Iesaki rakstu: 
Kas un cik no tā sauktā parastā cilvēka jeb no mums, parastajiem cilvēkiem, ir atkarīgs? Ko un kā mēs varam ietekmēt un ko un kā ietekmējam? Ja teikt īsi, tad neietekmējam neko un nekā. Vai ar mums kāds rēķinās, vai mūsu gribu kāds ņem vērā, un vai kādam mūsu vēlmes ir saistošas? Neviens mūs vērā neņem, nevienam no varas neinteresē mūsu vēlmes, un tās tiem nav saistošas.
Kāpēc tā ir, un kas pie tā vainojams?
Var bezgalīgi stāstīt to, kādi viņi ir un kas tiem prātā, tas ir, varai. Var pat izvirzīt versijas, kāpēc viņi dara tā un ne citādi. Var. Var vēl daudz ko citu, bet kā tas ietekmē tos, kuri rīkojas, pieņem lēmumus un valda? Nekā.
Arī plaši izplatītie un pielietotie dzelžainie argumenti, piemēram, «es tā nedomāju» vai «man ir cits viedoklis», kā arī «diez vai tā ir, tā nevar būt...» nedarbojas un nevar darboties, jo pamatojas aplamā lietu izpratnē. Nedarbojas – tas nozīmē, nekādi neietekmē. Tajā, ka mūs neņem vērā, vainīgi esam mēs paši. Šādu lietu kārtību varneši izmanto, bet varneši šādu situāciju nav radījuši; to izdarījām mēs, un nu vara plūc augļus.
Vara
Es zinu, ka manis teiktais ir saucēja balss tuksnesī radīts troksnis. Ne jūs ieklausīsieties, ne jūs atzīsiet, un ne jūs darīsiet. Šai ziņā nemainīsies nekas. Ja neieklausāties jūs, cilvēki parastie, tad kāpēc gan manī būtu jāklausās varai?
Lai nebūtu tikai jautāts pieklājības pēc, stipri visu vienkāršojot, atbildēšu uz paša izvirzītajiem jautājumiem.
Varai ir intereses - gan saimnieciskas, gan politiskas un arī globālas, un varneši šīs intereses īsteno un aizstāv.
Kādas intereses ir jums, un ko jūs darāt, lai tās īstenotu, un kā to, kas jums ir izdevies, aizstāvat? Savas saimnieciskās intereses jūs risināt vienkārši. Ja ēdiena pietiek trijiem, bet gribētāju ir pieci, tad kādi ir jāpastumj malā. Vara, to redzot, bez lielas piepūles ar šo manipulē un veicina mūsu grūstīšanos ap sili.
Vai tu atkal gribi par to parunāt?
Politisko interešu un arī globālo jums nav vispār. Tas, ka jūs kādreiz par to runājat, liecina tikai par to, ka piedalāties kādā sarunā vai diskusijā, taču nebūt nepierāda, ka jums ir patiesas intereses un vēlmes. Varbūt tikai uzturat sarunu, un jums pat ir vienaldzīgi, par ko runāt. Tā ir tikai daiļrunība. Jums ir svarīgi tikai tas, vai izdodas kādu pastumt malā.
Ja jums būtu patiesas intereses un vēlmes, tad tās pārtaptu darbībā. Tad, veiksmīgāki vai neveiksmīgāki, būtu redzami mēģinājumi organizēties, lai panāktu un aizsargātu savas intereses.
Maldu ceļi
Ja jūs apvienotos kādās organizācijās, kaut vai truškopju biedrībās, un to vārdā cīnītos un īstenotu savas intereses, tad tas būtu apliecinājums jūsu vēlmju un nodomu patiesumam. Šādi apliecinājumi radītu kaut nelielu ietekmi un spētu kaut minimāli jelko ietekmēt, un liktu varai ar jums rēķināties.
Bet jūs pat nedibināt partijas, jūs pat neiestājaties esošajās. Jūs staigājat maldu ceļus, nevienam neticat, nevienam neklausāt un nevienu necienāt. Uz visu jums ir vieni un tie paši jau minētie dzelžainie argumenti – «es tā nedomāju» vai «man ir cits viedoklis», kā arī «diez vai tā ir, tā nevar būt...», un tu vispār neesi tā vērts, lai es tevī ieklausītos un tērētu tam laiku.
Vienaldzīgam būt...
Jūs pat nespējat regulāri skatīties manas tiešraides, ja tur nav par sunīšiem un kaķīšiem. Jūs nespējat ierosināt, jautāt un noformulēt savu viedokli.
Vai tas prasa lielu piepūli nospiest īkšķīti, vienalga, kurā virzienā? Galvenais ir izrādīt aktivitāti. Vai daudz pūļu prasa kādas norādes iekopēšana sociālajos tīklos? Nu kaut tik daudz! Tas neprasa nedz sviedru, nedz naudas. Nē, jūs to nedarāt, un es zinu, kāpēc.
Tāpēc, ka jums tas ir vienaldzīgi, un nesāciet atkal savu daiļrunību, ka esat ļoti norūpējušies, tikai «es tā nedomāju» vai «man ir cits viedoklis», kā arī «diez vai tā ir, tā nevar būt...».
Izmisums
Diemžēl par patiesību mēs uzskatām tikai to, kam paši piekrītam.
Tāpēc arī turpmāk vara neņems vērā jūsu viedokli, un jūsu vajadzības viņiem būs svešas, jo ar jums var nerēķināties, jums var nejautāt. Pietiks jums parādīt dažu sekunžu priekšvēlēšanu rullīti, un jūs atkal ievēlēsiet.
Un, to redzot, jūs kritīsiet vēl dziļākā depresijā un izplatīsiet viedokli, ka «neko nevajag darīt», jo «neko jau nevar izdarīt». Bet ko jūs esat patiesi darījuši un cik ilgi?
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
