Civilās savienības likumprojekts rada pārsteigumu un neizpratni
Latvijas kristīgo baznīcu vadītāji*23.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija nosaka, ka ģimene ir dabiska sabiedrības pamatšūniņa, un tai ir tiesības uz sabiedrības un valsts aizsardzību.1 Dievs radīja vīrieti un sievieti un deva savu svētību ģimenei, kas sastāv no vīra un sievas, un šinī Dieva svētītā ģimene dzimst, izaug un tiek audzināti bērni. Tēva un mātes kopēja bērnu audzināšana ir pamats cilvēka tikumiskai, reliģiskai un sabiedriskai pilnveidošanai. Tikai vīrieša un sievietes savienībā var rasties dzīvība – bērns, kuram ir vajadzīgi abi vecāki – tēvs un māte.
Dzīve ne vienmēr ir rožaina, un ne vienmēr tēvs vēlas vai ir spējīgs audzināt savu bērnu. Sekas tēvu trūkumam mēs kā sabiedrība baudām pārpārēm2 – atkarības vielu lietošana, destruktīva uzvedība, pašnāvības, pāragra dzimumdzīve, seksuāli transmisīvas slimības, zemāks izglītības līmenis, zemāki ienākumi u.c. To apzinoties, Latvijas Nacionālās attīstības plāna 2021.–2027. gadam rīcības virzienā "Stipras ģimenes paaudzēs" tika ietverts uzdevums: ģimenes kā vērtības stiprināšana sabiedrībā (24. lpp.).
Šis plāns cita starpā paredz palielināt sociālo aizsardzību vecākiem, attīstīt ģimenei draudzīgu vidi, godināt kuplās ģimenes, stiprināt tēva lomu ģimenē, pilnveidot jauniešu izglītošanu par vecāku attiecību pratības, ģimenes un laulības tematiku un paaudžu solidaritātes lomu tautas ilgtspējīgā izaugsmē.
Tikmēr Latvijas Satversmes tiesa 2020. gada 12. novembra spriedumā (lieta Nr. 2019-33-01) nolēma, ka bērna tēvs ir aizstājams ar mātes partneri (citu sievieti).3 Uz ko reaģējot, Tieslietu ministrija sāka darbu pie atbilstošas likumu normas veidošanas.
Mēs augstu novērtējām vēlēšanos to darīt dialogā ar sabiedrību. Tika izveidota darba grupa, iesaistot nevalstiskās organizācijas un baznīcu pārstāvjus. Veselu gadu tā strādāja, ieguldot daudz pūļu, lai izveidotu pietiekami līdzsvarotu priekšlikumu, kas izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, nevajadzīgi nešķeltu sabiedrību un nestu lielāko labumu bērniem.
Tādēļ pārsteigumu un neizpratni sagādāja Civilo savienību likuma (CSL) projekts, kas 1. februārī tika iesniegts apspriešanai Saeimas komisijās. Iepazīstoties ar Civilās savienības likumprojektu, ir redzams, ka tas būtiski neatšķiras no savulaik Saeimā skatītajiem un noraidītajiem Dzīvesbiedru un Partnerattiecību reģistrācijas likumprojektiem. Tas tiek piedāvāts gan heteroseksuāliem, gan viena dzimuma pāriem (skat., piemēram, Civilās savienības likumprojekta 7.p. un Civillikuma 84.p.; Civilās savienības likumprojekta 17.p. un Civillikuma 89.p.1.d.; Civilās savienības likumprojekta 18.p. un Civillikuma 90.p.).
Būtiska atšķirība no laulāto pienākumiem ir tāda, ka ir atmests pienākums Civilās savienības locekļiem būt savstarpēji uzticīgiem. CSL iet daudz tālāk, nekā to prasa Satversmes tiesas spriedums. CSL pieļauj viena dzimuma partneru attiecību reģistrāciju. Tā tiek padarīts neskaidrs Satversmes 110. pantā aizsargātais laulības un ģimenes institūts un var tikt apdraudētas bērnu tiesības augt ar saviem bioloģiskajiem vecākiem.
Katra bērna labākajās interesēs ir uzaugt ģimenē ar savu tēti – vīrieti un mammu – sievieti. Valsts un ikviena pilsoņa pienākums ir šādu savienību, cik vien iespējams, atbalstīt un stiprināt. Mūsu valsts prezidents Egils Levits, vēl Eiropas Savienības tiesas tiesneša amatā būdams, ir pamatoti norādījis, ka, ieviešot reģistrējamas partnerattiecības, kas pieejamas gan homoseksuāliem, gan heteroseksuāliem pāriem, tas atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai uz diskriminācijas aizlieguma pamata faktiski noved arī pie viendzimuma laulību atzīšanas. Tas būtu pretrunā Latvijas Republikas Satversmei.
Eiropā notiek karš, un sabiedrībā aug saspīlējums. Cilvēkus jau ir nogurdinājuši un polarizējuši pandēmijas laika ierobežojumi. Mūsuprāt, šis nav īstais laiks Saeimā virzīt likumprojektu, kurš vēl vairāk uzkurinās emocijas un vairos pretrunas. Tādēļ mēs aicinām neatteikties no nodoma par līdzsvarota un plašākai sabiedrībai pieņemama regulējuma sasniegšanu kopīgā darbā ar sabiedrības pārstāvjiem.
Satversmes tiesas spriedumu var izpildīt, koriģējot Darba likumu. Kopīgā mājsaimniecībā dzīvojošiem ir iespēja noslēgt līgumus un apstiprināt pilnvaras pie notāra. Šo sistēmu ir iespējams vēl vairāk atvieglot, piedāvājot notariāli apstiprinātas līgumu paketes. Tā likumdevējs izpildītu Satversmes tiesas uzliktos pienākumus un ļautu Darba grupai un citiem speciālistiem turpināt strādāt pie noregulējuma, kura vajadzīgās aprises iezīmētos, vērojot to, kā cilvēki dzīvē lieto šeit piedāvāto risinājumu.
Laikā, kad sabiedrībā tik uzskatāmi parādās nedrošība par nākotni, attiecību nestabilitātes un bērnu novārtā pamešanas radītās sekas, tieši stabila ģimene, kas balstīta laulībā un savstarpējā uzticībā, var sniegt drošības sajūtu un mieru.
Tādēļ aicinām Saeimas deputātus atbalstīt tikai tādu likumprojekta redakciju, kas stiprinās ģimenes un vienos mūsu sabiedrību.
* Ar cieņu un labākajiem vēlējumiem
Latvijas Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps – Metropolīts Zbigņevs Stankevičs,
Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs,
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags,
Latvijas Romas Katoļu Baznīcas Liepājas bīskaps – Latvijas Romas katoļu bīskapu konferences priekšsēdētājs Viktors Stulpins,
Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns,
Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas Centrālās padomes priekšsēdētājs Ivans Žilko,
Rīgas Grebenščikova Vecticībnieku draudzes Padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lotko,
Starptautiskās Dieva draudzes Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Modris Ozolinkēvičs,
Septītās dienas adventistu baznīcas bīskaps Vilnis Latgalis,
Latvijas Apvienotās metodistu baznīcas Superintendants Edgars Šneiders
_______________________________________________________
1 https://www.tiesibsargs.lv/lv/pages/tiesibu-akti/ano-dokumenti/ano-vispareja-cilvektiesibu-deklaracija
2https://thefatherlessgeneration.wordpress.com/statistics/
3"Atzīt Darba likuma 155. panta pirmo daļu, ciktāl tā neparedz aizsardzību bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu, par neatbilstošu Satversmes 110. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2022. gada 1. jūnija."
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.