Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja ticēt Ministru kabineta un Privatizācijas aģentūras 2013. gadā un pēcāk publiski sniegtajai informācijai, Latvijas valsts institūciju mērķis bija AS Citadele banka akciju paketi pārdot viskvalitatīvākajam pretendentam par valstij visizdevīgāko cenu. Taču patiesība ir pilnīgi cita: Dienas rīcībā esoši dokumenti un liecības uzskatāmi apliecina, kā neformālā gaisotnē, iesaistoties pat tādiem spēlētājiem kā ASV vēstnieks Latvijā, no „godīgās” sacīkstes viens pēc otra tika izslēgti visi „nepareizie” pretendenti, - sākot jau no vietējiem uzņēmējiem.

Precīzie kritēriji noslepenoti joprojām

2013. gada 17. decembrī Vienotības pārstāvja Valda Dombrovska vadītais Ministru kabinets atbalstīja Citadele bankas investoru piesaistes stratēģiju, kā arī noteica akciju pārdošanas pamatmērķus.

Valdības sēdē izskatītais informatīvais ziņojums ir viens nzo neskaitāmajiem Citadeles pārdošanas procesa dokumentiem, kas joprojām tiek slēpts no sabiedrības, taču publiski vienmēr ir apgalvots, ka apstiprinātās stratēģijas mērķis bijis – atrast labāko pretendentu, kas arī piedāvātu labāko cenu un labāko bankas attīstības redzējumu.

Savukārt no jau citas Vienotības pārstāves Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta 2014. gada 26. maija sēdes 55. paragrāfa protokola astoņiem punktiem septiņi ir atslepenoti, savukārt ar grafu „dienesta vajadzībām” ir palicis tikai viens.

Taču šī atslepenošana ir tikai tukša formalitāte. „Atbalstīt informatīvā ziņojuma II sadaļā ietvertos kritērijus akciju sabiedrības Citadele banka akciju iegādes saistošo piedāvājumu izvērtēšanai,” teikts vienā no atslepenotajiem punktiem.

Tikmēr pats toreizējā ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska iesniegtais informatīvais ziņojums, kurā minēti šie valstij labākā pretendenta kritēriji, ir noslepenots vēl joprojām. „Viss, kas notiek mazajā zālē, ir slepena informācija,” tagad strupi atsaka V. Dombrovskis.

Pasaciņas par godīgo sacensību

Taču arī parlamentārajai izmeklēšanas komisijai Valsts kanceleja un Ekonomikas ministrija ir sniegušas to pašu publiski pausto informāciju – ka „Ministru kabinets pieņēma lēmumu, ka potenciālo investoru pretendentu iesniegtie piedāvājumi tiks vērtēti pēc atbilstības četrām kritēriju grupām - cena, darījuma nosacījumi, investora kvalitāte un bankas attīstības redzējums”. Nekādi citi kritēriji, tostarp potenciālo investoru tautība, mītnes valsts utml., nebija minēti.

Pie šīs pašas versijas Citadeles akciju paketes pārdošanas procesa organizēšanā iesaistītās personas ir mēģinājušas palikt arī nākamajos gados un iztēlot, ka investoru pārgrupēšanās ir bijušas tikai un vienīgi viņu pašu iniciatīva, bez jebkāda spiediena no konkursa organizētājiem.

Viens no šādiem iztēlotājiem ir bijušais Parex bankas darbinieks Vladimirs Loginovs, kurš pie Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētāja posteņa strauji tika pēc tam, kad viņa priekšgājējs Ansis Spridzāns šajā amatā nevēlējās parakstīt galīgos Citadele bankas akciju paketes pārdošanas dokumentus. (A. Spridzāns tagad no komentāriem atsakās.)

Paskaidrojumos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors 2014. gada 18. decembrī izklāstījis, ka viņa bijušajam priekšniekam Parex bankā Druvim Mūrmanim un kādreizējam Nordea bankas darbiniekam Valdim Siksnim piederošā SIA Callidus Capital kopā ar vietējiem investoriem sākotnējo piedāvājumu iesniegusi atsevišķi.

Savukārt, kad pēcāk Callidus Capital un ASV Delaveras štatā reģistrētā Ripplewood Advisors LLC lūguši „atļauju startēt ar savu piedāvājumu kā konsorcijam, šāda atļauja arī tika izsniegta”. Kāpēc pieņemts šāds lēmums, V. Loginovs KNAB izmeklētājam nav vēlējies skaidrot, un tas arī nav pieprasīts.

Taču Privatizācijas aģentūras vadītājs norādījis, ka pēc tam „kārtējā iespējamo investoru izvērtēšanas posmā visus piedāvājumus izvērtēja Ministru kabinets, kuram savu informāciju par investoriem sniedza Satversmes aizsardzības birojs un Drošības policija”.

