“Citadeles” padomes priekšsēdētājs bankas pārdošanā lobējis savu biznesa partneri
PIETIEK10.03.2015.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
Daudzajos skandālos ap bankas Citadele valstij piederošo akciju pārdošanu iepriekš nepamanīts garām paslīdējis fakts, ka bankas padomes priekšsēdētājam Klāvam Vaskam (attēlā), kurš vienlaikus ir viena no atsijāto investoru – miljonāra Ulda Mierkalna – biznesa partneris, bijusi ietekme uz bankas investoru piesaistes un atlases procesu, kā arī sensitīva informācija par valsts taktiku pārdošanas sarunās.
Pietiek rīcībā esoša detalizēta informācija par Vaska ieņemto pozīciju, piedaloties Citadeles investoru piesaistes uzraudzības komitejas sēdēs, rada iespaidu, ka viņš lobējis vai vismaz izrādījis aktīvu iejūtību pret sava biznesa partnera Mierkalna izredzēm.
Tā 2014. gada 10. septembrī notikušajā sēdē Vasks izrādījis satraukumu par Latvijas investoru izstumšanu no investoru loka. Vēl iepriekš, iespējams, apzinoties, ka tā dēvēto "latviešu investoru" reputācijas problēmas un ciešā saikne ar atsevišķiem politiķiem un amatpersonām var mest ēnu un apdraudēt viņu izredzes, Vasks 2014. gada 30. maijā notikušajā uzraudzības komitejas sēdē ierosinājis vēl vairāk ierobežot to personu loku, kuriem ir informācija par investoriem un to patiesajām identitātēm (pretendenti tika šifrēti aiz segvārdiem), jo tuvojoties jūnija vidū paredzētajai valdības sēdei, kurā bija jālemj par pretendentu loka sašaurināšanu, varot tikt veiktas darbības pret konkrētiem pircējiem.
Citadeles bankas padomes priekšsēdētāju Vasku, kas amatā bija iecelts, lai aizstāvētu valsts kā bankas līdzīpašnieces intereses, ar kokrūpniecībā savu miljonu kapitālu nopelnījušo Mierkalnu kopš 2013. gada decembra saista biznesa saites. Viņam uz pusēm ar Mierkalnu pieder SIA Ekra Capital, kuras neticami veiksmīgo biznesu – dzelzceļa vagonu pirkšanu un pārdošanu – vairākkārt aprakstījusi Neatkarīgā Rīta Avīze.
Lursoft datubāzē pieejamais uzņēmuma akcionāru sapulces protokols, ar kuru 2014. gada 24. aprīlī, klātesot Vaskam un Mierkalnam, apstiprināts iepriekšējā 2013. gada pārskats, nolemts sabiedrības peļņu - 136 000 latu (194 000 eiro) sadalīt dividendēs, pārliecinājās Pietiek. Vaska valsts amatpersonas deklarācija par 2014. gadu, kurā būtu jāatspoguļojas ieņēmumiem no kopbiznesa ar Mierkalnu, vēl nav pieejama.
Mierkalns kopā ar vēl trim miljonāriem – būvnieku un ar ātro kredītu biznesu saistīto Māri Martinsonu, būvnieku, Arčers īpašnieku Armandu Garkānu un ABLV bankas padomes locekli Igoru Rapoportu – bija starp valdības pirmajā atsijāšanas kārtā tālāk virzītajiem Citadeles bankas pircējiem. Sākotnēji četrotne cīņā par Citadeli iesaistījās vieni, bet vēlāk, pateicoties tam, ka vismaz trīs no viņiem ir ietekmīgi partiju sponsori, sevi spēja piedāvāt kā "latviešu partnerus" amerikāņu investoram Ripplewood, kas neilgi pirms vēlēšanām arī ieguva tiesības slēgt pirkšanas līgumu, par spīti salīdzinoši zemajai piedāvātajai cenai.
Kaut kur pa vidu, 2014. gada jūlijā Finanšu policija veica kratīšanu ar Martinsonu saistītos uzņēmumos sakarā ar kriminālprocesu par nodokļu izkrāpšanu un naudas atmazgāšanu un viņu pašu īslaicīgi aizturēja, tā amerikāņu partnerus padarot par pārāk "smagiem pasažieriem" ar sliktu reputāciju. Rezultātā amerikāņu fonds Ripplewood pēc neformāliem ieteikumiem atteicās no sadarbības ar "latviešu investoriem" un tālākajā Citadeles pirkšanas procesā startēja vieni paši.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
