Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas jaunā sastāva izveidē bijušo Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju un pašpasludinātās “Vēlēšanu ekspertu biedrības” priekšnieku Arni Cimdaru izkonkurējuši pēdīgākie sīkaļas un iesācēji.

Kopš 1996. gada par vēlēšanām un tautas nobalsošanām atbildīgais Arnis Cimdars pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām droši raudzījās uz savu kārtējo pārapstiprināšanu Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatā — bet iesildīto krēslu negaidīti zaudēja.

Tagad, pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu noslēguma, saskaņā ar likumu jaunajam Rīgas domes sastāvam bija jāizvēl jauna pilsētas galvenā vēlēšanu komisija, kas organizē, nodrošina, uzrauga un koordinē visu vēlēšanu iecirkņu darbību attiecīgās pašvaldības teritorijā un skaita kopā balsošanas rezultātus.

Pavisam bija pieteikušies 32 gribētāji uz 14 vietām šajā te “pilsētas virskomisijā” (ieskaitot A. Cimdaru), kamēr uz priekšsēdētāja vietu bija pieteikušies 4 kandidāti (ieskaitot A. Cimdaru).

Pietiek jau rakstīja, ka iepriekšējais komisijas sastāvs ar gadiem saņēma arvien skarbāku kritiku: neskaitāmām šķirbainām iepriekšējās balsošanas urnām 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās (kas toreiz nāca par labu uzvarējušajai Saskaņai) 2020. gadā jau pievienojās sistemātiski gadījumi ar saslimušu vēlētāju neapmeklēšanu mājās un nepareizu aplokšņu apzīmogošanu, kas noveda pie simtiem balsu neieskaitīšanas.

Turklāt nepaslīdēja garām fakts, ka iepriekšējais komisijas sastāvs Jura Kokina vadībā līda vai no ādas ārā, lai CVK priekšā un Administratīvās apgabaltiesas priekšā attaisnotu šķirbaino balsu kastu pieskaitīšanu rezultātiem tajā reizē, kad tas bija izdevīgi Saskaņai, bet tikpat ļoti negribēja pieskaitīt kļūdaini apzīmogotās aploksnes, kad tas varēja nebūt par labu Saskaņai.

Tāpēc nevienu neizbrīnīja mediju publiskots fakts, ka 2017. gada vēlēšanu uzvarētāji izrādījās atalgojuši J. Kokinu ar vienu no slavenajiem “konsultēšanas līgumiem” Rīgas Satiksmē, kas galvenajam balsu skaitītājam ienesis 75 tūkstošus eiro. Vēl vairāk: galvenais balsu skaitītājs bijis partijas biedrs un lielziedotājs trīs pašvaldību vēlēšanu uzvarētāju sarakstiem!

Uz šāda fona nepārsteidz, ka J. Kokins pat nemēģināja vēlreiz tikt pārvēlēts Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšnieka amatā. Pretendēja toties Māris Zviedris, Edgars Rezebergs, Biruta Bēra un Arnis Cimdars. Pirmie trīs uz A. Cimdara fona izskatās pēc pirmkursniekiem salīdzinājumā ar MBA grāda īpašnieku.

Tomēr par Rīgas galveno vēlēšanu rīkotāju kļuvis Māris Zviedris — bijis gan balsu skaitītājs, gan pats kandidējis vēlēšanās (protams, ne Rīgā), ikdienā ir zemessargs un Ziemeļu izpilddirekcijas Teritorijas uzturēšanas daļas vadītājs.