Tomēr arī pēc šīs informācijas saņemšanas pašmāju uzņēmēji nekādā veidā neesot tikuši diskriminēti un formāli atsijāti, tieši otrādi – „šinī posmā Ministru kabinets, balstoties uz viņu rīcībā esošo informāciju, nolēma virzīt tālāk vairākus potenciālos investorus, tai skaitā SIA Callidus Capital un Ripplewod Advisors konsorciju”, ar savu parakstu apliecinājis V. Loginovs.

Tiesa, „pēc šī atlases posma” Ripplewood it kā vienkārši tāpat, bez jebkādas formālas nepieciešamības pēkšņi paziņojis, ka „turpinās dalību kā potenciālie investori AS Citadele banka iegādē, bet bez vietējo investoru līdzdalības”.

 

Neoficiāls, bet kategorisks signāls: nekādus vietējos!

Savos paskaidrojumos KNAB V. Loginovs neatklāj to, kas ir bijis labi zināms gan viņam, gan citiem Citadele bankas akciju paketes pārdošanas tiešajiem organizētājiem. Dienas rīcībā esošajos tiesu materiālos ir fiksētas liecības, kas rāda, ka potenciālajiem investoriem ir ticis dots kaut neoficiāls, bet skaidrs signāls – vietējie uzņēmēji vismaz vieni paši nav vēlami.

To, ka Callidus Capital šo signālu ir uztvēris nepārprotami, apliecina šī uzņēmuma un Ripplewood strīda izskatīšanas materiāli Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Šīs prāvas ietvaros Ripplewood pārstāvis paskaidrojumos norādījis, ka prasītājs Callidus „pats aktīvi meklēja sadarbības partneri, lai pretendētu uz bankas Citadele” akciju iegādi”.

Turklāt šie meklējumi, kā to tiesā apliecinājis Ripplewood pārstāvis, notikuši nevis sava prieka pēc vai untuma dēļ, bet gan tāpēc, lai gūtu kaut teorētiskas izredzes pretendēt uz kāroto Citadeles „pīrāgu”.

„Prasītājs ar kompānijas Blue Star Strategies starpniecību aktīvi meklēja amerikāņu sadarbības partneri, lai vispār varētu pretendēt uz bankas Citadele akciju iegādi,” – tā reālā, no oficiālajiem valdības apliecinājumiem krasi atšķirīgā situācija atspoguļota tiesas spriedumā.

Vēl vairāk – kā izriet no pilnā Latvijas tiesas sprieduma, Ripplewood pārstāvis tiesas sēdē ir apliecinājis, ka tieši Privatizācijas aģentūra bijusi tā, kas skaidri paziņojusi – nekādus Latvijas investorus!

„Prasītājs [Callidus] no iecerētā darījuma pats atkāpās, jo Privatizācijas aģentūra nepieļāva, ka bankas Citadele akcijas iegādājas Latvijas investori. Atbildētāja [Ripplewood] rīcībā esošā e-pastu un vēstuļu sarakste apliecina, ka abas puses zināja un neiebilda Privatizācijas aģentūras izvirzītajam noteikumam, ka bankas Citadele akcijas nevar iegādāties vietējie investori,” minēts Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumā.

Kamēr Callidus advokāti norādījuši uz to, ka Latvijas valsts nekādus oficiālus diskriminējošus noteikumus Latvijas investoriem neesot izvirzījusi, Ripplewood pārstāvis sniedzis pilnīgi pretēju skatījumu – tieši šis Privatizācijas aģentūras nosacījums bijis izšķirošs, lai Ripplewood atteiktos no Latvijas investoriem.

„Tā rezultātā Prasītājai vairs nebija iespējams piedalīties bankas Citadele akciju iegādes darījumā. Citiem vārdiem sakot, turpmākajai sadarbībai radās strupceļš, kura iestāšanās iespējamību puses bija pieļāvušas un iepriekš apspriedušas,” izklāstīts tiesas spriedumā.

„Ļoti spēcīgā rekomendācija”

Varētu uzskatīt, ka viena konkrēta tiesvedība un tajā izteikti apgalvojumi nav pietiekami, lai uz tiem izdarītu skaidrus secinājumus par Latvijas valsts struktūru pārstāvju aizkulišu mājieniem par to, kādi pretendenti uz Citadeles akciju paketes iegādi ir vēlami un kādi – ne.

