pētītas saiknes starp pašreizējo Covid-19 pandēmiju un vides aspektiem.

Attiecībā uz Covid-19 ietekmi uz kopienām agrīnie pierādījumi liecina, ka gaisa piesārņojums un nabadzība var būt saistīti ar lielāku mirstību.

Veselīga daba ir galvenais mehānisms, lai nodrošinātu veselīgu sabiedrību, mazinātu slimības un sekmētu labu veselību un labklājību. Videi draudzīgi risinājumi dod trīskāršu ieguvumu veselībai, sabiedrībai un videi. Augstas kvalitātes zaļās un zilās zonas pilsētu teritorijās sekmē veselību un labklājību, piedāvājot vietu fiziskām aktivitātēm, relaksācijai un sociālajai integrācijai, kas ir īpaši labvēlīgi  trūcīgajām kopienām. Zaļās un zilās zonas karstuma viļņu laikā dzesē pilsētas, mazina plūdus, ierobežo trokšņa piesārņojumu un veicina pilsētu bioloģisko daudzveidību. Covid-19 pandēmijas laikā daudzi komentētāji ir norādījuši, ka atkal apzinās ieguvumus, ko garīgajai veselībai un labklājībai sniedz piekļuve zaļajām un zilajām zonām, jo īpaši pilsētu teritorijās.”

Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurai nav Vides ministrija.

Kamēr vides aizsardzību un reģionālo attīstību vadīs viens cilvēks, vides aizsardzība būs pabērna lomā, jo naudas kāre vienmēr gūs virsroku.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumu Nr.16 „Trokšņu novērtēšanas un pārvaldības kārtība” (turpmāk - Noteikumi Nr.16) 2.4.apakšpunktu, šie noteikumi neattiecās uz publiskiem pasākumiem, kuri ir saskaņoti ar vietējo pašvaldību atbilstoši Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumam (saņemta atļauja).

Ar Satversmes tiesas 2017. gada 19.jūlija spriedumu (turpmāk - Satversmes tiesas spriedums), kas stājās spēkā 2017.gada 21.decembrī, Noteikumu Nr.16 2.4. apakšpunkts, ciktāl tas attiecas uz publiskiem pasākumiem autosportā un motosportā, kas norisinās apdzīvotā vietā (pilsētā vai ciemā) izvietotā atklātā autosporta un motosporta bāzē un kuriem Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteiktajā kārtībā ir izsniegta atļauja publisku pasākumu rīkošanai, atzīts par spēkā neesošu.

Tādējādi Noteikumi Nr.16 attiecas uz publiskajiem pasākumiem, uz kuriem vienlaikus attiecināmi visi turpmāk minētie priekšnoteikumi:

1) pasākums ir publisks;

2) pasākums norisinās autosportā vai motosportā;

3) pasākums norisinās apdzīvotā vietā (pilsētā vai ciemā);

4) pasākuma norises vieta ir autosporta un motosporta bāze;

5) kuriem Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteiktajā kārtībā ir izsniegta atļauja publisku pasākumu rīkošanai.

Trokšņu robežlielumiem publiskajā pasākumā Biķernieku sporta bāzē jāatbilst Trokšņa noteikumu prasībām.

Visi trīs 2018.gada trokšņa testēšanas pārskati un 2019.gada testēšanas pārskats apliecina to, ka trokšņa robežlielumi tiek pārkāpti un tieši BKSB uzņēmējdarbības laikā troksnis kļūst ievērojami lielāks.

Spēkā esošie trokšņa noteikumi pašlaik šādas sacensības ikdienā darbojošās trasēs nepieļauj.

Iepriekš minētais nozīmē to, ka 2018., 2019.gadā Biķernieku kompleksā nedrīkstēja rīkot starptautiskas sacensības un tādas nedrīkst rīkot arī 2020.gadā.

Administratīvā rajona tiesas tiesnese E.Apīne 2020.gada 25.jūnijā atteicās pieņemt manu pieteikumu par Rīgas domes izsniegtās atļaujas pasākuma rīkošanai Biķerniekos atzīšanu par prettiesisku, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 8.punktu – pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt pieteikumu.

Par iepriekš minēto lēmumu iesniedzu blakus sūdzību.

Administratīvo lietu departamenta Senāta rīcības sēdē senatori A.Kovaļevska, L.Slica, I.Višķere 2020.gada 14.jūlijā nolēma atteikties izskatīt manu blakus sūdzību pamatojoties APL 320.1pantu – blakus sūdzība ir acīmredzami nepamatota.

Administratīvās rajona tiesas tiesneses lēmums pamatots tikai uz judikatūru būvniecības lietās, nevis vides aizsardzības jomā.

Pirmās instances tiesas un Senāta lēmumi ir nonākuši pretrunā Augstākās tiesas mājas lapā 2017.gada 11.septembrī publicētajā rakstā minētajam: ”... Uzrunājot Eiropas Administratīvo tiesnešu asociācijas vides tiesību darba grupas sanāksmes dalībniekus, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa norādīja, ka tādā veidā par vidi rūpēties ir arī tiesnešu iespēja un pienākums. Latvijā vides lietas izskata administratīvās tiesas, un šajās lietās administratīvajā tiesā ikviens sabiedrības loceklis var vērsties ar populārsūdzību. “Tas ir viens no veidiem, kā juridiskā līmenī apliecināt, ka vides aizsardzība ir kopēja vērtība visai sabiedrībai. Paredzot šādu iespēju, Latvijas likumdevējs ir uzsvēris, ka videi ir nepieciešama pastiprināta tiesiskā aizsardzība, un izvēlējies ļoti atvērtu pieeju, ieviešot nacionālajās tiesībās Orhūsas konvencijas 9.pantu,” norādīja Veronika Krūmiņa.”

