Iesaki rakstu: 
Īss ieskats problēmā - 27.02. atgriezāmies no 10 dienu ceļojuma pa Itāliju. Koronas vīrusa epidēmija sākās tad, kad bijām tur sabijuši jau trīs dienas, bet bijām uz to brīdi vēl drošajā Sicīlijā, visu tvērām mierīgi. Galvenā problēma - mājupceļā visa diena jāpavada divās Milānas lidostās, kas jau ir bīstamā zona.
Sazinoties ar radiem, draugiem, kolēģiem, jūtam, ka, lai arī esam forši, neesam gaidīti elementi ne ballītēs, ne darba vietās. Un viss saprotams, ir mums vecāki un kolēģi ar hroniskām saslimšanām, ir man pašai darbs ar pirmsskolas vecuma bērniem.
Nolemjam rīkoties atbildīgi un maksimāli ievērot biodrošību, lai drošībā ir mūsu līdzcilvēki. Par mūsu pašu un bērnu imunitāti un spēju izslimot koronu kreņķa nav nekāda. Tātad - vēlamies vienkārši būt atbildīgi.
Jau esot Itālijā, apzvanījām visas iespējamās iestādes, lai saprastu, ko darīt, bet tā arī gudrāki netapām, tāpēc 28.02. sākām meklējumus no gala.
Tātad noskaidrotā kopsavilkums:
1. Gulbja laboratorijā un Slimību profilakses un kontroles centrā saka, ka no maksas analīzēm (kas, starp citu, vienai personai maksā 80eur) jēga maza, jo kaut kas tajās analīzēs redzams tikai tad, kad beidzies inkubācijas periods un cilvēks jau ir slims, tātad - ir redzamas saslimšanas pazīmes. Bet, protams, ja grib, var kaut katru dienu taisīt;
2. Zvanot Infektoloģijas centram, saka, ka jāiet pie ģimenes ārsta, jāņem darbanespējas lapa un jāsēž mājās;
3. Sazvanot ģimenes ārstu (ko slimības dēļne apmeklējam faktiski nekad, jo principā neslimojam), klausules otrā galā pilnīga neziņa. Jautā, vai biju tajā lidmašīnā, kur irānis? Nu, tad vismaz autobusā? Kāpēc biju Itālijā? Un, ko tagad ģimenes ārstam jādara? Bet apsola atvērt slimības lapu;
4. Pēc pāris stundām atzvana ģimenes ārsts un saka, ka nekādas slimības lapas nebūs, jo rīcības plānā tiem, kas nav slimi, šāda opcija nav paredzēta
5. Zvanu atkal Latvijas Infektoloģijas centram, tur šokā - kā nedod slimības lapu? Saku, ka strādāju ar bērniem un senioriem, otrā galā dāma - te noteikti nevajadzētu iet uz darbu. Pāris minūtes konsultējas ar kādu un tad ziņo, ka tomēr jāzvana uz Slimību profilakses un kontroles centru, jo viņi koordinē visu koronas procesu, bet infektologi tikai ārstējot;
6. Sazvanu nu arī Slimību profilakses un kontroles centru , kur paskaidro, ka jāiet pie ģimenes ārsta, jādabū izziņa, ka uz doto brīdi esi "praktiski vesels", un jāsoļo vien uz darbu. Jā, viņi saprot, ka bērni, ka kolēģi, ka ar hroniskām saslimšanās, bet šāda izziņa vismaz ļaušot man teorētiski būt veselai. Jā, Lietuvā un Igaunijā šādos gadījumos jau esot iespēja dabūt B lapas, bet mums, kamēr nebūs pirmais gadījumos, noteikti nekas nemainīsies.
Atļaušos uzzīmēt scenāriju:
1. Ar izziņu, ka esmu vesela, eju uz darbu pirmsskolas izglītības iestādē.
2. Nedod, Dies, esmu slima, un saslimst kāds bērns.
3. Vecāki mani norok!
4. Sirdsapziņa mani norok pavisam!
Āmen!
Paldies maniem lieliskajiem darba devējiem, kas bija saprotoši un ļāva/lika palikt mājās! Cilvēki ir gatavāki un atbildīgāki par iestādēm.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