Taču tieši tāds pats situācijas izklāsts ir atrodams arī Ņujorkas tiesas materiālos: „Prasītājs [Ripplewood] apgalvo, ka dažas nedēļas vēlāk SocGen [oficiālais Latvijas valsts piesaistītais pārdošanas organizētājs Societe Generale] uzstāja uz tikšanos ar prasītāju un lūdza uz to neaicināt Siksni.”

Šī uzstājīgā lūguma iemesls ir bijis faktiski identisks Latvijas tiesas spriedumā aprakstītajam – Latvijas varas iestāžu pārstāvju neoficiāla prasība atbrīvoties no vietējiem investoriem: „Prasītājs atklāj, ka sarunas laikā Stanislas Lecat, kas ieņēma SocGen izpilddirektora amatu, pauda savu “ļoti spēcīgo rekomendāciju” Ripplewood neturpināt sadarbību ar jebkādu Latvijas investoru.”

„Ļoti spēcīgā rekomendācija” bijusi pamatota ar to, ka „Latvijas amatpersonām bija bažas par vietējiem Latvijas investoriem”. Tikai šo „rekomendāciju” strikti izpildot, Ripplewood bijusi iespēja virzīties tālāk:

„Prasītājs apliecina, ka tas informēja atbildētājus par to, ko bija uzzinājis un neatkarīgi apstiprināja šo informāciju ar vairāku avotu starpniecību LPA [Privatizācijas aģentūrā]. 2014.gada 3.jūlijā Ripplewood rakstīja LPA, lai paustu savu vēlmi turpināt piedāvājuma procesu bez Callidus. Vēlāk jūlijā, “ņemot vērā vietējās Latvijas investoru bāzes neesamību”, Ripplewood tika uzaicināts uz nākamo piedāvājuma iesniegšanas procesa fāzi.”

Visbeidzot, arī tālaika ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis tagad atzīst: „Es domāju, ka es varu arī pateikt, ka no valdības puses bija ļauts saprast, ka ārvalstu investora izredzes piedalīties šajā procesā būtu ievērojami augstākas, ja viņš būtu viens...”

Pirmoreiz oficiāli pieminēta ASV vēstniecība

Latvijas tiesas spriedums arī ir pirmais oficiālais dokuments, kurā skaidri un gaiši pieminēts tas, par ko tik bieži ir runāts politiskajos kuluāros, - ASV vēstniecības loma Citadeles „pareizā” investora izvēlē. Tieši ar šādu spiedienu varētu būt izskaidrojama gan korupcijas apkarotāju neieinteresētība par šo procesu, gan arī augsto amatpersonu bēdīgi slavenā „Gruzijas brauciena” dalībnieka Raimonda Vējoņa rezignētā norāde KNAB par galvenajiem lēmumiem, kas tikuši pieņemti jau iepriekš.

Kā izriet no tiesas sprieduma, tieši Ripplewood pārstāvis tiesā paudis „viedokli”, ka „Latvijas investoru nepiedalīšanos apstiprinājis ASV vēstnieks Latvijā un tā bijusi informācija no vairākiem avotiem”. Tiesa gan konstatējusi, ka lietā šādai informācijai nav pierādījumu, taču izskanējušo „viedokli” vienalga fiksējusi.

Interesanti, ka strikti šāda izdarīta spiediena faktu nenoliedz arī pati ASV vēstniecība. Uz jautājumu, vai šāda iesaistīšanās ir notikusi, ar kādu mērķi un kā tā izpaudusies, vēstniecības atbilde ir - tai nebūtu korekti komentēt juridisku jautājumu vai tiesas spriedumu.

Taču vienlaikus tiek daudznozīmīgi piebilsts: „ASV vēstniecība atbalsta un aizstāv Amerikas Savienoto Valstu un Latvijas tirdzniecības un investīciju iespēju stiprināšanu. Tomēr vēstniecības loma ir atbalstīšana, un vēstniecība nepiedalās sarunās par līgumiem vai vienošanās starp privātpersonām.”

Kā tieši šajā gadījumā izpaudusies atbalstīšana, ko tiesā pieminējis arī Ripplewood pārstāvis, gan netiek paskaidrots. Savukārt advokāts Romualds Vonsovičs, kurš Dienai ir pieminēts kā Ripplewood pārstāvis kompānijai Latvijā līdz šim lielākoties neveiksmīgajās prāvās strīdā ar „atsijāto” Callidus, ne uz vienu uzdoto jautājumu atbildēt nevēlas.

Jāteic gan, ka Latvijas investori gan bija tikai pirmie no tiem pretendentiem, kas negodīgajā sacensībā tika atsijāti nevis saskaņā ar oficiālajiem pretendentu konkursa noteikumiem, bet neformāla spiediena, mājienu un manipulāciju rezultātā. Par to – nākamajā publikācijā.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.


Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...