Judikatūra par to, ka mani un citu iedzīvotāju pieteikumi par auto-moto trašu troksni jāskata kā pieteikumi vides aizsardzības jomā, bija jau no 2006.gada.

Iepriekš minētā Augstākās tiesas rīcība liecina to, ka kaut kādu iemeslu dēļ pašlaik tiesa ”nedrīkst” vai ”negrib” radīt par ”nenoregulētām trokšņu lietām” Satversmei un likumiem atbilstošu judikatūru.

Pēc 2020.gada 14.janvāra Senāta rīcības sēdes lēmuma Kandavas kartinga trasē tika atjaunota uzņēmējdarbība pilnā apjomā.

Tiesneši pieņem lēmumus un pasludina spriedumus LATVIJAS VALSTS vārdā.

Tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai. Tiesvedība Latvijas Republikā tiek veikta saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, un spriedums tiek pasludināts Latvijas Republikas vārdā.

Iepriekš minētais nozīmē to, ja amatpersonu - tiesnešu rīcībā ir saskatāma likuma normu, ētikas, utt. pat iespējamie pārkāpumi, tad šādi cilvēki nedrīkst Latvijas Republikas vārdā pasludināt spriedumus.

Par visu iepriekš minēto tiesnešu lēmumiem, rīcību esmu rakstījusi Valsts prezidentam, Augstākās tiesas priekšsēdētājam, Tieslietu ministrijai, Ģenerālprokuratūrai.

Saņēmusi Iesnieguma likumā paredzētajā termiņā formālas atbilžu vēstules. Neviena no šīm valsts iestādēm neizmantoja pat likumos noteiktās tiesības.

Viena kartinga skaņas jauda ir no 97dB līdz 137dB, trasi izbrauc 45-50sek.

Nenoliedzami, ka pa Biķernieku trasēm braukājoša 1 sporta motocikla, mašīnas skaņas jaudas līmenis ir lielāks par 1 kartinga skaņas jaudu.

2019.gada testēšanas pārskatā par Biķerniekiem rakstīts: ”...Starp mērījumu vietu un trasēm atrodas vairākus metrus augstās tribīnes (faktiski trokšņa aizsargsiena) un vienalga mērījumu rezultāti liecina, ka tiek pārsniegti dienas un vakara trokšņa robežlielumi.”

Kāpēc mērījumu vieta nebija Biķernieku slimnīcas teritorijā visvairāk troksnim pakļautā vieta?

Vai tiešām šajās kaucošā trokšņa auto-moto trasēs veiktā uzņēmējdarbība ir tik stratēģiski svarīga valsts attīstībai un drošībai, ka Biķerniekos par miljoniem atpirks daļu zemi no iznomāto zemju īpašniekiem, lai varētu turpināt uzlabot esošās trases?

Pašlaik cilvēki, kuri ir iesaistīti šajā kaucošo motoru trokšņu trašu uzņēmējdarbībā, pilnībā ietekmē visu valsts iestāžu rīcību.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

FotoKoronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu mēs bijām pieraduši dzīvot, pirms vīruss skāra mūs pašus, tuviniekus, paziņas, tuvākajā laikā neatgriezīsies. Daudziem no mums ir pilnībā mainījušās darba gaitas. Liela daļa ir sākusi strādāt no mājām, taču arī tas nav viegli. Sabiedrība deviņu mēnešu laikā ir nogurusi, un ziņas no kaimiņvalstīm, kur atkal ir augsti saslimšanas radītāji, liek bažīties, vai vispār mēs atgriezīsimies pie tās dzīves, kas bija pirms vīrusa izraisītās pandēmijas.
Lasīt visu...

21

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

FotoLatvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par nepārdomātiem un kaitīgiem kultūras un grāmatniecības nozarēm.
Lasīt visu...

21

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

FotoVēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video, kurā jauns vīrietis (tālāk “mūsu varonis”) ar it kā nejauša taksista palīdzību veiksmīgi aizbēg no OMONa. Apskatīsim tuvāk, kāpēc šis notikums atgādina Holivudas filmu ne tikai savā sižetā, bet arī pēc specefektiem.
Lasīt visu...

18

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

FotoVērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no finansiāliem zaudējumiem, kas var rasties, ja klients pilnībā vai daļēji neizpilda savas kredītsaistības ilgākā termiņā, nosaka vecuma limitu kreditēšanas pakalpojumiem, jo vecumu saskata kā būtisku riska faktoru.
Lasīt visu...

15

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

FotoŠodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”, un tā mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Tajā ir arī runa par četrām reģistrētajām kultūrtelpām – suiti, Rucava, Lībiešu krasts, kultūrtelpa “Upīte”, bet ne tikai par jau reģistrētajām kultūrtelpām.
Lasīt visu...

6

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

FotoSaistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot personīgi Jums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...