Bijušais CVK priekšnieks, “Vēlēšanu ekspertu biedrības” priekšnieks sakoda zobus, lai kandidētu kaut uz vienkārša locekļa amatu Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijā. Un izgāzās arī tur — komisijā ievēlēja Ligitu Vircavu (pensionēta ķīmiķe), Inesi Žīguri (kādas firmas grāmatvede), Jāni Ābolu (jurists), Aigu Augustovu (tiesu izpildītāja), Diānu Baķi (JKP biroja vadītāja), Līgu Badūni (juriste), Inesi Žurovsku (domes referente), Sanitu Segliņu (Vienotības ģenerālsekretāra vietniece), Kārli Kamradzi (zemessargs), Ilonu Turkovsku (Imantas kultūras centra darbiniece), Ginteru Kublinski (students un pārdevējs), Reini Upenieku (pasniedzējs), Ludmilu Lūsi un Viktoru Harlamovu (abi pēdējie — pensionāri).

Vēl vairāk — komisijā netika pārvēlēta arī līdzšinējā komisijas priekšsēdētāja vietniece un sekretāre Ginta Kaire-Mače. Viņa kā papildu kvalifikāciju bija norādījusi piedalīšanos tajā pašā “Vēlēšanu ekspertu biedrībā”. Jāsecina, ka dalību šajā biedrībā var uzskatīt par “toksisku”.

Paskatoties ziņu arhīvos, redzams: savulaik Juris Kokins arī bijis CVK loceklis, kuru Saeima šajā amatā savulaik iecēlusi ar “šleseristu” gādību. Kad viņa termiņš darbam CVK beidzās (toties nebeidzās CVK toreizējā priekšnieka A. Cimdara pilnvaras), tad J. Kokins iekārtojies par Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšnieku.

Tomēr vecā koleģiālā saikne starp A. Cimdaru, kurš arvien sēdēja CVK vadībā, un J. Kokinu nepazuda: kad nesmukumus balsošanā Rīgā konstatējušie kandidāti vai novērotāji mēģināja sūdzēties CVK par dažādiem pārkāpumiem, tad sūdzības tika “noairētas”, un CVK slēdziens atbalstīja J. Kokinam vajadzīgo nostāju. Ja kandidāti to pārsūdzēja tiesā, tad CVK tiesas priekšā aizstāvēja J. Kokina versiju jau kā savējo.

Bet pēc A. Cimdara negaidītās izkrišanas no CVK tieši J. Kokins bija tas, kas bez konkursa pieņēma darbā A. Cimdaru pie sevis — protams, kā “konsultantu” uz domes ārkārtas vēlēšanu sagatavošanas laiku.

Tā kā J. Kokins savulaik (atreferējot viņa teikto) esot “gājis garām Rīgas Satiksmei, kur viņam pēkšņi piedāvājuši 75 tūkstošus vērtu līgumu par autostāvvietu novērošanu”, tad šādu “lēmumu” labākajā garā J. Kokins bija bez darba palikušajam čomam piedāvājis darba līgumu kā... “padomniekam Covid-19 epidemioloģiskās drošības jautājumos”. (Informācijai: A. Cimdars pēc izglītības ir būvinženieris, bijis Lauksaimniecības universitātē atbildīgais par kopmītnēm, dejojis tautas deju ansamblī “Ritums”.)

Līdz ar to nav brīnums, ka A. Cimdaram — neraugoties uz savu it kā nesalīdzināmi augstāko kvalifikāciju — pēc izmešanas no CVK nav izdevies iekārtoties starp balsu skaitītājiem Rīgā. Var izteikt slēdzienu, ka vēlēšanu organizēšanas un balsu skaitīšanas drošības jautājumos uz viņu šobrīd skatās kā uz daļu no problēmas, ne daļu no risinājuma.

Līdz ar to būvinženierim un tautas danču dejotājam A. Cimdaram ir visas iespējas uzrādīt sekmes darba meklējumos savā jaunatklātajā talantu jomā — epidemioloģiskajā drošībā.

Iepriekš par tēmu: “Rīgas pilsētas vēlēšanu komisija – nejēgu un vatņiku perēklis”

https://www.pietiek.com/raksti/rigas_pilsetas_velesanu_komisija__nejegu_un_vatniku_pereklis

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...